Profesionālās maģistra studiju programmas Psiholoģija pašnovērtējuma ziņojums

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS BSA Studiju virziena Psiholoģija BSA Senāta sēdē no padomes sēde 2018. gada 2018. gada Protokols Nr. Protokols Nr. BALTIJAS STARPTAUTISKĀ AKADĒMIJA Profesionālās maģistra studiju programmas Psiholoģija pašnovērtējuma ziņojums Rīga, 2017 1

SATURS 1. Profesionālās maģistra studiju programmas Psiholoģija raksturojums 3 1.1. Studiju programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi 3 1.2. Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti 5 1.3. Studiju programmas plāns (studiju kursu un studiju moduļu saraksts un to apjoms kredītpunktos, sadalījums pa studiju programmas obligātās, ierobežotās izvēles vai brīvās izvēles daļām, norādot to apjomu kredītpunktos, īstenošanas plānojums) 6 1.4. Studiju kursu un studiju moduļu (ja tādi ir) apraksti 7 1.5. Studiju programmas organizācija 9 1.5.1. Studiju programmas organizācijas struktūra 9 1.5.2. Studiju programmas satura struktūra 9 1.5.3. Iekšējā audita organizācija izglītības kvalitātes pārvaldības sistēmā 10 1. 6. Prasības, uzsākot studiju programmu 11 1.7. Studiju programmas praktiskā īstenošana (izmantotās studiju metodes un formas, tālmācības metožu izmantošana) 12 1.8. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība) 13 1.9. Studiju programmas izmaksas 14 1.10. Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā 17 1.11. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām 18 1.12. Informācija par studējošajiem 20 1.12.1. Studējošo skaits 20 1.12.2. pirmajā studiju gadā imatrikulēto studējošo skaits 20 1.13. Studējošo aptaujas un to analīze 21 1.14. Absolventu aptaujas un to analīze 22 1.15. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 23 Kopsavilkums 23 Pielikumi 25 2

1. Profesionālās maģistra studiju programmas Psiholoģija raksturojums 1.1. Studiju programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi Baltijas Starptautiskā Akadēmija (BSA) Profesionālā maģistra studiju programma Psiholoģija (programmas kods 46310) atbilst Augstskolu likumam (01.07.2015), profesionālajam standartam un augstākās profesionālās izglītības klasifikatoram (Latvijas Republikas klasifikatora kods - 2445 11), ņemot vērā mūsdienu Eiropas Savienības darba tirgus vajadzības. Studiju programma ir veidota atbilstoši Latvijas Republikas psihologa profesijas standartam (IZM rīkojums Nr. 351, 2002. gada 6. jūnijā, Nr. 461, 2010. gada 18. maijā, ar grozījumiem Nr. 461, 2010. gada 14. septembrī) un 2001. gada 20. novembra LR Ministru kabineta noteikumiem Nr. 481, kā arī to grozījumiem Nr. 348, 2007. gada 29. maijā Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu. Studiju programma atbilst Eiropas Kvalifikāciju ietvar struktūras 7. līmenim. BSA profesionālā maģistra studiju programma Psiholoģija akreditēta līdz 2019.gada 18. jūnijam. Pamatojums: Studiju akreditācijas komisijas sēdes 2013.gada 19.jūnija lēmums Nr.186 un 11.05.2015 IZM akreditācijas lēmums Nr.330 par SIA BSA tiesībām īstenot akreditēto profesionālās maģistra studiju programmu,,psiholoģija (skat. Pielikums 6). Piedāvātā augstskolas izglītības profesionāla maģistra programma paredz sabalansētu materiāla apgūšanu, kā fundamentālo teorētisko, sociālo un humanitāro zināšanu jomā, kas nodrošina kvalificētu speciālistu iespējas kļūt par konkurentspējīgiem speciālistiem ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības darba tirgū. Studiju programmas nosaukums, iegūstamais grāds, profesionālā kvalifikācija vai grāds un profesionālā kvalifikācija, mērķi un uzdevumi Studiju programmas nosaukums Profesionālā maģistra bakalaura studiju programma Psiholoģija Studiju virziens Psiholoģija Studiju programmas kods, saskaņā ar 46310 Latvija izglītības klasifikatoru Studiju programmas apjoms, īstenošanas ilgums, studiju veids, forma 2 gadi (4 semestri), dienas, pilna laika, 80 KP (120 ECTS), klātiene Studiju programmas īstenošanas valoda Latviešu, krievu un angļu valodas Uzņemšanas prasības Profesionālais maģistra grāds psiholoģijā Iegūstamais grāds profesionālais maģistra grāds profesiju (amatu) psiholoģijā Profesionāla kvalifikācija psihologs Profesijas standarts psihologs Adreses, kur tiek īstenoti studiju BSA Rīga, Lomonosova iela 4, Rīga, programma, norādot augstskolu un Latvija, LV-1019 augstskolas filiāli 3

Studiju programmas direktora vārds, uzvārds, kontaktinformācija Dr. psych., profesore Irina Plotka; irinaplotka@inbox.lv, tālr. 67100204, mob.tālr. 29128595 Profesionālā maģistra studiju programma Psiholoģija attīsta un pilnveido praktiskās iemaņas, kā arī paaugstina studentu teorētisko zināšanu apguves līmeni izpratni par psiholoģijas zinātni, lai iegūtu profesionālo maģistra grādu Profesiju (amatu) psiholoģijā un psihologa kvalifikāciju. Profesionālo maģistra studiju programmu Psiholoģija (profesionālā maģistra grāds profesiju (amatu) psiholoģijā, kvalifikācijas psihologs iegūšanai), kas veido virzienu Psiholoģija, kurās studenti apgūst prasmes un iemaņas risināt problēmu jautājumus dažādās sfērās, piemēram, darba drošības sfērās, profesionālās darbības sfērā, kurai piemīt riska faktori un pēc 6 gadu izglītības absolvēšanas spēj darboties trīs sekojošos virzienos: darbinieka funkcionēšana konkrētajā darba vidē (galvenie risināmie jautājumi saistīti ar cilvēka un darba vides mijedarbību, un tādu parādību kā: stress, hroniskais nogurums, profesionālais izdegums u.c., profilaksi un minimizēšanu. Izmanto intervijas, profesiogrāfijas, psiholoģiskās izpētes un profesionālas diagnostikas metodes; profesionālās pašnoteikšanās atbalsts paredz profesijas izvēles, karjeras veidošanas veicināšanu, personīgo profesionāli nozīmīgo īpašību potenciāla, profesionālo interešu sfēras, darba motivācijas un optimālas darbības sfēras precizēšanu. Palīdzība vajadzīga jauniešiem, strādājošiem, bezdarbniekiem, pirms un pensijas vecuma cilvēkiem, pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma, invalīdiem un cilvēkiem ar hroniskām veselības problēmām; personāla atlases galvenie uzdevumi ir saistīti ar cilvēciskā faktora ietekmi uz darbā iegūstāmiem rezultātiem un darba drošību; potenciālā darbinieka un strādājošā cilvēka psiholoģiskās un fizioloģiskās veselības saglabāšanu kā arī darba drošības un efektivitātes nodrošināšanu. Darba psiholoģijas jomā strādājošie psihologi var strādāt gan valsts un pašvaldību uzņēmumos, skolās, sociālajos centros, gan privātā biznesa jomā lielos uzņēmumos un nevalstiskās organizācijās. Visbiežāk darba psiholoģijas jomā strādājošie psihologi strādā kā profesiju psihologi uzņēmumos, atlases projektu vadītāji, personāla konsultanti, ārējie konsultanti, kas piedāvā organizācijām personāla atlases un attīstību programmas (bieži tiek izmantotas dažādas psihodiagnostikas metodes). Darba psiholoģijas jomā strādājošo psihologu galvenie veicamie pienākumi: personāla atlase (bieži tiek izmantotas dažādas psihodiagnostikas metodes); darbinieku apmācība un profesionāli nozīmīgo īpašību attīstība; darbinieku funkcionālā stāvokļa analīze un priekšlikumu izstrāde to uzlabošanai; konsultācijas dažāda vecuma un sociāla statusa cilvēkiem (piem. darba meklētājiem, skolēniem un studentiem un citiem: profesijas izvēle, karjeras plānošana, utt.); citu ar darbiniekiem saistīto jautājumu risināšanā. Aktuālie problemātiskie jautājumi psihologiem, kas strādā Darba psiholoģijas jomā, galvenokārt, ir saistīti ar neadekvātu testu izmantošanu un nepareizu secinājumu veikšanu. Bieži cilvēki, kam nav specifisku zināšanu testēšanas jomā, izmanto testus darbinieku atlases procesa gaitā, nepārzinot šo testu pielietojumu un korektas interpretācijas iespējas. Mērķis ir nodrošināt maģistrantus ar mūsdienīgu studiju procesu, kas sekmē jaunu zināšanu ieguvi profesiju (amatu) psiholoģijā, nodrošinot studentus ar pētījumu prasmēm, kuras ir nepieciešamas, lai veiktu augsta kompetences līmeņa neatkarīgus pētījumus, un 4

lai apmācītu ar praktiskām prasmēm un spējām amatu psiholoģijā. Programma piešķir grādu amatu psiholoģijā un psihologa kvalifikāciju, kas dod iespējas turpināt studijas doktorantūrā Latvijā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Lai realizētu mērķi, ir izstrādāti sekojošie uzdevumi: 1. Zinātnisko metožu apguve, praktiskā pielietošana un jaunu zināšanu radīšana, pētniecības un profesionālās darbības metožu attīstība profesiju (amatu) psiholoģijas nozarē; 2. Teorētisko zināšanu padziļināšana un analizēšana profesiju (amatu) psiholoģijā; 3. Mūsdienu tehnoloģiju apguve: komunikatīvā psihotehnoloģija, komandas veidošana, atlase un novērtēšana, konsultēšana stresa menedžmentā, personāla apmācība, jaunu personāla darbinieku adaptācija, saziņa uzņēmējdarbībā, sadarbība ar klientiem, profesionāļa psiholoģiskā konsultēšana un atbalstīšana; profesionālo praktisko iemaņu pilnveidošana organizācijā supervīzora vadībā; 4. Pilnveidot maģistrantu praktiskās pētnieciskās iemaņas; 5. Personiskās profesionālās izaugsmes veicināšana; 6. Profesionālās (amatu) psiholoģijas teoriju un tehniku apgūšana; 7. Psiholoģiskā atbalsta un vadības iemaņu profesionāļiem apgūšana. 1.2. Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti Profesionālās psiholoģijas maģistra programmas absolventiem jāiegūst sekojošās zināšanas, prasmes un kompetences: Pēc programmas absolvēšanas studenti apgūs sekojošās Zināšanas, Prasmes un Kompetences. Zināšanas: Profesionālā maģistra studiju programma Psiholoģija piedāvā teorētiskās un praktiskās zināšanas psiholoģijas jomā, īpaša uzmanība tiek vērsta uz profesiju (amatu) psiholoģiju: profesionālajā darbības psiholoģija, profesionāļa attīstības psiholoģija, personāla vadība. Prasmes: Profesionālās iemaņas un spējas tiek attīstītas sekojošos virzienos: lietišķā psiholoģija profesionālajā darbā; vadības lēmumu pieņemšanas metodes; karjeras attīstība, darba vadīšanas psiholoģija; metožu izmantošana psiholoģiskajā pašregulācijā; personāla adaptācija un destrukcija profesionālajā darbībā; riska faktori profesionālajā darbībā; zinātnisko pētījumu projektu izstrādē; ievērot psihologu profesionālās ētikas normas; lietot psiholoģiskiem pētījumiem nepieciešamās datorprogrammas. Šīs studiju programmas ietvaros apgūtās iemaņas ļauj piedāvāt: 5

psiholoģisko atbalstu darba kolektīvam adaptācijas periodā, profesionālās krīzes laikā, stresa situācijās; veicināt profesionālo attīstību, un piedāvāt konsultēšanu uzņēmumu vadībai saistībā ar darba kolektīva vadīšanas problemātiskiem jautājumiem; darba vadību, optimizāciju un labvēlīgas atmosfēras veidošanu darba vietā; izglītot profesionāļus, kuri darbojas atšķirīgās jomās; mazināt profesionālo stresu, kā izvērtēt un novērst profesionālā riska faktorus, kā arī kā nodrošināt uzņēmuma vadības un administrācijas izglītošanas procesu; prasmes projektēt, attīstīt un veikt pētījumu. Kompetences: spēja veikt patstāvīgu, kritisku analīzi, un izvērtēšanu, risināt nozīmīgus pētnieciskus vai inovāciju uzdevumus, patstāvīgi izvirzīt pētījuma ideju, plānot, strukturēt un vadīt liela apjoma zinātniskus projektus, tajā skaitā starptautiskā kontekstā; spēja izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā psiholoģijas zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus; spēja kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību; spēj integrēt dažādu jomu zināšanas, dot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā, pētniecības vai profesionālās darbības metožu attīstībā, parādīt izpratni un ētisko atbildību par zinātnes rezultātu vai profesionālās darbības iespējamo ietekmi uz vidi un sabiedrību. 1.3. Studiju programmas plāns (studiju kursu un studiju moduļu saraksts un to apjoms kredītpunktos, sadalījums pa studiju programmas obligātās, ierobežotās izvēles vai brīvās izvēles daļām, norādot to apjomu kredītpunktos, īstenošanas plānojums) BSA profesionālās maģistra studiju programmas Psiholoģija pozīcijas pēc kredītpunktu skaita proporcionāli ievēro standarta prasības par studiju programmas minimālo kredītpunktu skaitu atbilstoši programmas kopējam apjomam. Maģistra studiju programmas kopējais apjoms ir 80 KP (120 ECTS), studiju ilgums 2 gadi. BSA realizē profesionālo bakalaura studiju programmu Psiholoģija (profesionālo bakalaura grādu un psihologa asistenta profesionālo kvalifikāciju) un profesionālā maģistra studiju programma Psiholoģija ir loģisks turpinājums, jo piešķir kvalifikāciju Psihologs. Kopējais studiju ilgums ir 6 gadi, kopējais apjoms 240 KP (360 ECTS), kopējais prakses apjoms 40 KP (60ECTS), kas atbilst psihologa apmācības līmenim EuroPsy prasībās (skat. 1. pielikumu). Maģistrantūras studiju programma sastāv no vairākām daļām: Studiju kursi, kuri nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi nozares teorijā un praksē, ietver sevī studiju kursus 18 KP (27 ECTS) apjomā. Šajā daļā ir iekļauti pamata kursi, kā profesionāļa attīstības psiholoģija; profesionālās darbības psiholoģija; psiholoģiskie aspekti personāla vadībā, kuru apguve dod iespēju iepazīties teoriju un pētījumu rezultātiem minētajās jomās. Kursi ir paredzēti tam, lai apgūtu metodes un tehnoloģijas, kas tiek izmantotas profesionālās darbības psihologa praksē. 6

Pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi ietver sevī studiju kursus 15 KP (22.5 ECTS) apjomā, kuru apguve nodrošina izpratni un prasmes saistībā ar psiholoģijas teorētisko zināšanu kritisko analīzi, pētnieciskā darba pamatprincipiem, metodoloģijas un datu analīzes pielietošanu, prasmi izstrādāt un izmantot prezentācijas materiālus elektroniskā veidā, pētījumu materiālu sagatavošanu publicēšanai, mūsdienīgas datora psihodiagnostikas metodikas pielietošanu, iepazīšanos ar psiholoģijas pasniegšanas mūsdienu metodēm, zinātniski pētnieciskā projekta izstrādes apguvi, teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguvi, lai veidotu tirgzinības pasākumus un plānotu stratēģijas, attīstītu iemaņas un praktiskās spējas kross kulturāla psiholoģija: biznesa komunikācija. Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi 13 KP (19.5 ECTS) apjomā. Šie studiju kursi veicinās zināšanu un iemaņu pilnveidošanu un attīstīšanu profesionāļa psiholoģiskā konsultēšanā un atbalstīšanā, komunikatīvajā psiho tehnoloģijā profesionālajā darbībā, kognitīvajā eksperimentālajā psiholoģijā (praktikums), kursi iepazīstina ar inženierpsiholoģijas un ergonomikas mērķiem un uzdevumiem, iepazīstina ar lietišķās psiholoģijas mūsdienu problēmām un jautājumiem, iepazīstina ar psiholoģijas pasniegšanas teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem. Studiju programmas neatņemama sastāvdaļa ir maģistrantu prakse 14 KP apjomā. Praktisko darbu (prakšu) saturs un savstarpējā saistība starp prakšu daļām veicina maģistrantu profesionālo iemaņu un spēju mērķtiecīgu attīstību un pilnveidošanu, kā arī nodrošina darba vadīšanas iespēju un prasmju apgūšanu saskaņā ar augstākās profesionālo kvalifikācijas standartu. Pielikums Nr. 1 (skat. 1.1.tab. Profesionālās maģistra studiju programmas Psiholoģija plāns). 2016/2017. akadēmiskajā gadā tika veiktas izmaiņas. Saskaņā ar studiju programmas,,psiholoģija padomes sēdes lēmumu Nr.1-4 no 27.06.2016., kā arī ar BSA senāta lēmumu no tika veiktas izmaiņas profesionālā maģistra studiju programmās,,psiholoģija studiju kursos. Profesionālā maģistra studiju programmā,, Psiholoģija tika mainīts kursa nosaukums no,, Starpkulturālās komunikācijas (teorija un prakse) uz,,kross kulturālā psiholoģija: biznesa komunikācija. Kredītpunkti nemainās (2KP). Studiju kursā,, Profesionāļa psiholoģiskā konsultēšana un atbalstīšana tika mainīts kredītpunktu skaits no 3 uz 4KP (palielināts par 1 KP); tika samazināts kredītpunktu skaits kursā,, Inženieru psiholoģija un ergonomika no 3 uz 2 KP (samazināts par 1 KP). Kopējais kredītpunktu skaits profesionālā maģistra studiju programmās,,psiholoģija palika nemainīgs. Maģistrantūras programmas salīdzinājums ar līdzīgas tematikas programmām Londonas Metropolitēna un Goldsmita Universitātēs norāda, ka programma ieņem nozīmīgu vietu Eiropas kopējā izglītības telpā. (skat. Pielikumu nr.3, tab.3.1. 3.2). 1.4. Studiju kursu un studiju moduļu (ja tādi ir) apraksti Laika posmā no 2006.-2011.gadam, tika veikti dažādi pilnveides pasākumi: izmainīta studiju programmas satura organizācija, atsevišķus studiju kursus ar līdzīgu pamat-tematiku apvienojot moduļos, piemēram, modulis Profesionālās darbības 7

psiholoģija (teorija un prakse) ietver četrus studiju kursus: Pētījumu teorija un metodoloģija, Profesionālais stress un izdegšanas sindroms, tā iemesli; profesionālās darbības funkcionālie stāvokļi, Profesionālā darbība ekstremālos apstākļos un drošības psiholoģija, Profesionālās darbības regulācijas psiholoģiskie mehānismi. Katra studiju kursa docēšanai, studiju programmas padome piesaista profesionāļus attiecīgajā jomā, kā arī sniedz atbalstu akadēmiskā personāla pilnveidei. Atbilstoši profesionālā standarta prasībām, psihologa profesionālās kvalifikācijas līmenim un personības īpašībām, profesionālā maģistru studiju programma Psiholoģija nodrošina praktisko studiju kursu daļu (14 KP, 21 ECTS), kas ietver maģistrantu profesionālo zināšanu, prasmju un kompetenču attīstību, kas ir nepieciešamas profesionālo pienākumu kvalitatīvai izpildei, pilnveidošana supervīzora un prakses vadītāja vadībā; jaunas profesionālās pieredzes un prasmju iegūšana, zinātniski pētnieciskās darbības iemaņu attīstība, profesionālā psihologa personisko īpašību pilnveidošana. Prakses līgums ir trīspusējs, ko slēdz BSA ar darba devēju un maģistrantu. Prakses līgumā ir ietverts prakses mērķis, uzdevumi, prakses norises plānojums, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtība, kā arī pušu pienākumi un atbildība. Prakse organizācijā (12 KP, 13,5 ECTS), kuras ietvaros maģistrants patstāvīgi iepazīstas ar organizāciju, analizē esošās aktuālās vajadzības, izstrādā personāla darba pilnveidošanas programmu tajā organizācijā, kurā noris prakse. Prakse ir saistīta un saturiski atbilst teorētiskai studiju daļai, jo prakses darbs tiek veikts organizācijās, kurās maģistrants praktiski atspoguļo studiju kursos iegūtās prasmes, iemaņas un zināšanas darbā ar profesionāļiem. Atgriezeniskā saite tiek nodrošināta, jo maģistranti piedalās supervīzijās profesionālo studiju laikā, profesionālā maģistra studiju programma Psiholoģija paredz izglītojošo, ievirzošo un atbalstošo supervīziju funkcijas. Pēc prakses izpildes, maģistrants iesniedz rakstisku prakses atskaiti kopā ar darba devēju un supervīzoru atsauksmēm. Tiek rīkota prakses aizstāvēšana un komisija sniedz savu galējo vērtējumu. Praktiskais studiju kurss Lektoru prakse (2 KP, 3 ECTS), (semināru nodarbību un praktikumu sagatavošana un novadīšana), kas ir balstīts uz teorētiskā studiju kursa Psiholoģijas pasniegšanas teorijas un metodikas pamata. Studiju kursa galvenais uzdevums ir dažāda veida lekciju (konsultatīvā, preses konference u.c. veida lekciju) izveide un pasniegšana. Maģistrantūras studiju laikā iegūtās zināšanas un iemaņas profesionālajā, praktiskajā darbā tiek tālāk īstenotas maģistra darba izstrādē (20 KP, 30 ECTS). Maģistrantu darbu izstrādes process ir pilnveidots un veiktas korekcijas; maģistranti sākot no 2.semestra sāk darbu pie maģistra darba izstrādes, tādēļ kopš 2010. gada studiju programmā tiek īstenots konsultatīvais kurss Maģistru darba izstrāde, kas ir iekļauts programmas studiju plānā. Maģistra darba izstrādē ir 3 posmi: Maģistra darba projekta izstrāde un aizstāvēšana (3.semestris); Maģistra darba priekšaizstāvēšana (4. semestris); Maģistra darba aizstāvēšana (4.semestris). Maģistra darba kvalitāti izvērtē divos līmeņos: maģistra darba priekšaizstāvēšana un maģistra darba aizstāvēšana. Šāda veida procedūra sniedz iespēju pilnveidot maģistra darbu un analizēt kolēģu sasniegumus un izvērtēt zinātnisko pētījumu atbilstošās metodes, patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt profesionālās problēmas. 8

Maģistra darba aizstāvēšanas komisijā piedalās nozares eksperti, darba devēju komisijas pārstāvji, kuru atsauksmes un ieteikumi dod iespēju pilnveidot zinātnisko un lietišķo kvalitāti, balstoties uz esošām prasībām darba tirgū. Prasības maģistra darba izstrādei pastāvīgi tiek pilnveidotas un atjaunotas. 1.5. Studiju programmas organizācija 1.5.1. Studiju programmas organizācijas struktūra Programmas struktūra parādīta 1.5.1.1. shēmā. Docētaji: viņu akadēmiskā zinātniski pētnieciskā darbība Izglītības saturs Izglītības iekšējā kvalitātes pārvaldības sistēma Maģistranti: viņu izglītošanās Shēma 1.5.1.1. Studiju programmas organizācijas struktūra 1.5.2. Studiju programmas satura struktūra Profesionālās maģistra studiju programmas Psiholoģija satura struktūra parādīta 1.5.2.1. shēmā. Izglītības mērķi: Nodrošināt ar jaunām zināšanām, prasmēm un kompetencēm profesiju (amatu) psiholoģijā Programmas satura priekšmetiskais aspekts: Studiju plāns Programmas satura procesuālais aspekts: studiju plāna realizācija kopējā studentu un pasniedzēju izglītošanās darbībā Mācību kursi Studiju moduļi Darbs auditorijā Patstāvīgais darbs Pētnieciskais darbs Prakse 9

1.5.2.1. shēma. BSA Profesionālās maģistra studiju programmas Psiholoģija satura struktūra 1.5.3. Iekšējā audita organizācija izglītības kvalitātes pārvaldības sistēmā Iekšējā izglītības kvalitātes pārvaldības sistēma studiju programmas ietvaros parādīta punktā 1.6. Šīs sistēmas svarīga sastāvdaļa ir iekšējais kvalitātes audits. Tā struktūra parādīta 1.5.3.1. shēmā Prakses rezultātu analīze un pašanalīze, vērtējums un pašvērtējums Studentu aptaujas Darbadevēju aptaujas Absolventu aptaujas Pasniedzēju aptaujas: programmas vājo un stipro pušu analīze Administrācija, Programmas padome: stipro un vājo pušu analīze un pašvērtējums, attīstības plāns Analīzes un vērtējuma kritēriji:: LV IZM normatīvie akti, ES izglītības vides attīstības rekomendācijas, ekspertu rekomendācijas, BPMA misija BSA Senāta lēmumi par izmaiņām programmā 1.5.3.1. shēma. Iekšējā izglītības kvalitātes pārvaldības sistēma 10

1.6. Prasības, uzsākot studiju programmu Saskaņā ar Augstskolu likuma 55 panta. pirmo daļu ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licenci. LR IZM studiju programmu licencēšanas komisija apstiprināja studiju programmu īstenotāja nosaukuma maiņu no SIA BPMA uz SIA BSA studiju programmu licencēs, kā arī nolēma izsniegt SIA BSA jaunas studiju programmu licences. LR IZM pamatojoties uz 20.03.2015. Studiju programmu licencēšanas komisijas sēdes lēmumu Nr. 58 izsniedza SIA BSA licences par tiesībām īstenot profesionālā maģistra programmu Psiholoģija profesionālā maģistra grāda profesiju (amatu) psiholoģijā un psihologa kvalifikācijas iegūšana (licence Nr. 04030-54); 20.03.2015. LR IZM studiju akreditācijas komisija pieņēma lēmumu Nr.346: apstiprināt izmaiņas SIA BPMA izsniegtajā studiju virzienā Psiholoģija akreditācijas lapā īstenojas augstskolas nosaukuma maiņu uz SIA BSA. 11.05.2015. IZM izsniedza akreditācijas lapas studiju virzienam,,psiholoģija. Vispārējie iestāšanās nosacījumi ir izklāstīti Nolikumā par uzņemšanas noteikumiem un imatrikulācijas kārtību Baltijas Starptautiskajā akadēmijā 2016./2017. studiju gadā (apstiprināts 08.09.2015 BSA Senāta sēdē, protokols Nr. 122) (skat. http://bsa.edu.lv/lang/lat/abiturient.htm). LR MK noteikumiem Nr. 846 Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās, 2004.gada 16.novembra LR MK noteikumiem Nr. 932 Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos, 2003.gada 11.marta LR MK noteikumiem Nr.112 Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem, 2012.gada 01.janvāra LR MK noteikumiem Nr.36 Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi. Iestāties augstskolas profesionālās maģistratūras studiju programmā Psiholoģija ir tiesības personām, kuras ieguvušas augstāko profesionālo izglītību psiholoģijas jomā un konkurss norit pamatojoties uz pārrunu rezultātiem un iesniegtā referāta, par topošo maģistra darba tēmu, izvērtēšanas rezultātiem. Reflektants aizpilda noteikta parauga iesniegumu, kā arī iesniedz augstskolas. Uzņemšanas komisijā visus dokumentus, kas minēti uzņemšanas noteikumu 39.punktā. Konkursa rezultātus nosaka attiecīgas maģistratūras studiju programmas direktors un apstiprina augstskolas rektors. Konkursa rezultātus izziņo ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc konkursa noslēguma dienas. Ar dokumentu var iepazīties BSA mājas lapā http://www.bsa.edu.lv un Uzņemšanas komisijā Lomonosova ielā 4, 214 kabinetā. 11

1.7. Studiju programmas praktiskā īstenošana (izmantotās studiju metodes un formas, tālmācības metožu izmantošana) Studiju formu un metožu izvēli nosaka Profesionālās studiju programmas Psiholoģija kopējie, kā arī individuālo studiju kursu mērķi un uzdevumi. Visos studiju kursos tiek plānots studentu patstāvīgais darbs. Programmas realizācijas gaitā tiek uzturēta prasība par lekciju un praktisko nodarbību skaita atbilstību studiju kursu programmās noteiktajam apjomam. Docētāju uzdevums ir pilnveidot gan teorētisko, gan praktisko nodarbību saturu un dažādot materiāla pasniegšanas formas Studiju process tiek organizēts sekojoši: lekcijas teorētiska rakstura ar aktīvo mācību metožu elementiem; semināri nodarbības ar diskusijām par aktualitātēm profesionālās darbības psiholoģijas nozarē (teorijā un pētnieciskajā darbībā); praktikumi; maģistrantu diskusiju grupas (Case studies); psiholoģiskās spēles; patstāvīgo pētījumu darbu prezentācija un aizstāvēšana; piedalīšanās studentu konferencēs ar patstāvīga pētījuma tēzēm un zinātniskiem rakstiem; prakse un prakses darbības pārraudzības semināri; konsultācijas ar akadēmisko personālu maģistra darba izstrādes procesā; tālmācības elementi Skype konsultācijas; TV-tilti. lekcijas teorētiska rakstura ar aktīvo mācību metožu elementiem; semināru nodarbības ar diskusijām par aktualitātēm psiholoģijas zinātnē (teorijā un pētnieciskajā darbībā). (Profesionālās darbības psiholoģija (teorija un prakse); Profesionāļa attīstības psiholoģija; Personāla vadība (psiholoģiskie aspekti)). pētnieciskā darbība (Psiholoģiskā pētījuma metodoloģija, datu analīze un interpretācija; Zinātniski -pētnieciska projekta izstrāde psiholoģijā; Problēmas situāciju analīze un problēmu atrisināšanas metodes; Informācijas tehnoloģijas psiholoģijā). praktikumi ļauj aprobēt apgūtās grupas un indivīda izpētes metodes (Komunikatīvās psiho tehnoloģijas profesionālajā darbībā (praktikums); Kognitīvā eksperimentālā psiholoģija (praktikums); Semināru nodarbību un praktikumu sagatavošana un novadīšana (lektoru prakse)). Praktikumi ir iekļauti gan studiju kursu ietvaros, gan arī ir patstāvīgi studiju programmas studiju kursi; kontroldarbi un testi tiek izmantoti kā tekošā zināšanu pārbaude, ļauj pārbaudīt maģistrantu prasmes analizēt apgūstamo materiālu, ļauj pārbaudīt iegūtās zināšanas. Studiju programma tiek izmantota bilingvālās apmācības metode. Maģistranti apgūst studiju kursus, izmantojot gan valsts, gan arī krievu valodu bilingvālās grupās. ERASMUS programmas studentiem lekcijas tiek vadītas angļu valodā. Zināšanu un prasmju vērtēšanas sistēma ļauj novērtēt studentu sasniegto studiju rezultātu apgūšanas pakāpi. Vērtēšanas sistēma katram konkrētajam priekšmetam ir norādīta kursa aprakstā. Katrā studiju kursā paredzēta fiksētā prasību izpilde. Taču kursos, kuros iesaistīti vairāki docētāji, var būt vērojamas atšķirības studentu sekmju vērtēšanas kritērijos. Priekšmetu apguves novērtēšanas veidi ir eksāmens vai diferenciālā ieskaite pēc studiju kursa apgūšanas. Eksāmeni un ieskaites tiek pielietotas kā studentu kārtējo pārbaudījumu veidi, kas veicina studiju kursa kvalitatīvu apguvi. 12

1.8. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība) Maģistrantu zināšanu novērtēšana BSA profesionālā maģistra studiju programmā notiek saskaņā ar šādiem dokumentiem: Nolikums par uzņemšanas noteikumiem un imatrikulācijas kārtību Baltijas Starptautiskajā akadēmijā 2016./2017. studiju gadā (apstiprināts 08.09.2015 BSA Senāta sēdē, protokols Nr. 122). Maģistrantu imatrikulācijas noteikumi; Prasības ieskaišu un eksāmenu kārtošanai (sk. studiju kursu aprakstos); Prasības referātu, maģistra darbu rakstīšanai; Prasības patstāvīgajam darbam (sk. studiju kursu aprakstos); Prasības praksēm, t. sk. pirms diploma prakses noteikumi; Prasības profesionālā maģistra grāda piešķiršanai. (sk. Metodiskie norādījumi (grozījumi). Apstiprināts studiju programmas Padomes sēdē 2016.g. septembrī). Studiju rezultāti tiek novērtēti pēc desmit ballu sistēmas (LR IZM rīkojums Nr.208; 14.04.1998), kursu apjoms noteikts gan Latvijā pieņemtajos kredtpunktos, gan atbilstoši pieņemtajiem ECTS (European Credit Transfer System). Maģistrantu zināšanas, prasmes un iemaņas tiek novērtētas ar atzīmēm: 10 ( izcili ), 9 ( teicami ), 8 ( ļoti labi ), 7 ( labi ), 6 ( gandrīz labi ), 5 ( viduvēji ), 4 ( gandrīz viduvēji ), atzīmes no 3 līdz 1 uzskatāmas par nesekmīgām. Tekošie novērtējumi: kontroldarbi, mājas darbi, referāti, uzstāšanās semināros, prakšu konkrēto praktisko gadījumu analīze. Semestru novērtējumi: ieskaites un eksāmeni eksāmenu sesijas laikā. Maģistranti tiek pielaisti pie ieskaites un eksāmena kārtošanas, ja ir izpildīti visi patstāvīgie darbi (50-75%), kuri iekļauti mācību kursa programmā. Beigu novērtējums: maģistra darba aizstāvēšana. Par pamatu atzīmju likšanai maģistrantiem kalpo studiju materiāla apgūšanas līmenis, kas paredzēts attiecīgai disciplīnai studiju programmā. Saskaņā ar studiju plānu un studiju programmām BSA mācību daļa katrā disciplīnā un katrā atskaites veidā sastāda eksāmenu un ieskaišu lapas, kas ir oficiāls dokuments un apstiprina eksāmenu un ieskaišu nokārtošanu. Iekšējais dokuments, kas uzskaita maģistranta mācību darba izpildi, ir ieskaišu grāmatiņa. Maģistranti, kuri ir izpildījuši maģistra studiju programmas pilnu apjomu, nokārtojuši gala pārbaudījumus un aizstāvējuši maģistra darbu, iegūst maģistra grādu. Maģistra grādu piešķir maģistra pārbaudījumu komisija, kuras lēmumu apstiprina BSA Senāts. Maģistranti saņem BSA rektora parakstītu profesionālā maģistra diplomu psiholoģijā. 13

1.9. Studiju programmas izmaksas Tab.1.9.1. SIA BSA studiju maksa profesionālajai studiju virziena programmai,,psiholoģija (SIA Baltijas Starptautiskās Akadēmijas ) 2015.gads Kopā 2015.g 2016.gads Kopā 2016.g. 2017.gads Kopā 2017.g. Profesionālā bakalaura studiju programma Pavasara sem. Rudens sem. Pavasara sem. Rudens sem. Pavasara sem. Rudens sem. (plan.) 94394 104820 199214 93153 100378 193531 106619 113255 219874 Profesionālā maģistra studiju programma 19023 25890 44913 20730 20990 41720 15280 13430 28710 Kopā virziens 244127 235251 248584 14

Rindas kods Tab.1.9.2. Budžeta sadalījums un izlietojums 2016/2017.gadā (SIA Baltijas Starptautiskā Akadēmija ) I. Augstskolas/koledžas ieņēmumi Ieņēmumu veids Ieņēmumu apmērs, EUR 9000 Iestādes ieņēmumi (9100.+9200.+9300.rinda) 3 478 976 9100 Ieņēmumi studijām (9110.+9120.+9130.+9140.rinda) 2 892 458 9110 Dotācijas no valsts budžeta 9111 tajā skaitā ieņēmumi no ES struktūrfondiem 9120 Pašu ieņēmumi no studiju maksas 2 854 589 9130 Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības 9140 Pārējie ieņēmumi 37 869 9200 Ieņēmumi zinātniskajai darbībai (9210.+9220.+9230.+9240.rinda) 9210 Ieņēmumi no valsts budžeta (9211.+9212.+9213.+9214.+9215.+9216.rinda) 32 728 9211 tajā skaitā ieņēmumi no ES struktūrfondiem 16 457 9212 Ieņēmumi no LZP grantiem un programmām 9213 Zinātnes bāzes finansējums 9214 Valsts pētījumu programmu finansējums 9215 Zinātniskās darbības attīstības finansējums 9216 Pārējie ieņēmumi no valsts budžeta 9220 Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības 9221 Tajā skaitā ieņēmumi no līgumdarbiem ar ārvalstu juridiskajām personām 9230 Ieņēmumi no līgumdarbiem ar Latvijas Republikas juridiskajām personām 9240 Pārējie ieņēmumi zinātniskajai darbībai (norādīt būtiskākos) 9241 16 271 9300 Pārējie ieņēmumi (norādīt būtiskākos) 553 790 15

Mazumtirdzniecība 26 291 Īzīrēšana 61 465 Granti un mērķfinansējums 4664 II. Augstskolas/koledžas izdevumi Rindas kods Izdevumu veids Kods Izdevumu apmērs, EUR A B C 1 10000 Iestādes izdevumi (10010.+10020.+10030.+10040.+10050.+10060.+10070.rinda) 2 845 633 10010 Darba samaksa 1100 1 598 784 10011 akadēmiskajam personālam 967 145 10012 administratīvajam personālam 325 801 10013 vispārējam personālam 305 838 10020 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas 1200 352 656 10030 Preces un pakalpojumi 2000 426 729 10031 Komandējumi un dienesta braucieni 2100 20 763 10032 Pakalpojumi 2200 342 067 10033 no tiem komunālie pakalpojumi 2220 158 165 10034 Krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, kurus neuzskaita 5000.kodā 2300 56 183 10035 Izdevumi periodikas iegādei 2400 7 716 10036 Budžeta iestāžu nodokļu maksājumi 2500 10040 Subsīdijas un dotācijas 3000 10050 Pamatkapitāla veidošana 5000 216 353 1051 pamatlīdzekļi 5200 216 353 10060 Sociālie pabalsti 6000 10061 tajā skaitā stipendijas 6291 16

10062 transporta izdevumu kompensācijas 6292 10070 Pārējie izdevumi (norādiet būtiskākos) 251 111 Mazumtirdzniecība 10 488 Granti un mērķfinansējums 240 623 Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā. 1.10. Profesionālās maģistra studijas programmas atbilstība profesionālās augstākās izglītības valsts standartam, profesijas Psihologs standartam un EuroPsy prasībām. BSA profesionālā maģistra studiju programma Psiholoģija pilnībā atbilst Ministru Kabineta noteikumiem Nr.481 Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu. (skat. pielikumu nr. 2, tab.2.1). Pielikumā nr.2 atrodas tabula 2.2., kura parāda cik lielā mērā studiju kursu saturs atbilst profesionālās maģistra studiju programmas Psiholoģija profesijas Psihologs standartam. Programmas saturā galvenokārt tiek uzsvērta maģistrantu profesionālo iemaņu un prasmju attīstība. Atbilstoši profesijas standartam, studiju laikā studenti apgūst gan kopīgās prasmes, kas tiek lietotas vairākās psiholoģijas jomās (saskarsmes prasmes, klienta izvērtējums, psiholoģiska rakstura informācijas analizēšana u.c.), gan specifiskās prasmes profesiju (amatu) psiholoģijas specializācijā. Atbilstoši profesijas standartam, studiju ilgums, kas ir nepieciešams būtiskāko psihologa zināšanu un prasmju apgūšanai, ir 6 gadi. Kopējais studiju ilgums BSA psiholoģijas studiju virzienā atbilst standarta prasībām. Profesionālās maģistra studiju programmas Psiholoģija studiju kursu saturs atbilst EuroPsy prasībām (skat. pielikumu nr.2, tab.2.3.). BSA Profesionālās bakalaura studiju programmas Psiholoģija studiju programmas saturs un studiju ilgums atbilst augstākās profesionālās izglītības standartam, kā arī profesionālā standarta EuroPsy prasībām. Profesionālā maģistra studiju programmas Psiholoģija saturs ir loģisks turpinājums profesionālai bakalaura studiju programmai Psiholoģija. Kopējais studiju ilgums ir 6 gadi, kopējais apjoms 240 KP, kopējais prakses apjoms 40 KP, kas atbilst psihologa apmācības līmenim EuroPsy prasībās. 17

1.11. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām 1.11.1.BSA Profesionālās maģistra studiju programmas Psiholoģija salīdzinājums ar London City university postgraduate program Organizational Psychology Pilna laika studijas Londonas pilsētas universitātē: viens gads (divreiz nedēļā). Nepilna laika studijas: divi gadi. BSA pilna laika studijas: divi gadi. Organizāciju psiholoģija, kas ir izstrādāta Londonas pilsētas universitātē, tiek fokusēta uz mūsu izpratnes padziļināšanu par cilvēka izturēšanos darba vietā. Šī programma ietver vairākas jomas, ieskaitot darbinieku pieņemšana darbā un atlasi, apmācību, darbinieku atestāciju, darbinieku savstarpējās attiecības, darbinieku sagatavošana, darbinieku labklājība, organizācijas attīstīta un izmaiņas, ergonomika un darba plānošana, labklājība, konsultēšana un personiskā attīstība. BSA maģistrantūras studiju programma paplašina zināšanas profesionālās darbības psiholoģijas nozarē un koncentrējās uz profesionālo attīstību un personīgo izaugsmi, uz krīzēm attīstības gaitā, profesionālajām destrukcijām un izmaiņām profesionālo vērtību sistēmās. Maģistrantūras studenti apgūst profesionālās karjeras plānošanas iemaņas, psiholoģiskā atbalsta korekciju, un profilaktisko aprūpi krīžu un destrukcijas gadījumos, iegūst izpratni par profesionāļa veidošanās posmiem un iespējamajām problēmām, psiholoģiskā atbalsta lomu profesionālim. Šī programma ietver vairākas jomas, ieskaitot personāla vadību (psiholoģiskie aspekti), profesionāļa attīstības psiholoģiju, inženierpsiholoģiju un ergonomiku, psiholoģisko atbalstu un profesionālās darbības konsultēšanu. Salīdzinot studiju kursus London City University un BSA, var atzīmēt, ka vairākās disciplīnās satura ziņā ir līdzības: Psiholoģisko pētījumu, datu analīzes un interpretācijas metodes; Pētījuma projektu psiholoģijā detalizēta izstrādāšana; Inženieru psiholoģija un ergonomika; Profesionālās darbības psiholoģija (1 daļa: profesionālais stress, izdegšanas sindroms un tā iemesli); Prakse organizācijā; Komunikatīvās psiho tehnoloģijas profesionālajā darbībā; Personāla vadība (psiholoģiskie aspekti); Psiholoģiskais atbalsts un profesionālās darbības konsultēšana; Profesionāļa attīstības psiholoģija; Maģistra darba izstrāde. Pie tam, pēc ECTS punktu skaita vairākās disciplīnās ir atšķirības. Salīdzinošo analīzi BSA izstrādātās maģistratūras studiju programmas un maģistratūras studiju programmu, kuru ir izstrādājusi Londonas pilsētas universitāte (skat. pielikumā nr.3, tab.3.1); www.city.ac.uk. 1.11.2. BSA Profesionālās maģistra studiju programmas Psiholoģija salīdzinājums ar London Metrapoliten university postgraduate study program Occupational psychology 18

Maģistrantūras studiju programmu psiholoģijā, kura ir izstrādāta London Metropolitan University LMU mājas lapā http://www.londonmet.ac.uk. Salīdzinot studiju kursus London Metropolitan University un BSA, var atzīmēt, ka vairākās disciplīnās satura ziņā ir līdzības: Personāla vadība (psiholoģiskie aspekti); Profesionāļa attīstības psiholoģija; Profesionāļa psiholoģiskā konsultēšana un atbalstīšana; Prakse; Inženieru psiholoģija un ergonomika; Profesionālās darbības psiholoģija (1 daļa: profesionālais stress, izdegšanas sindroms un tā iemesli); Psiholoģisko pētījumu metodoloģija, datu analīze un interpretācija; Pētījuma projektu izstrāde; Profesionāļa attīstības psiholoģija; Maģistra darba izstrāde. Pie tam, kopējais ECTS punktu skaits pēc disciplīnām būtiski atšķiras (skat. pielikumu nr.1, tab.1.1.; pielikumu nr.3, tab.3.2). 1.11.3. BSA Profesionālās maģistra studiju programmas Psiholoģija salīdzinājums ar Latvijas Universitātes Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmu Psiholoģija BSA Profesionālā maģistra studiju programma Psiholoģija (virziens profesiju (amatu) psiholoģija) satura ziņā vislīdzīgākā ir ar LU Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas Psiholoģija (virziens organizāciju psiholoģija). Ir jāatzīmē, ka starp organizācijas psiholoģiju un profesionālās darbības psiholoģiju definējumiem ir raksturīgas ievērojamas atšķirības. Organizācijas psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kura izmanto psiholoģijas metodes, pētot vai ietekmējot cilvēka vai grupas uzvedību darba kontekstā. Savukārt, darba psiholoģija (profesionālās darbības psiholoģija) pēta cilvēka profesionālas darbības psiholoģiskos aspektus un likumsakarības, kas saistīti ar cilvēka mijiedarbību ar darba vidi (funkcionālais stāvoklis, profesionāla pašnoteikšana, u.c.). BSA maģistrantūras studiju programma paplašina zināšanas profesionālās darbības psiholoģijas nozarē un koncentrējās uz profesionālo attīstību un personīgo izaugsmi, uz krīzēm attīstības gaitā, profesionālajām destrukcijām un izmaiņām profesionālo vērtību sistēmās. Pēc salīdzinošās analīzes veikšanas tika noskaidrots, ka abām studiju programmām ir vairāk kā 71% sakritība, ko var skaidrot, ka liels skaits kredītpunktu ir tiek piešķirts par praksi (14KP) un maģistra darba izstrādi (20KP un 24KP), kas kopā jau veido 43% sakritību, tātad neņemot vērā praksi un maģistra darbu izstrādi, kopējā studiju kursu kredītpunktu sakritība ir 28%. Neskatoties uz to, ka ir daudz kas kopējs studiju disciplīnās, BSA Profesionālā maģistru programma Psiholoģija jau sākotnēji tika plānota profesiju (amatu) psiholoģijas virzienā, kas izpaužas ar savu unikalitāti un specifikāciju. BSA Profesionālās maģistra studiju programmas Psiholoģija salīdzinājumu ar Latvijas Universitātes Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmu Psiholoģija skatīt pielikumā nr.3. tab.3.3. 19

1.12.Informācija par studējošajiem: 1.12.1.Studējošo skaits 1.12.1.1. tabula. Studiju programmā studējošie (periods no 01.10.2008.g. līdz 01.10.2017.) Mācību gads Imatrikulēti Kopējais studentu skaits 2008/2009 22 51 2009/2010 19 33 2010/2011 16 27 2011/2012 23 37 2012/2013 15 36 2013/2014 14 20 2014/2015 24 33 2015/2016 13 31 2016/2017 7 19 Dotā tabula parāda, ka salīdzinot studentu skaitu ar 2015/2016.māc.gadu, 2016/2017.māc.gadā studentu skaits Profesionālās maģistra studiju programmas Psiholoģija ir samazinājies. 1.12.1.2. tabula. Absolventu skaits Mācību gads Absolventi 2006/2007 26 2007/2008 31 2008/2009 20 2009/2010 16 2010/2011 20 20

2011/2012 8 2012/2013 6 2013/2014 15 2014/2015 9 2015/2016 11 2016/2017 17 Kopā: 179 Dotā tabula parāda, ka salīdzinot studentu skaitu ar 2015/2016.māc.gadu, 2016/2017.g. absolventu skaits ir paaugstinājies. 1.13. Studējošo aptaujas un to analīze Studentu aptauja tiek veikta regulāri katra semestra beigās. Aptaujas mērķis ir noskaidrot maģistrantu vērtējumu par docētāju darbu, studiju procesa organizāciju, ārpus studiju darba organizāciju, BSA tehnisko aprīkojumu, studiju programmu kopumā. Tāpat arī viņiem anketās ir iespēja izteikt savas vēlmes un priekšlikumus studiju procesa uzlabošanā BSA. Anketas ir anonīmas, tāpēc studenti var brīvi paust savu viedokli. Anketu dati tiek apkopoti ar īpašas datorprogrammas palīdzību. (skat. pielikums nr.4). 2016/2017. g. ir novērota tendence, ka maģistrantu apmierinātība ar mācībām augstskolā ir augsta (8,2). Pēdējos 5 gados vidējais apmierinātības novērtējums ir ~8,0 (maksimāla atzīme: 10). Izmaiņas studentu priekšstatā par augstskolu. Pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence studentu priekšstats par augstskolu mācību procesa laikā ir izmainījies uz labo pusi pat līdz 60%-80% aptaujāto. 2016./2017. mācību gadā studentu novērtējums pasniegšanas kvalitātei sastāda 8,55 balles. Tiek novērota tendence, ka maģistrantu apmierinātība ar mācībām augstskolā ir augsta. Pēdējos 4 gados vidējais apmierinātības novērtējums ir ~8 (maksimāla atzīme: 10). Docētāju pasniegšanas kvalitāte. Pēdējos gados ir vērojama maksimāli pozitīva tendence, kas liecina gan par pasniegšanas kvalitātes uzlabošanos, gan par metodiskā nodrošinājuma līmeņa kvalitātes paaugstināšanos, kas veicina maģistrantu vispārējo apmierinātību ar studiju procesu. Nodarbību metodiskā nodrošinājuma līmenis. Ir novērojama pozitīva tendence, kaut gan no studentu puses ir prasība to uzlabot. 21

1.14. Absolventu aptaujas un to analīze Absolventu anketēšana tiek veikta katru gadu pirms programmas ikgadējā pašvērtējuma izstrādes. Kopskaitā programmu ir absolvējuši 179 speciālisti. Apmēram 40% absolventu profesionālo darbību turpina lietišķā psiholoģiskā sfērā. Pēdējos sešus gadus laikā ir intensīvi palielinājies maģistrantu- absolventu skaits, kas studijas turpina doktorantūrā Daugavpils universitātē, Latvijā un Maskavas valsts universitātē, Krievijā. Dotajā periodā BSA absolventi aizstāvēja promocijas darbus nozarē Psiholoģija apakšnozarē Sociālā psiholoģija Daugavpils universitātē, zinātniskais vadītājs I. Plotka: Marija Bambuļaka, promocijas darba nosaukums Epizodisko notikumu emocionālās valences ietekme uz etnisko attieksmju implicīto mērījumu rādītājiem (Dr. psych., grāds iegūts 2014. gadā); Jeļena Šaplavskaja, promocijas darba nosaukums Dzīves izturības mērījumi ar eksplicītām un implicītām metodēm (ar risku saistīto profesiju pārstāvjiem) (Dr. psych., grāds iegūts 2014. gadā). Uz doto brīdi doktora grāda pretendenti: Elena Ozola, promocijas darba nosaukums Latvijas jaunatnes pašcieņas struktūras īpatnību izpēte, izmantojot implicītus un pašvērtējuma mērījumus (2010-2013); Laura Šīmane, promocijas darba nosaukums Antisocialās uzvedības izpausmju (atkarību) izpēte ar neapzinātā emocionālā praiminga un pašvērtējuma procedūrām (2011-2016); Biruta Urbāne, promocijas darba nosaukums Patērētāju lojalitātes izpēte ar implicītām un eksplicītām metodēm (2014-2018). 2016/2017. māc. gadā studijas turpina Daugavpils Universitātes doktorantūras studiju programmā Psiholoģija Karina Ostapenko, promocijas darba nosaukums Starppaaudžu vērtību transmisijas un sociālo attieksmju izpēte Latvijas iedzīvotāju vidū (2015-2019). 2016/2017. māc. gadā Daugavpils Universitātes doktorantūras studiju programmā Psiholoģija studijas uzsāka Irina Ļaha, promocijas darba nosaukums Eksplicīto un implicīto sasniegumu motīvācijas mērījumi (pamatojoties uz organizācijas personāla piemēru) (2016-2020) un Aleksandra Boļšakova, promocijas darba nosaukums Eksplicīto un implicīto attieksmju izpēte pret veselīgu un neveselīgu uzturu (2016-2020). Augstākminētais liecina par to, ka maģistra programmā ir raksturīga zinātniskā komponente, kas veicina studiju procesā maģistrantiem apgūt iemaņas zinātnisko pētījumu veikšanai un sagatavoties doktora studiju uzsākšanai. 2016./2017. māc. g. absolventi darbā iestājušies pēc specializācijas 10, no tiem, viens maģistrants iestājās Daugavpils Universitātes doktorantūras studiju programmā Psiholoģija. BSA Profesionālās maģistra studiju programmas Psiholoģija absolventi ir nodibinājuši privātprakses. Vairāki absolventi strādā profesiju (amatu) psiholoģijas sfērā, kā piemēram, Rita Osipova strādā SIA Latvijas Dzelzceļš par amata psiholoģi un nodarbojās ar profesionāļu testēšanu un darbinieku piemērotības amatam noteikšanu. Daiga Kirejeva strādā par konsultantu Valsts Nodarbinātības aģentūrā. Kopumā, darba psiholoģijas jomā psihologi strādā gan valsts un pašvaldību uzņēmumos, skolās, sociālajos centros, gan privātā biznesa jomā lielos uzņēmumos un nevalstiskās organizācijās. Visbiežāk darba psiholoģijas jomā psihologi strādā, kā profesiju (amatu) psihologi uzņēmumos, atlases projektu vadītāji, personāla konsultanti, ārējie konsultanti, kas piedāvā organizācijām personāla atlases un attīstību programmas. 22

1.15. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā Studiju programmas vadība pamatojas uz demokrātiskuma principiem, kurus nodrošina Baltijas Starptautiskās Akadēmijas Nolikums par augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu (iekšējā kvalitātes vadības sistēma) apstiprināts BSA Senāta sēdē 2012.gada 7.novembrī (protokols Nr.12/4). BSA nolikumā ir skaidri noteiktas administratīvā, akadēmiskā personāla un studentu funkcijas un savstarpējās attiecības. Studenti kā Programmas padomes un kā Studentu pašpārvaldes locekļi piedalās lēmumu pieņemšanas procesā. Regulāri (katru semestri) notiek studentu aptaujas, kuru rezultāti tiek apspriesti Programmas padomē, kā arī tiek pieņemti lēmumi par studiju procesa izmaiņām un pilnveidošanu. Visas atskaites ar studentu pašvērtējumu un darba devēju vērtējumu tiek apspriestas programmas realizācijas procesā tiek veiktas atbilstošas izmaiņas. KOPSAVILKUMS 1. 2016./2017.gada profesionālās maģistra studiju programmas Psiholoģija saturā un organizācijā tika veiktas izmaiņas. Kopējais kredītpunktu skaits palika nemainīgs. 2. 11.05.2015 no IZM izsniedza akreditācijas lapu par SIA BSA tiesībām īstenot akreditēto profesionālo maģistru studiju programmu,,psiholoģija līdz 18.06.2019. 3. Profesionālās maģistra programmas realizācijas laikā ir pastiprinājies programmas zinātniski pētnieciskais komponents. Pēdējo trīs gadu laikā ir intensīvi palielinājies maģistrantu- absolventu skaits, kas studijas turpina doktorantūrā Daugavpils universitātē, Latvijā un Maskavas valsts universitātē, Krievijā. 4. 2016./2017. māc. gadā tika publicēti zinātniskie raksti starptautiskā datu bāzē SCOPUS un Tomphson Router, kas tapa sadarbībā ar akadēmisko personālu un maģistrantiem (Plotka, I., Igonin, D., Shaplavska, J., Kruzite, D., & Blumenau, N. (2017). Longdistance truck drivers coping strategies and hardiness: self-assesment procedure and implicit association test; Simane-Vigante, L., Chuzhuyeva, Y., Plotka, I., & Blumenau, N. (2017). Study of Criminal Attitude towards Violence and Personality Traits in Males; Plotka, I., Igonin, D., & Blumenau, N. (2017). Assesment of influence of the contextual factor on the measurement results of implicit attitudes at various SOAs using implicit preference index; Plotka, I., Blumenau, N., Ozola, E., Pogildjakova, S., & Drozdova, J. (2016). Research of self-esteem of youth using implicit association test and self-reported procedures; Plotka, I., Blumenau, N., & Vinogradova, Z. (2016). Research of implicit attitudes towards gambling for gamblers and non-gamblers; Šīmane-Vīgante, L., Plotka, I., & Blumenau, N. (2016). Implicit and Explicit Measures of Antisocial Attitudes of Criminal Offenders; Plotka, I., Blumenau, N., Igonin, D., Krasone, S., & Bondarevska, I. (2016). Research of attitudes towards alcohol using implicit and explicit methods; kā arī piedalīšanās starptautiskos kongresos: ECP-16. The 16-th European Congress of Psychology. Amsterdam, 11-14 July, 2017 (profesore I. Plotka; mag. psych L. Šīmane Vīgante; dr. ing, as. prof. N. Blumenau; mag. psych. B. Urbane; mag. psych. I. Ļaha, mag psych. A. Boļšakova); ICP 2016, 31th 23

International Congress of Psychology, July 24-29, 2016, Yokohama, Japan (profesore I. Plotka, as.prof. N. Blumenau, dr psych A. Korniševa). 5. 2016/2017.māc g. BSA organizēja starptautisku simpoziju sadarbībā ar Krievijas Zinātņu Akadēmijas Psiholoģijas institūtu, kurā piedalījās BSA virziena Psiholoģija docētāji, kā arī Krievijas vadošie zinātnieki. 6. 2016/2017. māc.gadā divi BSA absolventi, uzsāka studijas doktorantu studiju programmā Psiholoģija Daugavpils Universitātē. 7. Ir palielinājies zinātniskās literatūras skaits angļu valodā, ko izmanto maģistru darbu izstrādē. Pilnveidojas un uzlabojas studiju process, metodes (konsultācijas ar akadēmisko personālu maģistra darba izstrādes procesā; tālmācības elementi Skype konsultācijas; TV-tilti), kā arī studiju procesa nodrošināšana ar palīgmateriāliem. 8. 2016/2017. mācību gadā ir paaugstinājusies studentu zinātniski pētnieciskā aktivitāte. Turpinās maģistrantu piedalīšanās studentu zinātniski praktiskās konferencēs ar pētījuma tēzēm, zinātniskiem rakstiem. Maģistranti piedalījās studentu starptautiskā konferencē Izaicinājumi un iespēju laiks: problēmas, risinājumi, perspektīvas. 9. Palielinājies studiju programmas docētāju skaits, kuri lasa lekcijas Erasmus programmā ES universitātēs angļu valodā. (skat. Studija virziena Psiholoģija pašnovērtējuma ziņojums 2016/2017. mācību gads, mājas lapa www.bsa.edu.lv). 10. 2016./2017.gadā studējošo un absolventu veiktā aptauja liecina, ka ir saglabājusies stabila tendence augstu novērtēt docētāju pasniegšanas kvalitāti maģistrantūrā. 11. Darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka darba devēji uzskata BSA maģistrantus par kvalificētiem speciālistiem, augstu vērtē viņu lietišķās, profesionālās īpašības, spēju strādāt komandā, analītiski risināt profesionālos uzdevumus, pilnveidot darba metodes. 12. Paaugstinās eksperimentālo zinātniski pētniecisko darbu skaits Psihofizioloģijas un Eksperimentālās psiholoģijas laboratorijā. 13. Palielinās studentu aktivitāte un patstāvīgums zinātnisko pētījumu darbībā. 24