NONSENSA KULT RA. ABSURDS LITERAT R NONSENSE CULTURE. THE ABSURD IN LITERATURE

Transcription

1 ~ KomparatÓvistikas almanahs Journal of Comparative Studies NONSENSA KULT RA. ABSURDS LITERAT R NONSENSE CULTURE. THE ABSURD IN LITERATURE ~ DAUGAVPILS UNIVERSIT TES AKAD«MISKAIS APG DS ìsauleî 2014

2 Fjodorovs F., KaË ne I. (red.) KomparatÓvistikas almanahs Nr. 5 (34). Nonsensa kult ra. Absurds literat r. Daugavpils: Daugavpils Universit tes AkadÁmiskais apg ds ìsauleî, 2014, 224 lpp. Fjodorovs F., KaË ne I. (eds.) Journal of Comparative Studies No 5 (34). Nonsense Culture. The Absurd in Literature. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press ìsauleî, 2014, 224 p. Zin tnisk komiteja / Scientific Committee Dr. philol. Maija Burima, Latvija / Latvia Dr. habil. philol. Fjodors Fjodorovs, Latvija / Latvia Dr. philol. Rahilya Geybullayeva, Azerbaid na / Azerbaijan Dr. hum. Asta GustaitienÎ, Lietuva / Lithuania Dr. philol. Natalya Ilyinskaya, Krievija / Russia Dr. philol. Ilze KaË ne, Latvija / Latvia Dr. philol. Oksana Kovzele, Latvija / Latvia Dr. philol. Yordan Lyutskanov, Bulg rija / Bulgaria Dr. phil. Malan MarnersdÛttir, FÁru salas / Faroe Islands Dr. philol. Sandra Meapplekova, Latvija / Latvia Dr. phil. Anneli Mihkelev, Igaunija / Estonia Dr. philol. Irine Modebadze, Gruzija / Georgia Dr. philol. Irma Ratiani, Gruzija / Georgia Dr. philol. Anna StankeviËa, Latvija / Latvia Dr. philol. ElÓna VasiÔjeva, Latvija / Latvia fiurn la izdoappleana apstiprin ta Daugavpils Universit tes Zin tnes padomes sádá gada 27. maij, protokols Nr. 7. The publication of the Journal has been approved at Daugavpils University Science Council meeting on May 27, 2014, Minutes No 7. RedkolÁÏija / Editorial Staff: Fjodors Fjodorovs, Ilze KaË ne (redaktori / editors-in-chief), fians Badins, Oksana Kovzele Korektori / Proof-readers: Jana But ne-zarjuta, Sandra Meapplekova, GaÔina Sirica Makets / Lay-out: Marina StoËka, Vita totaka Zin tnisko urn lu KomparatÓvistikas almanahs trós reizes gad izdod Daugavpils Universit tes KomparatÓvistikas instit ts, Daugavpils, LATVIJA Visi raksti tiek anonómi recenzáti. Journal of Comparative Studies is published three times a year by the Institute of Comparative Studies, Daugavpils University, Daugavpils, LATVIA All papers are anonymously peer-reviewed. ISSN Daugavpils Universit te, 2014 ISBN Daugavpils University, 2014

3 DAUGAVPILS UNIVERSIT TES HUMANIT R S FAKULT TES KOMPARATŒVISTIKAS INSTIT TS DAUGAVPILS UNIVERSITY FACULTY OF HUMANITIES INSTITUTE OF COMPARATIVE STUDIES KomparatÓvistikas almanahs Nr. 5 (34) NONSENSA KULT RA. ABSURDS LITERAT R * Journal of Comparative Studies No 5 (34) NONSENSE CULTURE. THE ABSURD IN LITERATURE Daugavpils Universit tes KomparatÓvistikas almanahs ir iekôauts EBSCO elektroniskaj datub zá, kas ir viens no pilnóg kajiem zin tnisko urn lu, periodisko izdevumu un citu avotu pilnu tekstu apkopot jiem. Izdevums KomparatÓvistikas almanahs b s las ms EBSCO modernizátaj datub zá pác zin tnisko izdevumu kolekcijas nokomplektáappleanas. The Journal of Comparative Studies of Daugavpils University has entered into an electronic licensing relationship with EBSCO Publishing, the worldís most prolific aggregator of full text journals, magazines and other sources. The full text of The Journal of Comparative Studies will be found on EBSCO Publishingís upgraded database once the collection is complete. VienÓbas iela , Daugavpils LV-5401, Latvija Tel. (371) Fakss: (371) E-pasts: compare@du.lv

4 SATURS / CONTENTS Priekapplev rds... 9 Foreword NO NONSENSA LŒDZ PRIEKAM FROM NONSENSE TO JOY Fjodors Fjodorovs Nonsenss ñ un nav tam beigu Nonsense and There Is No End To It Нонсенс и нет ему конца Gilberts Keits»estertons jeb CilvÁks ar zelta atslágu (piezómes) Gilbert Keith Chesterton, or the Man with the Golden Key (Notes) Гилберт Кийт Честертон, или Человек с золотым ключом (конспекты) D. R. R. TolkÓna brónumain s pasaules (konteksti un zemteksti) Magic Worlds of J. R. R. Tolkien (Contexts and Subtexts) Волшебные миры Дж. Р. Р. Толкина (контексты и подтексты) Klaivs Steiplzs L iss un prieka filozofija Clive Staples Lewis and His Philosophy of Joy Клайв Стейплз Льюис и его философия радости NONSENSS UN BRITU LITERAT RA NONSENSE AND BRITISH LITERATURE M róte Opinc ne Edvarda LÓra un L isa Kerola vienojoappleais un atappleìirógais nonsenss Conjunctive and Diverse Nonsense of Edward Lear and Lewis Carroll 5

5 Ilze KaË ne J s nekad nek cita nerun jat, k tikai bláúas: nonsensa iezómes Oskara Vailda komádij Cik svarógi b t nopietnam You Never Talk Anything but Nonsense: Features of Nonsense in Oscar Wildeís Comedy The Importance of Being Earnest Svetlana VeÔigura Gilberts Keits»estertons par nonsensu un L isu Kerolu Gilbert Keith Chesterton about Nonsense and Lewis Carroll Гилберт Кийт Честертон о нонсенсе и Льюисе Кэрролле Anna StankeviËa Nonsensa tradócija un spáles apziúa Radjarda Kiplinga pasak s Tradition of Nonsense and Ludic Consciousness in Rudyard Kiplingís Fairy-Tales Традиция нонсенса и игровое сознание в сказках Редьярда Киплинга NONSENSA IEZŒMES UN ABSURDS 20. GADSIMTA LITERAT R FEATURES OF NONSENSE AND ABSURD IN THE 20 TH CENTURY LITERATURE Sergejs PoÔanskis JÁdziena ìabsurdsî ÏenÁze Genesis of the Term ëabsurdí KarÓne Laganovska Absurds Franca Kafkas Ósproz Absurd in Franz Kafkaís Short Prose NataÔja Ko anova Nonsenss Eduarda Uspenska daiôradá Nonsense in Eduard Uspenskyís Creative Writing Нонсенс в творчестве Эдуарда Успенского

6 fians Badins Par Germana LukomÚikova (Bonif cija) dzejas minim lismu On the Minimalism of German Lukomnikovís (Bonifaceís) Poetry О минимализме поэзии Германа Лукомникова (Бонифация) Autori Contributors

7 PRIEK V RDS ñ Es esmu atn cis piedzót jokus, ñ teica k ds vórs un piespieda Õerrai rokturi. ñ Sveika, sveika! ñ VÓram cepure bija otr di ñ ar dibenu uz leju. Pareiz k gan: cepure bija pareizi ñ k pats vórs ñ ar dibenu uz leju. Un cepurá auga koks ar trim smiekliem un pieciem smónoappleiem bumbuôiem. T tad vóram cepure bija pareizi ñ ar dibenu uz leju un pogas pareizi ñ uz iekappleu sapog tas. ñ Es esmu atn cis piedzót jokus, ñ teica vórs ar pog m uz iekappleu. ñ Kur j piedzen? ñ prasója Õerra. ñ Uz kurieni? ñ Uz manieni, ñ teica vórs. ñ Kur ir t maniene? ñ Nevis taviene, bet maniene! Ne uz savieni tev j dzen, bet uz manieni. ñ Bet no kurienes? ñ No tavienes. ñ Es nesaprotu, ñ teica Õerra. ñ Es dzenu tikai akmeúus. Un smiltis. Bet varb t suns m k, viúapple dzen pádas. (I. Ziedonis. Pasaka, kur dzen un piedzen) Gadsimtu mija sav ziú ir atelpas laiks, taëu appleó atelpa ir k p rsteidzoapplea kult ras par dóbu garógo transform ciju neizbágamóba. 19. gadsimts ñ daudzveidógs, zin m már pat baiss vástures posms; lai atceramies kaut vai F. Dostojevski, katastrof l s revol cijas un karus. 19. gadsimta Eiropa spoguôojas paapplepietiekamóbas tóksmá, bet eiropeisk cilváce jau virz s pretó 20. gadsimta pasaules kariem. Taj paapple laik 19. gadsimts ir daudzu svarógu kult ras atkl smju un klasisk pozitóvisma laikmets ñ ekonomisk un tehnisk progresa, zin tnisko atkl jumu un spácóga utilit risma laiks, kas nereti raksturots k ìspr dziensî, k pasaules iekaroappleanas, konservatóvisma, d entlmenisma, snobisma laiks. 19. gadsimts ir daudzu kult ru laikmets, un tieapplei appleaj daudzveidób dzimst nonsenss ñ esamóba ar pretáju zómi, kontraverss. Nonsensa kult ra ne tikai nostiprin s 19. gadsimta 1. pusá, bet turpina attóstóties aró 20. gadsimt. T ir Homo Ludens, spálájoapple cilváka, spálájoapple s cilváces kult ra. Par to, ka nonsenss ir iekô vies pasaules kult ras apritá, liecina daudzu radoappleo profesiju p rst vji, kuri nav saistóti ar nonsensu, taj paapple laik viúi izmanto nonsensa valodu, spáles valodu, pasakas valodu, pasaules redzájuma (D. R. R. TolkÓns un K. S. L iss) valodu. 9

8 KomparatÓvistikas almanahu atkl j plaapples F. Fjodorova pátójums No nonsensa lódz priekam, kur tiek pied v ts simbolisks ceôojums no E. LÓra nonsensa pasaules lódz K. S. L isa prieka filozofijai. Almanaha nodaô s Nonsenss un britu literat ra un Nonsensa iezómes un absurds 20. gadsimta literat r apkopoti vair ki raksti, kas prezentáti Daugavpils Universit tes Humanit r s fakult tes KomparatÓvistikas instit ta rókotaj britu rakstnieka Edvarda LÓra divsimtgadei veltótaj zin tniskaj semin r Edvards LÓrs un nonsensa kult ra gada 26. oktobró. Semin r referenti pievárs s da diem rakstnieka personóbas un daiôrades aspektiem, analizája nonsensa literat ras tradócij veidoto darbu strukt ru, semantiku un stilistiku. fiurn l iekôautajos rakstos nonsenss s kotnáji apskatóts sinhronaj un diahronaj aspekt 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta s kuma britu literat r. Nonsensa un t transform cijas trajektorija no Edvarda LÓra BlÁÚu gr matas (1846) un citiem darbiem skatóta L isa Kerola, Oskara Vailda, Gilberta Keitsa»estertona un Radjarda Kiplinga m kslinieciskaj pasaulá. Ja L. Kerols Alises piedzóvojumus brónumzemá galvenok rt veido k bárna garógajam (emocion lajam un psiholoïiskajam) st voklim tuvu pasauli, kur vienlaicógi valda stingra k rtóba un anarhija, proti, pasauli, kur viss ir iespájams, tad vieglpr tóbas un nenopietnóbas kontekstu, pozicionájoties no moralizájoapple didaktiska gara, O. Vailds izmanto sava laikmeta un sabiedróbas atmaskoappleanai. Abi autori ar lingvistisk rotaôóguma starpniecóbu deformá apk rtájo pasauli un rada savdabógu ìapjukumuî konkrát sistám. G. K.»estertona esej s nonsensa b tóba saskatóta t subjektóvaj un radoappleaj rakstur, jo tikai cilváka individu l spája brónóties veicina pasaules modeláappleanas un izpratnes iespájamóbu. Nonsenss ar aspr tóbas poátikas palódzóbu veido spálájoapple cilváka apziúu un polemizá ar visu pasaulógo un loïiski pamatoto, lódz ar to pác b tóbas ir antiviktori nisma par dóba. TomÁr nonsensa spája ar inversijas, izteikuma divdomóbas, absurdit tes, paradoksa un v rdu spáles starpniecóbu sintezát rotaôógo, ekscentrisko un nenopietno ar loïisko, lódz ar to apvienot ráji nesavienojamo, izceô t sare ÏÓtÓbu un neviendabóbu. Nonsensa iezómes saskat mas 20. gadsimta nacion lo literat ru atseviappleìu autoru darbos, tomár jaunais gadsimts vistieapple k saistóts ar absurda literat ru. Almanaha nodaô Nonsensa iezómes un absurds 20. gadsimta literat r s kotnáji analizáta jádziena ìabsurdsî ÏenÁze, skaidrota absurda izmantojuma specifika absurdisma te tra k atseviappleìa anra izveidá un noappleìirtas t zómóg k s atappleìiróbas no liter r nonsensa. Turpm kajos 10

9 rakstos absurda un nonsensa izpausmes pátótas v cu (Franca Kafkas) un krievu (Eduarda Uspenska, Germana LukomÚikova (Bonif cija)) autoru daiôradá. Kr juma veidot ji cer, ka izdevums piesaistós gan studájoappleo, gan docát ju un pátnieku uzmanóbu un veicin s turpm ko domu apmaiúu par nonsensa, joku un prieka poátiku literat r un te tró. Kr juma redaktori: Fjodors Fjodorovs Ilze KaË ne 11