spēkā esošs no 2003.09.20 Publicēts:Vēstnesis 129 2003.09.19. (ZIŅOTĀJS 23 2003.12.11.) LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS 2003.09.16. Noteikumi nr. 526 Rīgā Nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanas kārtība (prot. Nr.49 23. ) Izdoti saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 18. 2 panta ceturto daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu (turpmāk nelikumīgi izvestais kultūras priekšmets) atdošanas kārtību attiecībā uz Latviju un Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas ekonomikas zonas valstīm un citām valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi līgumu par nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanu (turpmāk dalībvalsts). 2. Nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu atdošanas procedūru organizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (turpmāk inspekcija) sadarbībā ar Valsts muzeju pārvaldi, Valsts arhīvu ģenerāldirekciju, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Valsts policiju. Atdošanas procedūra sākas ar sarunām par nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atdošanu un beidzas ar tā fizisku atgriešanos valstī, no kuras kultūras priekšmets ir nelikumīgi izvests un kura atdošanu attiecīgā valsts pieprasījusi (turpmāk pieprasītāja valsts). 3. Noteikumi attiecas uz kultūras priekšmetiem, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:
3.1. pirms vai pēc kultūras priekšmeta izvešanas tas pieprasītāja valstī ir valsts aizsardzībā; 3.2. kultūras priekšmets atbilst kādai no šo noteikumu pielikumā minētajām kategorijām vai ir muzeja, arhīva vai bibliotēkas saglabājamās kolekcijas vai publiskās kolekcijas (kolekcija, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir publiska un ir valsts (dalībvalsts) īpašums, vietējās vai reģionālās pašvaldības īpašums vai tādas dalībvalstī esošas institūcijas īpašums, kura ir valsts (dalībvalsts), pašvaldības īpašums vai saņem no tās būtisku finansējumu) neatņemama sastāvdaļa, vai ir baznīcas inventārs saskaņā ar pieprasītājas valsts tiesību aktiem. 4. Kultūras priekšmets uzskatāms par nelikumīgi izvestu, ja, to izvedot no valsts, ir pārkāpti normatīvie akti par mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu vai tas nav atdots pēc likumīgas pagaidu izvešanas termiņa beigām. II. Kārtība, kādā meklē un atdod no citas valsts nelikumīgi izvestos un Latvijā ievestos kultūras priekšmetus 5. Inspekcija sāk nelikumīgi ievestā kultūras priekšmeta meklēšanu Latvijā, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu, kas saņemts no pieprasītājas valsts kompetentās iestādes un kurā sniegta meklēšanas sākšanai nepieciešamā informācija par nelikumīgi ievesto kultūras priekšmetu, faktisko vai domājamo tā atrašanās vietu un citas ziņas, kas atvieglo meklēšanu. 6. Ja pieprasītājas valsts kompetentās iestādes iesniegumā nav sniegta nelikumīgi ievestā kultūras priekšmeta meklēšanas sākšanai nepieciešamā informācija vai tā ir nepietiekama, inspekcija pieprasa papildu informāciju. Meklēšanu sāk pēc tam, kad attiecīgā informācija ir saņemta. 7. Pēc pieprasītājas valsts kompetentās iestādes iesnieguma saņemšanas inspekcija nosūta Valsts policijai iesniegumu par kultūras priekšmeta meklēšanas uzsākšanu, kā arī informē attiecīgo šo noteikumu 2.punktā minēto institūciju. 8. Valsts policija informē inspekciju par kultūras priekšmeta meklēšanas rezultātiem, kā arī tad, ja meklēto kultūras priekšmetu atrod vai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tas ir nelikumīgi izvests no pieprasītājas valsts.
9. Inspekcija par kultūras priekšmeta meklēšanas rezultātiem nosūta paziņojumu pieprasītājai valstij. 10. Inspekcija sadarbībā ar Valsts policiju un attiecīgo šo noteikumu 2.punktā minēto institūciju veic nepieciešamos pagaidu pasākumus, lai saglabātu atrasto kultūras priekšmetu, kā arī pēc savstarpējas vienošanās novērš jebkuru darbību, kas traucē tā atdošanas procedūru. 11. Divu mēnešu laikā no inspekcijas paziņojuma nosūtīšanas dienas pieprasītājas valsts kompetentās iestādes var pārbaudīt, vai atrastais priekšmets ir meklētais kultūras priekšmets. Ja divu mēnešu laikā pārbaude nav veikta, šo noteikumu 10.punktā minētos pagaidu pasākumus pārtrauc. Pagaidu pasākumu termiņu var pagarināt, ja saņemts attiecīgs pieprasītājas valsts iesniegums. 12. Ja netiek panākta vienošanās par kultūras priekšmeta atdošanu, inspekcija var būt starpnieks ārpustiesas izskatīšanas procesā par nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atdošanu starp nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta īpašnieku (valdītāju) un/vai turētāju un pieprasītāju valsti, ja saņemta nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta īpašnieka (valdītāja) un/vai turētāja un pieprasītājas valsts kompetentās iestādes rakstiska piekrišana. 13. Iesniedzot Latvijas tiesā prasības pieteikumu pret kultūras priekšmeta īpašnieku (valdītāju) vai, ja tāda nav, pret kultūras priekšmeta turētāju, par to rakstiski informē inspekciju, pieteikumam pievienojot: 13.1. attiecīgā kultūras priekšmeta aprakstu un dokumentus, kas apliecina, ka tas ir kultūras priekšmets; 13.2. pieprasītājas valsts kompetento iestāžu apliecinājumu, ka attiecīgais kultūras priekšmets ir nelikumīgi izvests no pieprasītājas valsts teritorijas. 14. Pēc tam kad saņemta informācija par tiesas procesa ierosināšanu pret kultūras priekšmeta īpašnieku (valdītāju) vai turētāju, inspekcija nekavējoties par to informē citu dalībvalstu institūcijas, kuras organizē nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanas procedūru attiecīgajās valstīs. 15. Kultūras priekšmeta labticīgais valdītājs saskaņā ar tiesas nolēmumu pieprasītāja valsts izmaksājamo kompensāciju (zaudējumu atlīdzību) saņem pēc kultūras
priekšmeta fiziskas atdošanas. Ja valdītājs saņēmis nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu kā dāvinājumu vai mantojumu, viņš nedrīkst būt izdevīgākā situācijā kā persona, no kuras tas ieguvis attiecīgo priekšmetu. III. No Latvijas nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu atdošana 16. Pēc tam kad saņemta informācija par to, ka no Latvijas nelikumīgi izvests kultūras priekšmets, inspekcija nepieciešamās ziņas ievada zagto un zudušo mākslas un antikvāro priekšmetu reģistrā, kā arī pēc saskaņošanas ar attiecīgo šo noteikumu 2.punktā minēto institūciju nosūta rakstisku iesniegumu valstij, kurā faktiski atrodas vai domājams, ka atrodas no Latvijas nelikumīgi izvestais kultūras priekšmets (turpmāk saņēmēja valsts). 17. Inspekcija iesniegumā norāda meklēšanas sākšanai nepieciešamo informāciju par nelikumīgi ievesto kultūras priekšmetu, faktisko vai domājamo tā atrašanās vietu un citas ziņas, kas atvieglo meklēšanu. 18. Pamatojoties uz šo noteikumu 16.punktā minēto iesniegumu, inspekcija uzsāk nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta meklēšanu citā valstī. 19. Divu mēnešu laikā pēc saņēmējas valsts paziņojuma saņemšanas par meklētā kultūras priekšmeta atrašanu inspekcija sadarbībā ar attiecīgo šo noteikumu 2.punktā minēto institūciju pārliecinās, vai atrastais priekšmets ir meklētais kultūras priekšmets. 20. Ja atrastais priekšmets ir meklētais kultūras priekšmets, inspekcija pēc saskaņošanas ar attiecīgo šo noteikumu 2.punktā minēto institūciju iesniedz Kultūras ministrijā priekšlikumu par nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atdošanas procedūras turpināšanu. 21. Ja netiek panākta vienošanās par kultūras priekšmeta atdošanu, Kultūras ministrija nosaka atbildīgo institūciju, kas pārstāvēs Latviju tiesas procesā, kā arī pieņem lēmumu par tiesas procesa finansēšanas avotiem.
22. Inspekcija iesniedz prasības pieteikumu saņēmējas valsts tiesā pret kultūras priekšmeta īpašnieku (valdītāju) vai, ja tāda nav, pret kultūras priekšmeta turētāju. Pieteikumam pievieno: 22.1. attiecīgā kultūras priekšmeta aprakstu un dokumentus, kas apliecina, ka tas ir kultūras priekšmets; 22.2. inspekcijas apliecinājumu, ka attiecīgais kultūras priekšmets ir nelikumīgi izvests no Latvijas. 23. Pēc prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā inspekcija par to informē saņēmējas valsts institūciju, ar kuru tā sadarbojusies pirms prasības pieteikuma iesniegšanas. 24. Ja saņēmējas valsts tiesas nolēmums paredz kultūras priekšmeta atdošanu Latvijai, kā arī kompensācijas (zaudējumu atlīdzības) izmaksu nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta labticīgajam valdītājam, Kultūras ministrija izdevumus, kas saistīti ar nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atdošanu Latvijai, kompensācijas (zaudējumu atlīdzības) izmaksu kultūras priekšmeta valdītājam citā valstī, izdevumus, kas rodas, izpildot tiesas nolēmumu par nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atdošanu, un izdevumus, kas saistīti ar tā fizisku saglabāšanu atdošanas procesa laikā, sedz tikai pēc nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atgriešanās Latvijā. 25. Ja no Latvijas nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta īpašnieks nav valsts, persona, kurai tas piederējis, sedz ar attiecīgā kultūras priekšmeta atgūšanu un kompensācijas (zaudējumu atlīdzības) izmaksu saistītos izdevumus. Kultūras priekšmetu atdod personai pēc tam, kad tā samaksājusi visus minētos izdevumus. Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 1993/7/EC, 96/100/EC, 2001/38/EC. Ministru prezidents E.Repše
Kultūras ministre I.Rībena Pielikums Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumiem Nr.526 Kultūras priekšmetu kategorijas un vērtība Nr. p.k. Kategorija Vērtība Kultūras priekšmeti (latos) 1 2 3 4 1. 1. Arheoloģiski priekšmeti, kas ir vecāki par 100 jebkura gadiem un iegūti: 1.1. izrakumos vai atrasti zemē, uz zemes vai ūdenī 1.2. arheoloģisko atradumu vietās 1.3. no arheoloģiskām kolekcijām 2. 2. Vairāk nekā 100 gadu veci atsevišķi kultūras jebkura priekšmeta fragmenti, kas ir neatņemama mākslas, vēstures vai reliģiska pieminekļa daļa 3. 3. Gleznas un zīmējumi, kas darināti ar roku uz 89100 un vairāk jebkura materiāla un ar jebkuru paņēmienu un nav iekļaujami 3.A vai 4.kategorijā (1) 4. 3.A Akvareļi, guašas zīmējumi un pasteļi, kas 17820 un vairāk darināti ar roku uz jebkura materiāla (1) 5. 4. Mozaīkas, kas nav iekļaujamas 1. vai 8910 un vairāk 2.kategorijā, un zīmējumi, kas darināti ar roku uz jebkura materiāla un ar jebkuru paņēmienu (1) 6. 5. Gravīru, estampu, serigrāfiju un litogrāfiju oriģināli, kā arī attiecīgās plāksnes un plakātu oriģināli (1) 8910 un vairāk 7. 6. Skulptūru un statuešu oriģināli un kopijas (ja tās 29700 un vairāk radītas tādā pašā procesā kā oriģināli), kas nav iekļaujami 1.kategorijā (1) 8. 7. Fotogrāfijas, filmas un to negatīvi (1) 8910 un vairāk 9. 8. Inkunābulas un rokraksti, arī ģeogrāfijas kartes un mūzikas partitūras (atsevišķi vai kolekcijā) (1) jebkura
10. 9. Grāmatas, kas vecākas par 100 gadiem 29700 un vairāk (atsevišķi vai kolekcijā) 11. 10. Iespiestas ģeogrāfijas kartes, kas vecākas par 8910 un vairāk 200 gadiem 12. 11. Dažādu veidu arhīvi, kuros ir par 50 gadiem jebkura vecāki eksemplāri (neatkarīgi no materiāla) 13. 12. Kolekcijas (2) : 29700 un vairāk 13.1. atsevišķi zooloģijas, botānikas, mineraloģijas vai anatomijas kolekciju eksemplāri 13.2. kolekcijas, kurām ir vēsturiska, paleontoloģiska, etnogrāfiska vai numismātiska vērtība 14. 13. Transportlīdzekļi, kas ir vecāki par 75 gadiem 29700 un vairāk 15. 14. Pārējie antikvārie priekšmeti: 29700 un vairāk 15.1. no 50 līdz 100 gadu veci antikvārie priekšmeti: 15.1.1. rotaļlietas un spēles 15.1.2. stikla izstrādājumi 15.1.3. zeltkaļu un sudrabkaļu izstrādājumi 15.1.4. mēbeles 15.1.5. optiskās ierīces un aparāti, fotoaparāti, kinoaparāti un ierīces 15.1.6. mūzikas instrumenti 15.1.7. pulksteņi un to daļas 15.1.8. koka izstrādājumi 15.1.9. keramikas izstrādājumi 15.1.10. gobelēni 15.1.11. paklāji 15.1.12. tapetes 15.1.13. ieroči 15.2. par 100 gadiem vecāki antikvārie priekšmeti Piezīmes. (1) Kultūras priekšmeti, kas ir vecāki par 50 gadiem un nepieder to autoriem. (2) Kolekcijas priekšmeti, kas klasificēti Latvijas kombinētās nomenklatūras 9705.preču pozīcijā, priekšmeti, kuru īpašības atbilst iekļaušanai kolekcijā noteiktajām prasībām. Tie ir relatīvi reti priekšmeti, kurus parasti nelieto sākotnēji paredzētajam mērķim, bet slēdz par tiem īpašus darījumus, kas neatbilst parastajai līdzīgi izmantojamu priekšmetu apgrozībai un kuriem ir liela vērtība. Kultūras ministre I.Rībena