MORISA MĀTERLINKA RECEPCIJA LATVIJĀ: LITERATŪRKRITIKA UN TULKOJUMI (LĪDZ GADAM)

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE KOMPARATĪVISTIKAS INSTITŪTS DAUGAVPILS UNIVERSITY INSTITUTE OF COMPARATIVE STUDIES UNIVERSITÉ DE DAUGAVPILS INSTITUT D ÉTUDES COMPARÉES SIMONA SOFIJA VALKE MORISA MĀTERLINKA RECEPCIJA LATVIJĀ: LITERATŪRKRITIKA UN TULKOJUMI (LĪDZ 1940. GADAM) THE RECEPTION OF MAURICE MAETERLINCK IN LATVIA: LITERARY CRITICISM AND TRANSLATIONS (UNTIL 1940) RÉCEPTION DE MAURICE MAETERLINCK EN LETTONIE : CRITIQUE LITTÉRAIRE ET TRADUCTIONS (JUSQU EN 1940) PROMOCIJAS DARBA KOPSAVILKUMS FILOLIĢIJAS DOKTORA (DR.PHILOL.) ZINĀTNISKĀ GRĀDA IEGŪŠANAI SUMMARY OF THE THESIS FOR OBTAINING THE DOCTORAL DEGREE IN PHILOLOGY (DR.PHILOL.) RÉSUMÉ DE LA THÈSE POUR L'OBTENTION DU GRADE ACADÉMIQUE DE DOCTEUR EN PHILOLOGIE (DR.PHILOL.) DAUGAVPILS 2014 1

PROMOCIJAS DARBS IZSTRĀDĀTS LAIKA PERIODĀ NO 2009. LĪDZ 2014. GADAM. DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA: LITERATŪRZINĀTNE. APAKŠNOZARE: SALĪDZINĀMĀ LITERATŪRZINĀTNE. PROMOCIJAS DARBA ZINĀTNISKAIS VADĪTĀJS: DR. HABIL. PHILOL., DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES PROFESORS FJODORS FJODOROVS. OFICIĀLIE RECENZENTI: DR. HABIL. PHILOL., AKADĒMIĶIS BENEDIKTS KALNAČS; DR. PHILOL., LATVIJAS UNIVERSITĀTES PROFESORS OJĀRS LĀMS; DR. PHILOL., DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES ASOCIĒTĀ PROFESORE ELĪNA VASIĻJEVA. PROMOCIJAS DARBA AIZSTĀVĒŠANA NOTIKS DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES LITERATŪRZINĀTNES NOZARES PROMOCIJAS PADOMES ATKLĀTAJĀ SĒDĒ 2014. GADA 11. SEPTEMBRĪ, DAUGAVPILĪ, VIENĪBAS IELĀ 13, 311. AUDITORIJĀ PLKST. 13. AR PROMOCIJAS DARBU UN TĀ KOPSAVILKUMU VAR IEPAZĪTIES DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES BIBLIOTĒKĀ, VIENĪBAS IELĀ 13, DAUGAVPILĪ UN HTTP://DU.LV/LV/ZINATNE/PROMOCIJA/DARBI. ATSAUKSMES SŪTĪT PROMOCIJAS PADOMES SEKRETĀRAM DAUGAVPILĪ, VIENĪBAS IELĀ 13, LV-5400, TĀLRUNIS 65424238, E-PASTS: INGRIDA.KUPSANE@DU.LV. PADOMES SEKRETĀRE: DR. PHILOL. INGRĪDA KUPŠĀNE. 2

THE DOCTORAL THESIS HAS BEEN WRITTEN FROM 2009 UNTIL 2014. DOCTORAL PROGRAMME: LITERARY STUDIES. THE SUB-BRANCH OF COMPARATIVE LITERARY STUDIES. DOCTORAL THESIS ADVISOR: DR. HABIL. PHILOL., PROFESSOR FJODORS FJODOROVS (DAUGAVPILS UNIVERSITY, LATVIA). OFFICIAL REVIEWERS: DR. HABIL. PHILOL., ACADEMICIAN BENEDIKTS KALNAČS; DR. PHILOL., PROFESSOR OJĀRS LĀMS (UNIVERSITY OF LATVIA); DR. PHILOL., ASSOCIATE PROFESSOR ELĪNA VASIĻJEVA (DAUGAVPILS UNIVERSITY, LATVIA). THE VIVA VOCE PRESENTATION OF THE DOCTORAL THESIS WILL TAKE PLACE AT THE OPEN MEETING OF THE DOCTORATE RESEARCH COUNCIL FOR LITERARY STUDIES OF DAUGAVPILS UNIVERSITY ON SEPTEMBER 11, 2014, AT 13.00, ROOM 311 13 VIENĪBAS STREET, DAUGAVPILS. THE DOCTORAL THESIS AND ITS SUMMARY ARE PUBLICLY AVAILABLE AT THE LIBRARY OF DAUGAVPILS UNIVERSITY, AT 13 VIENĪBAS STREET, DAUGAVPILS AND HTTP://DU.LV/LV/ZINATNE/PROMOCIJA/DARBI. PLEASE SEND YOUR COMMENTS TO THE SECRETARY OF THE DOCTORATE COUNCIL AT 13 VIENĪBAS STREET, DAUGAVPILS, LV-5400, TEL. 65424238, E-MAIL: INGRIDA.KUPSANE@DU.LV. SECRETARY OF THE COUNCIL: DR. PHILOL. INGRĪDA KUPŠĀNE. 3

LA THÈSE DE DOCTORAT A ÉTÉ ÉCRITE DE 2009 À 2014. PROGRAMME DOCTORAL : ÉTUDES LITTÉRAIRES. SOUS-DISCIPLINE : LITTÉRATURE COMPARÉE. DIRECTEUR DE THÈSE : DR. HABIL. PHILOL., PROFESSEUR FJODORS FJODOROVS (UNIVERSITÉ DE DAUGAVPILS, LETTONIE). RAPPORTEURS OFFICIELS: DR. HABIL. PHILOL., ACADÉMICIEN BENEDIKTS KALNAČS ; DR. PHILOL., PROFESSEUR OJĀRS LĀMS (UNIVERSITÉ DE LETTONIE); DR. PHILOL., PROFESSEUR AGRÉGÉ ELĪNA VASIĻJEVA (UNIVERSITÉ DE DAUGAVPILS, LETTONIE). LA SOUTENANCE DE LA THÈSE DE DOCTORAT AURA LIEU À LA RÉUNION PUBLIQUE DU CONSEIL DOCTORAL D ÉTUDES LITTÉRAIRES DE L UNIVERSITÉ DE DAUGAVPILS LE 11 SEPTEMBRE 2014 À 13 HEURES DANS LA SALLE 311, 13 RUE VIENIBAS À DAUGAVPILS. LA THÈSE DE DOCTORAT ET SON RÉSUMÉ SONT DISPONIBLES AU PUBLIC À LA BIBLIOTHÈQUE DE L UNIVERSITÉ DE DAUGAVPILS, 13 RUE VIENĪBAS À DAUGAVPILS ET HTTP :/ / DU.LV / BT / ZINATNE / PROMOCIJA / DARBI. PRIÈRE D'ENVOYER VOS COMMENTAIRES AU SECRÉTAIRE DU CONSEIL DOCTORAL AU 13 RUE VIENIBAS, DAUGAVPILS, LV-5400, TÉL. 65424238, MÉL : INGRIDA.KUPSANE@DU.LV. SECRÉTAIRE DU CONSEIL : DR. PHILOL. INGRĪDA KUPŠĀNE. 4

PROMOCIJAS DARBA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Promocijas darbs veltīts beļģu literāta Morisa Māterlinka (Maurice Maeterlinck) daiļdarbu recepcijas Latvijā 1 izpētei. Pētījuma lauks skar M. Māterlinka daiļradi un divas recepcijas jomas literatūrkritiku un tulkojumus laika posmā no 1895. gada līdz 1940. gadam. M. Māterlinks ir viens no nedaudzajiem beļģu rakstniekiem, kas XIX gadsimta beigās iemanto starptautisku slavu. Franciski rakstošais flāms ar savu oriģinālo simbolismu sniedz būtisku ieguldījumu beļģu literārās identitātes veidošanā, situācijā, kad franciski rakstošo literātu centrs un paraugs ir Parīze un perifērai literatūrai jāmēro garš ceļš uz atzinību. Francijā XIX gadsimta beigās, simbolisma literatūras uzplaukuma periodā, teātra niša nav aizpildīta un vērā ņemami daiļdarbi, kas varētu mēroties ar Stefana Malarmē (Stéphane Mallarmé) šedevriem dzejas jomā, netiek radīti. M. Māterlinks nāk kā novators simbolisma dramaturģijā un Parīzes literātu atzinība viņam paver ceļu starptautiskai literārai karjerai ne vien Eiropas, bet visas pasaules mērogā. Latvijā ziņas par beļģu literātu parādās latviešu presē 1895. gadā un vēl pēc pieciem gadiem (1900) mēnešrakstā Austrums tiek iespiests pirmais viņa lugas tulkojums latviešu valodā. Latvijā gadsimtu mijā intensīvi tiek integrētas Eiropas kultūras novitātes un viens no šo procesu spoguļiem ir preses raksti, kuros plašs lasītāju loks tiek iepazīstināts ar cittautu literātu daiļradi. Tajos iekļauti vispārīgi pārskati, īsi darbu pārstāsti, analīze, citāti, ārzemju kritiķu domas un raksta autoru vērtējumi. Par M. Māterlinka daiļradi un atsevišķiem darbiem gadsimtu mijā raksta Aspazija, Rainis, Jānis Kreicbergs, Zeltmatis, Fricis Mierkalns un citi. Viņa darbus tulko nozīmīgas literāras personības Jānis Akuraters, Jēkabs Janševskis, Kārlis Jēkabsons, Jānis Asars, Paula Jēgere un citi. M. Māterlinka recepcijas sākumposms Latvijā sakrīt ar latviešu agrīnā modernisma veidošanās procesiem un arīdzan literāta oriģinalitātes izpausmes sasaucas ar modernistu centieniem pēc radošās brīvības. M. Māterlinka recepcijas pētniecība abos minētajos segmentos ir aktuāla trīs aspektos pirmkārt, M. Māterlinka daiļdarbu vērtējuma XIX un XX gadsimta mijas latviešu literatūrkritikā analīze, otrkārt, tulkojumu kvalitātes izvērtējums un, treškārt, M. 1 Šeit un turpmāk vārds Latvija lietots, lai apzīmētu kultūrtelpu, ko konsolidē latviešu valoda un kas 1918. gada novembrī kļūst par valstisku veidojumu, gan arī runājot par Latvijas valsti. 5

Māterlinka visbiežāk tulkoto darbu un literatūrkritikas akcentētāko konceptu apzināšana. Promocijas darbā tiek pētīts kā veidojas M. Māterlinka literārā savdabība franču un beļģu literatūras kontekstā un evolucionē daiļrade, analizēts kā laika gaitā mainās M. Māterlinka recepcija latviešu literatūrkritikā no patiesa novatora dramaturģijā līdz domātājam, kas literārā ziņā ievietojams literatūras vēstures plauktā. Tiek veikta dzejas, lugu un eseju tulkojumu analīze katram darbam vai darbu kopumam izvērtējot atbilstību oriģinālam, analizējot starpniekvalodas uzslāņojumus, darbu izvēli tulkojumiem un tulkojumu tapšanas vēsturi. Promocijas darba mērķis ir apzināt M. Māterlinka plašā recepcijas lauka divus segmentus literatūrkritiku un tulkojumus Latvijas kultūrtelpā, izpētīt, kā tie veido literāta radošās personības tēlu un priekšstatu par viņa daiļrades attīstību. Mērķa realizācijai ir izvirzīti šādi uzdevumi: 1. pētīt M. Māterlinka literāro vidi, literāta radošās domas veidošanās procesā izkristalizējošos daiļrades motīvus, literārās radīšanas formas un turpmāko daiļrades attīstību; 2. analizēt M. Māterlinka transfēra kontekstuālos aspektus: latviešu literatūrkritikas kritēriju veidošanās ideoloģiskos un vēsturiskos faktorus, kā arī latviešu literārā lauka autonomijas tendences; 3. izsekot M. Māterlinka recepcijai latviešu literatūras kritikā, analizēt literāta darbu pozicionējumu, interpretāciju, vērtējumu un to saistību ar latviešu literatūras norisēm; 4. analītiskā sastatījumā aplūkot M. Māterlinka daiļdarbu specifiskās iezīmes un to atveidojumu latviešu tulkojumos. Promocijas darba avotu atlasi noteica hronoloģiskais, kultūrtelpas un literāro virzienu kritērijs. Pirmkārt, tie ir M. Māterlinka daiļdarbi franču valodā dzeja, lugas un esejas. No šī apjomīgā klāsta izvēlēti simbolisma perioda daiļdarbi un vēlāk tapušie nozīmīgākie darbi, kas ataino rakstnieka radošās domas attīstību, atspoguļo viņa teorētiskās nostādnes un dzīves gājumu, tostarp arī rakstnieka sniegtās intervijas un atmiņu grāmata (Bulles bleues, 1948). Šai grupā ietilpst arī tie darbi, kas tulkoti, atstāstīti, analizēti vai pieminēti latviešu periodikā pētāmajā laika periodā. 6

Otrkārt, tika atlasīti beļģu literātam veltīti iepazīstinoši un literatūrkritiski raksti latviešu valodā, kā arī apceres par aktuālām literārām parādībām latviešu un frankofonājā telpā XIX un XX gadsimta mijā. Treškārt, minami Morisa Māterlinka daiļdarbu tulkojumi un atdzejojumi latviešu valodā, ko veikuši K. Jēkabsons, J. Akuraters, Edvarts Virza, Atis Ķeniņš un citi. Promocijas darba teorētisko pamatu veido ārzemju un latviešu pētnieku darbi. Teorētiskās bāzes literatūru var sadalīt vairākās grupās: M. Māterlinka daiļrades pētījumi. Izmantots galvenokārt frankofonās literatūrkritikas klāsts Pola Gorsē (Paul Gorceix), Žozefa Ansa (Joseph Hanse), Gastona Kompēra (Gaston Compère), Žerāra Desona (Gérard Dessons), Aleksa Paskjē (Alex Pasquier), Arno Riknera (Arnaud Rykner) un citu pētījumi. Literatūras vēsturei, literatūrzinātnei un tulkojumzinātnei, kā arī citām humanitārās jomas robežzinātnēm veltītie pētījumi, veido visapjomīgāko teorētiskās bāzes daļu. Tie ir gan latviešu, beļģu, franču, gan cittautu autoru darbi, kas aplūko aktuālus literatūrpētnieciskus jautājumus, pētāmā laikmeta literārās tendences un to attīstību. No latviešu zinātniekiem nosauksim dažus Fjodors Fjodorovs, Vera Vāvere, Ludmila Sproģe, Viesturs Vecgrāvis, Janīna Kursīte, Maija Burima; tāpat minēsim dažus ārzemju autorus Žerārs Ženets (Gérard Genette), Tcvetans Todorovs (Tzvetan Todorov), Pols Arons (Paul Aron), Mišels Dekodēns (Michel Décaudin), Albērs Kasaņs (Albert Cassagne), Valters Benjamins (Walter Benjamin), Antuāns Bermans (Antoine Berman) u. c. Salīdzināmās literatūras teorētiķu Volfganga Izera (Wolfgang Iser), Hansa Roberta Jausa (Hans Robert Jauss), Īva Ševrela (Ives Chevrel), Pjēra Brinela (Pierre Brunel), Kloda Pišuā (Claude Pichois), Filipa Ležēna (Philippe Lejeune), Mišela Espaņa (Michel Espagne) u. c. darbi. Vēsturnieku un sociologu pētījumi. Minēsim dažus vārdus: sociologi Pjērs Burdjē (Pierre Bourdieu), Mišels Birons (Michel Biron), Remī Pontons (Remy Ponton), latviešu vēsturnieki Arnolds Spekke, Antonijs Zunda. Pētījuma metožu izvēli, pirmkārt, nosaka tās vērstība uz recepcijas fenomenu, metatekstuālajā un tulkojumu telpā. Promocijas darba metodoloģija balstīta recepcijas estētikas un kultūras transfēra teorijā. Tiek izmantota H. R. Jausa recepcijas estētikas teorija un lietots viņa ieviestie nozīmīgie koncepti gaidu apvārsnis (Erwartungshorizont), estētiskā nobīde (Abweichung), kā arī H. R. Jausa sekotāja F. 7

Ležēna analizētā žanra un gaidu apvāršņa saistība. Komparatīvistikas pētījumu klāstā izmantota franču zinātnieku M. Espaņa un Mišela Vernera (Michel Werner) izstrādātā kultūras transfēra teorija (transfert culturel), kura ietver divus analīzes laukus: transfēra izcelsmes kultūras un uzņemošās kultūras kontekstuālu analīzi, kā arī vektoru (vecteurs) kultūru starpnieku darbības analīzi. Kultūru starpnieku (mediateurs) kritiķu, tulkotāju, ceļotāju (tostarp transfēra izcelsmes valstīs studējošo, strādājošo u. c.) īstenotais kultūras imports stimulē uzņemošās kultūras aktuālo jautājumu apzināšanu un risināšanu. Šī pieeja izmantota promocijas darba struktūras izveidei; struktūru veido konteksta analīze izcelsmes un uzņemošajā kultūrā, kā arī starpniecības procesu un rezultātu analīze literatūrkritikas un tulkojumu jomā. Otrkārt, būtiska ir katram pētījuma segmentam atbilstošu analītisko metožu izvēle. Pētījuma laukā ietilpst literārās un ārpusliterārās telpas mijiedarbe, daiļrades procesu attīstība, literatūras kritikas aspekti, literāro nostādņu maiņa, literāra teksta uzbūves savdabība un tulkojumi. Pētījuma lauka specifika nosaka metožu lietojumu: literatūras vēstures un socioloģijas metodes, lai pētītu literāro procesu un literatūras kritikas attīstību un sociālo kontekstu, filoloģiskā pieeja, lai analizētu tulkojumus un salīdzinātu valodas lietojuma atšķirīgo un kopējo dažādās lingvistiskās telpās, tulkojumzinātnes (traductologie) metodes, lai pētītu tulkotāja pieeju daiļdarba tulkošanā. Biogrāfiskā metode izmantota, lai pētītu M. Māterlinka būtiskāko daiļrades aspektu pirmsākumus un arī literāro ietekmju avotus. Nosaukto metožu izmantojums nosaka arī specifisku terminu lietojumu. Pētījuma novitātes izklāstu ievadīsim ar nelielu atkāpi nesenā vēsturē. 2011. gadā tika atzīmēta Nobela prēmijas piešķiršanas M. Māterlinkam simtgade, bet gadu vēlāk 2012. gadā viņa 150. jubileja tika rīkotas konferences, diskusijas, publicēti pētījumi un viņa darbu atkārtoti izdevumi un uzvestas lugas. Latvijas pētnieki iesaistījās šajā procesā 2012. gada aprīļa beigās, profesora F. Fjodorova rosināta un mūsu iniciatīvas balstīta, Rīgas pilī notika LKA un DU starptautiskā konference Morisa Māterlinka recepcija Baltijā, un pašlaik publicēšanai ir sagatavots konferences dalībnieku zinātnisko rakstu krājums, kas papildina, izvērš iepriekšminētajos pētījumos ieskicētās idejas un piedāvā jaunu skatījumu uz M. Māterlinka daiļrades recepciju. Mūsu iecere ir vērst plašumā un dziļumā šo procesu, un sniegt tajā savu ieguldījumu. Līdz ar to varam norādīt, ka promocijas darba novitāte ir izsmeļošs un kontekstualizēts M. Māterlinka radošās personības veidošanās procesa atspoguļojums un to galveno vadlīniju analīze, balstoties uz viņa 8

laikabiedru daiļdarbiem, literatūrkritikas tekstiem franču valodā, kultūrtelpas analīzi. Mūsu nodoms ir sniegt jaunu pienesumu literatūrpētniecībā, pētot M. Māterlinka literāta domātāja tēlu un viņa daiļrades izpratni latviešu metatekstā, t. i., literatūrkritisko rakstu kopumā, analizējot beļģu rakstnieka recepcijas un latviešu literārā lauka sasaisti, pievēršoties M. Māterlinka darbu un to tulkojumu izpētei un veicot atsevišķu tulkojumu aspektu analītisku sastatījumu. Promocijas darbs iekļaujas Daugavpils Universitātes Komparatīvistikas institūta uzsāktajā pētījumu virzienā par ārzemju literatūras recepciju latviešu literatūras laukā un latviešu literatūru Eiropas kontekstā modernisma sākumposmā, kura ietvaros tapuši vairāki promocijas darbi M. Burimas K. Hamsuna un J. Akuratera prozas mākslinieciskā pasaule: sastatāmais raksturojums, Ilzes Kačānes Oskara Vailda prozas recepcija Latvijā (līdz 1940. gadam), Alīnas Romanovskas Antona Austriņa proza Eiropas literārajā telpā un Oksanas Komarovas Antona Čehova prozas recepcija Latvijā (līdz 1940. gadam). Promocijas darba struktūra. Promocijas darbs sastāv no ievada, trijām nodaļām, kam pakārtotas apakšnodaļas, secinājumiem, izmantotās literatūras saraksta un pielikuma, kurā iekļauta informācija par M. Māterlinka darbu pirmizdevumiem franču valodā un tulkojumiem latviešu valodā. Pirmajā nodaļā pētīta XIX gadsimta beigu un XX gadsimta sākuma situācija Francijas un Beļģijas literatūrā, dekadences literatūru 2 un simbolisma veidošanās, M. Māterlinka daiļrades sākumposms un attīstība. Otrajā nodaļā analizēts M. Māterlinka daiļrades atspoguļojums latviešu literatūras kritikā un literārajās diskusijās, pētīts, kā gadsimtu mijas Eiropas literatūras virzieni ietekmē M. Māterlinka vērtējumu Latvijā. Recepcijas laiks sadalīts trīs posmos, tie ir: pirmstulkojumu posms 1896 1900, dramaturģijas posms 1901 1914 un eseju posms 1914 1940 3. Trešajā nodaļā apkopota informācija par latviešu valodā iznākušajiem M. Māterlinka darbu tulkojumiem un veikta oriģinālu un tulkojumu analīze, par pamatu ņemot beļģu literāta daiļdarbu specifiskās iezīmes. Sukcesīvi pētīti dzejas, lugu un eseju tulkojumi. 2 Pols Buržē (Paul Bourget) literārās dažādības apzīmēšanai, kas XIX gadsimta beigās Francijā tiek saukta par dekadenci, lieto daudzskaitļa formu dekadences literatūras. Sk.: Bourget, Paul. Essais de psychologie contemporaine. Tome 1. Paris : Plon, 1901, p. 22. 3 Otrā un trešā posma robežšķirtni iezīmē Pirmā pasaules kara sākums 1914. gada vasarā. 9

PROMOCIJAS DARBA APROBĀCIJA Par promocijas darba problemātiku starptautiskās zinātniskās konferencēs nolasīti 15 referāti. 1. Pasaku tēli Morisa Māterlinka teātrī. Referāts. IX starptautiskā zinātniskā jauno filologu konference,,littera scripta. Latvijas Universitāte, 2009. gada 4. novembris. 2. Tēlu simboli Morisa Māterlinka daiļradē. Referāts. Šauļu Universitātes starptautiskā zinātniskā konference Tekstas: lingvistika ir poetika 17. 2009. gada 13. novembris. 3. Priekšmeti Morisa Māterlinka Piecpadsmit dziesmās un to latviskajos atdzejojumos. Referāts. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XX zinātniskie lasījumi. 2010. gada 27. janvāris. 4. Morisa Māterlinka recepcija Latvijā 19. 20. gadsimta mijā. Referāts. Liepājas Universitātes 16. starptautiskā zinātniskā konference Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: vēsturiskā pieredze un aktuālie kultūrprocesi Latvijā. 2010. gada 5. marts. 5. Постановки пьесы Мориса Метерлинка Синяя птица в Латвии. Referāts. Klaipēdas Universitātes Humanitārās fakultātes Baltistikas centra starptautiskā starpdisciplinārā zinātniskā konference Tradīcijas un mūsdienas: attiecības un attīstības perspektīvas. 2010. gada 12. novembris. 6. Hromatiskā semantika Māterlinka Zilajā putnā. Oriģināla un latvisko tulkojumu analītisks sastatījums. Referāts. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XXI zinātniskie lasījumi. 2011. gada 27. janvāris. 7. Moriss Māterlinks Haralda Eldgasta romānā Zvaigžņotās naktis. Referāts. Daugavpils Universitātes 53. starptautiskā zinātniskā konference. 2011. gada 13. aprīlis. 8. Лес Мориса Метерлинка в латышской интерпретации. Referāts. Šauļu Universitātes Humanitārās fakultātes Vēstures un literatūras teorijas katedras starptautiskā starpdisciplinārā zinātniskā konference Koks kultūrā. 2011. gada 12. maijs. 9. Mīta transformācija Māterlinka lugā Ariana un Zilbārdis. Referāts. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Rusistikas un slāvistikas 10

nodaļas VIII Starptautiskā Jauno filologu konference Valoda Mīts Folklora Literatūra. 2011. gada 11. novembris. 10. Māterlinka literārā lauka epistolārais tēls. Referāts. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XXII zinātniskie lasījumi. 2012. gada 26. janvāris. 11. Morisa Māterlinka Monna Vanna Haralda Eldgasta lasījumā. Referāts. Liepājas Universitātes 18. starptautiskā zinātniskā konference Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. 2012. gada 1. marts. 12. Maurice Maeterlinck dans le champ littéraire letton. Referāts. Latvijas Kultūras akadēmijas, Daugavpils Universitātes Komparatīvistikas institūta starptautiskā zinātniskā konference Morisa Māterlinka recepcija Baltijā. 2012. gada 28. aprīlis. 13. Мозаика фрагментаризма эссе Метерлинка в латышской прессе в конце ХIХ и в начале ХХ века. Referāts. Klaipēdas Universitātes starptautiskā zinātniskā konference Традиции и современность: отношения, перспективы развития. 2012. gada 16. novembris. 14. Метерлинковская тишина в латышской рецепции. Referāts. Krievijas Valsts Hercena pedagoģiskās universitātes Filoloģijas fakultātes un Ārzemju literatūras katedras starpaugstskolu konference Национальное и интернациональное в литературе и искусстве. 2013. gada 20. aprīlis. 15. Māterlinks-autors latviešu literatūrā. Referāts. Rēzeknes Augstskolas Reģionālistikas zinātniskā institūta 2. starptautiskā zinātniskā konference Autors. Teksts. Laikmets.. 2013. gada 26. aprīlis. Par promocijas darba problemātiku publicēti 10 zinātniski raksti. 1. Simona Sofija Valke. Pasaku tēli Morisa Māterlinka teātrī. Littera scripta Jauno filologu rakstu krājums, Nr. 7. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 2. Simona Sofija Valke. Priekšmeti Morisa Māterlinka Piecpadsmit dziesmās un to latviskajos tulkojumos. Kultūras studijas. Zinātnisko rakstu krājums III. Priekšmetu pasaule literatūrā un kultūrā. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Saule, 2011. 3. Simona Sofija Valke. Morisa Māterlinka recepcija Latvijā 19. 20. gadsimta mijā. Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums 16. Liepāja: Liepājas Universitāte, izdevniecība LiePA, 2011. 11

4. Simona Sofija Valke. Māterlinka literārās identitātes uzplaukums beļģu simbolisma ietvaros. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Komparatīvistikas institūta almanahs. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Saule, 2011. 5. Simona Sofija Valke. Māterlinka radošās domas veidošanās Eiropas literārajā telpā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Komparatīvistikas institūta almanahs. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Saule, 2011. 6. Simona Sofija Valke. Māterlinka darbi Latvijas kultūras kontekstā XX gadsimta sākumā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Komparatīvistikas institūta almanahs. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Saule, 2011. 7. Simona Sofija Valke. Hromatiskā semantika Māterlinka Zilajā putnā. Oriģināla un latvisko tulkojumu analītisks sastatījums. Kultūras studijas IV. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes rakstu krājums. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Saule, 2012. 8. Simona Sofija Valke. Mīta transformācija Māterlinka lugā Ariana un Zilbārdis. Littera Scripta. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Jauno filologu rakstu krājums, Nr. 8.Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2012. 9. Simona Sofija Valke. Māterlinka literārā lauka epistolārais tēls. Kultūras studijas V. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes rakstu krājums. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Saule, 2013. 10. Simona Sofija Valke. Morisa Māterlinka Monna Vanna Haralda Eldgasta lasījumā. Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums 18. Liepāja: Liepājas Universitāte, izdevniecība LiePA, 2013. 12

PROMOCIJAS DARBA SATURA IZKLĀSTS Pētījuma ievadā pieteikta un īsi raksturota promocijas darba problemātika, formulēts mērķis un uzdevumi, iezīmēts teorētiskais pamats, kā arī sniegts ieskats darba struktūrā. 1. NODAĻA. MORISA MĀTERLINKA DAIĻRADE M. Māterlinka literārās darbības aizsākumi un sava izteiksmes veida meklējumi norit sasaistē ar franču literatūras tradīciju un aktuālajiem literārajiem procesiem. Franču literātiem neraksturīgā atvērtība cittautu literatūrām, spēja asimilēt to vērtības ir viens no viņa iedvesmas avotiem un oriģinālās literārās izteiksmes pamatakmeņiem, kas paver M. Māterlinkam ceļu uz atzinību Francijā un citur pasaulē. 1.1. Dekadence un simbolisms franču beļģu literatūras telpā M. Māterlinka radošais ceļš uz simbolismu ved caur dekadenci 4, kas sabiedriski politiskās dzīves un jaunu literāro meklējumu inspirēta, Francijā uzplaukst XIX gadsimta 80. gadu pirmajā pusē. Norieta gaisotne ir labvēlīga vide jau gadsimta sākumā romantismā sludinātās gadsimta sāpes (mal du siècle) idejas attīstībai, ko veicina politisko ideālu krahs, indivīda nespēja rast vietu savā laikmetā un iet līdzi sava laika dinamiskajiem attīstības procesiem. Ap XIX gadsimta vidu sāpe pārtop splīnā, kas pauž samierināšanās ar savu laikmetu, joprojām atbaidošu un nepieņemamu, tomēr pārdzīvojamu. Šarls Bodlērs (Charles Baudelaire) pēta svārstības starp splīnu un ideālu, starp materiālo un garīgo sfēru dzejoļu krājumā Ļaunuma puķes, kura 1868. gada izdevuma priekšvārdā Teofīls Gotjē (Théophile Gautier) raksta: Ļaunuma puķu dzejniekam patika tas, ko nepareizi sauc par dekadences stilu un kas nav nekas cits, kā māksla, kas nonākusi šajā visaugstākajā brieduma pakāpē, ko savā norietā rada novecojošas civilizācijas: prasmīgs, sarežģīts, 4 Šeit un turpmāk neliterārā apzīmējuma dekadence lietojums sakrīt ar XIX un XX gadsimtu mijas tradicionālo lietojumu, proti, kad ar pagrimumu raksturojošo vārdu tiek raksturotas kvalitātes ziņā dažādas literāras tendences, kas atrodas opozīcijā valdošajai literatūrai. 13

erudīts, nianšu un meklējumu pilns stils [..] 5 Š. Bodlēra stila raksturojums un tā sastatījums ar dekadences stilu piešķir pēdējam virkni pozitīvu konotāciju, kas nav pretrunā ar tā vispārpieņemto nozīmi. Literāro dekadenci raksturo individuāla un pesimistiska attieksme, garīga vājuma un izsmalcinātības jūtas, nepiemērotība nestabilajai sociālpolitiskai un ekonomiskai situācijai un cilvēku attiecībām, kas no tām izriet. 6 Š. Bodlēru par savu priekšteci sauc gan dekadenti, gan simbolisti un M. Māterlinka pirmajā dzejoļu krājumā Siltumnīcas (Serres chaudes, 1889), ko viņš pats atzīst par Š. Bodlēra ietekmes piesātinātu, līdztekus dekadences iezīmēm gurdenumam un apnicībai, lasāmas arī simbolismam raksturīgās analoģijas, kas kļūs par viņa daiļrades atslēgas vārdu. Lai gan žurnāla Dekadents (Le Décadent) izdevējs Anatols Bažī (Anatole Baju) atzīst, ka gandrīz visi literatūras kritiķi konstanti jauca dekadentus ar simbolistiem 7, tomēr ar retrospektīvu skatu Ernests Reno (Ernest Raynaud) iezīmē atšķirības šajās tuvu stāvošajās literārajās izpausmēs: Kā vieni tā otri juta nepieciešamību kāpt pāri vecajām formulām un reformēt prosodiju, bet dekadenti nedomāja nolīdzināt pagātni līdz ar zemi. [...] Simbolisti, gluži pretēji, neko nevēlējās saglābāt no mūsu vecajām tradīcijām un viņu ambīcija bija radīt pavisam jaunu izteiksmes veidu. Runā, ka šī viedokļu dažādība nāca no tā, ka simbolisti vairākumā bija ārzemnieku izcelsmes. Viņus tik ļoti neatturēja cieņa pret tradīciju. 8 Abi tuvu stāvošie izteiksmes veidi koeksistē, līdz XIX gadsimta 80. gadu vidū simbolisms Francijā gūst virsroku. Beļģu simbolisms sevi piesaka nedaudz vēlāk nozīmīgākie darbi publicēti laika periodā no 1888. līdz 1898. gadam. 9 Simbolisma un dekadences attiecības Beļģijā atspoguļo Francijas situāciju, jo beļģu frankofonā literatūra ir aktīva franču literatūras procesu dalībniece. M. Māterlinka pirmajā dzejoļu krājumā Siltumnīcas koeksistē dekadences un simbolisma iezīmes tās atspoguļo laikmeta literāro attīstību un katalizē literāta daiļrades ceļa meklējumus un izvēli. Tieši Parīzes literārā vide un modernie 5 Baudelaire, Charles. Les Fleurs du Mal. Précédées d une notice par Théophile Gautier. Paris : Michel Lévy frères, 1868, p. 17. Pieejams: http://fr.wikisource.org/wiki/charles_baudelaire_%28gautier%29 [sk. 15.07.2012.]. Izcēlums mūsu [S. S. V.]. 6 Heinstein, Josef. Décadentisme, symbolisme, avant garde dans les littératures européennes. Paris : Nizet, 1987, p. 8. 7 Baju, Anatole. L'anarchie littéraire : les différentes écoles : les décadents, les symbolistes, les romans, les instrumentistes, les magiques, les magnifiques, les anarchistes, les socialistes, etc. Paris : L. Vanier, 1892, p. 9. Pieejams: http://gallica.bnf.fr/ark:/12148/bpt6k107868p.r=le+d%c3%a9cadent+artistique+et+litt%c3%a9raire +Anatole+Baju.langFR [sk. 04.06.2012.]. 8 Ernest Raynaud. La Mêlée Symboliste I, pp. 115, 117 118. 9 Sk. Denis, Benoit; Klinkenberg, Jean Marie. La littérature belge. Précis d histoire sociale. Bruxelles : Labor, 2005, p. 132. 14

strāvojumi palīdz izkristalizēties literāta domai un radīt vienotu sistēmu, kurā izkārtojas M. Māterlinka autoritāšu Reisbrūka Apbrīnojamā (Ruysbroeck l Admirable), Novālisa (Novalis), Ralfa Valdo Emersona (Ralph Waldo Emerson) u. c. iedvesmotais literāta radošums. Dekadences literatūra, kas ietekmē dažu M. Māterlinka dzejoļu tapšanu ir posms ceļā uz viņa oriģinālo simbolisma teātri, kas top par beļģu literatūras pamatvērtību. Beļģu simbolisms sasniedz to, kas līdz šim nebija izdevies nevienai beļģu literatūrai, proti, stabilu Parīzes atzinību. Tā nebija īslaicīga apbrīna par eksotiskiem literāriem augļiem, bet gan noturīga interese, par ko liecina tās pieaugums par M. Māterlinku, Žoržu Rodenbahu (Georges Rodenbach) un Emīlu Verhārnu (Emile Verhaeren) XX gadsimta sākumā 10. Simbolisms ir beļģu literatūras zelta laikmets, laiks, kurā top beļģu nacionālā literārā identitāte, tas gūst plašu starptautisku atzinību un piedzīvo apogeju ar Nobela prēmijas piešķiršanu M. Māterlinkam. 1.2. Morisa Māterlinka radošās domas veidošanās un literārās ietekmes M. Māterlinks literāts un domātājs ir mistiķis. Šī pasaules tvēruma veidošanās procesā būtiska loma ir vienam no pirmajiem M. Māterlinka bērnības iespaidiem reliģijas klātbūtnei. Sant Barbas (Sainte Barbe) jezuītu koledžā viņš iegūst nopietnu humanitāro izglītību, un audzinošās sarunās bieži skartā nāves tēma vēlāk ir viena no dominējošajām literāta daiļradē, gan, kā viņš pats atzīst savā atmiņu grāmatā, koledžas sarunās skartā nāve ir nāve bez cēluma, bez horizonta, tāda maza pragmatiska, ekonomiska, komercializēta un noderīga nāve 11. Tieši šī mazā nāve mudina jauno prātu lūkoties viņpus, izzināt šo mistēriju. 1885. rudenī atklājot XIV gadsimta flāmu mistiķa Reisbrūka darbiem piemītošo mistisko garīgumu, viņš rod iedvesmotāju savai vēl nedzimušajai dramaturģijai un vēl neizkristalizētajai filozofiskai domai. Reisbrūka ietekmē M. Māterlinks attālinās no Sant Barbas koledžā iegūtās striktās konfesionālās ievirzes un pēcāk iznākušajā dzejoļu krājumā Siltumnīcas un intravertajās lugās atbalsojas flāmu mistiķa darbu tēmas klusums, nakts, nāve. Reisbrūka rakstības stils ietekmē jauno literātu tikpat pamatīgi kā viņa mistiskais pasaules redzējums, eremīts ļauj M. 10 Biron, Michel. La Modernité belge. Littérature et société. Coédition Bruxelles : Labor; Québec : Les Presses de l Université de Montréal, 2000, p. 129. 11 Maeterlinck, Maurice. Bulles bleues. [1948]. In: Maeterlinck, Maurice. Œuvres I. Le Réveil de L'Âme, Bruxelles : Complexe, 1999, p. 673. 15

Māterlinkam palūkoties viņpus ikdienišķajiem vārdiem, apjaust vienkāršu vārdu konotatīvo spēku un viņpus teksta diskontinuitātes, iepazīt tetāniskās sintakses 12 daudznozīmību. M. Māterlinks ir atradis savā flāmu sencī simbolisma pirmavotus. Simbolisms, kas XIX gadsimta beigās sparīgi attīstās Parīzes literārajā vidē un nes sevī S. Malarmē nojaust ļaušanas sapni, vēlmi pateikt nepasakāmo, pēkšņi paveras M. Māterlinkam gluži citādā aspektā Reisbrūka daiļrade rosina meklēt pašam savu simboliskās izteiksmes veidu. Nozīmīga loma M. Māterlinka ceļā uz simbolismu ir Ogistam de Viljē de Lilam Adamam (Auguste de Villiers de l Isle Adam), ko literāts raksturo kā providenciālu cilvēku, kam nezināmu labvēlīgu apstākļu sakritību izraudzītā brīdī vajadzēja ievirzīt un izlemt manu [M. Māterlinka] likteni 13. Tieši O. de Viljē iespaidā M. Māterlinks sper izšķirošo soli un pavisam novēršas no Parnasa, no kā to jau bija attālinājis S. Malarmē un Reisbrūks, lai pievērstos simbolismam 14. Atklājot Novālisu 15 ar viņa universālo simbolismu, M. Māterlinks lasa tā darbus, kas atspoguļo analoģijas starp redzamo un neredzamo, galīgo un bezgalīgo kā analoģiskās doktrīnas sekularizētu dokumentu 16. M. Māterlinks aizgūst no Jēnas romantiķiem domu, ka visam poētiskajam jābūt pasakainam un pasaka ir visbrīvākais poētiskais žanrs, kurā vienojas individuālā un kosmiskā dvēsele, žanrs, kas nešķir sensiblo no garīgā, nomodu no sapņa, īstenību no iztēles. Pasaka top par izejas punktu vairumam M. Māterlinka lugu. R. V. Emersona esejas organiski papildina Reisbrūka un Novālisa darbos gūtās atziņas, tādējādi turpinās beļģu literāta pētījumi par dvēseles izziņu intuitīvās apjausmas aktā. R. V. Emersona un Jēnas romantiķu idejas stimulē M. Māterlinka simbola koncepcijas izkristalizēšanos un tās nošķīrumu no alegorijas. Bērnības un jaunības gadu pieredze, literārās ietekmes veido M. Māterlinka radošo personību, taču, neapšaubāmi, viņa konsolidējošais radošums piešķir heteroklītajam un amorfajam iespaidu materiālam formu un neatkārtojamu oriģinalitāti. 12 Maeterlinck, Maurice. Ruysbroeck l Admirable. In: Maeterlinck, Maurice. Le trésor des humbles. Paris : Grasset & Fasquelle, 2008, p. 75. 13 Maeterlinck, Maurice. Bulles bleues. [1948]. In: Maeterlinck, Maurice. Œuvres I. Le Réveil de L'Âme, Bruxelles : Complexe, 1999, p. 726. 14 M. Māterlinks uzturas Parīzē 1886. gada pirmajā pusē, tur iepazīstas ar O. de Viljē, bet rudenī (18.09.1886.) nāk klajā Žana Moreā (Jean Moréas) simbolisma manifests. 15 Tas notiek ap 1889. gadu, tad viņš uzsāk arī Novālisa darbu tulkošanu. 16 Gorceix, Paul. L image de la germanité chez un belge, flamand de langue française : Maurice Maeterlinck (1863-1949). Revue de littérature comparée, Nr. 299 (03.2001.), p. 397 409. Pieejams: http://www.cairn.info/article.php [sk. 09.02.2011.]. 16

1.3. Morisa Māterlinka literārās identitātes meklējumi un daiļrades attīstība Negaidītā atzinība M. Māterlinka pirmajai lugai Princese Malēna (Princesse Maleine,1889) nosaka viņa turpmāko darbību dramaturģijas jomā. Lugas šekspīrisko noskaņu dara oriģinālu M. Māterlinka simbolisma periodam raksturīgās, jau dzejoļu krājumā Siltumnīcās vīdējušās tēmas metafiziskās bažas, likteņa pavērsieni, kur rodam kristiešu Dieva ideju savienotu ar antīkās fatalitātes ideju, slēptu dabas necaurredzamajā tumsā 17, nezināmā un baismā visurklātesamība, eksistences mīklas, kuru atbilde slēpjas tās galīguma noslēpumā, laimes un mīlestības neiespējamība un nāves nebeidzamā, tumšā, liekulīgi aktīvā klātbūtne 18. Tāpat kā Princese Malēna, vairums nozīmīgo Māterlinka lugu radītas, liekot lietā pasaku motīvus. Literāta pieeja ir dažāda viņš izmanto gan populāras pasakas, līdzība tām top pieteikta jau virsrakstā un izpaužas zināmās pasakas intrigas pārņemšanā, kura tad tiek pārveidota ( Princese Malēna, Ariana un Zilbārdis 19 ), gan pasaku elementus aizmigušas princeses, nepiepildāmu mīlestību, u.c., kuros varam atpazīt konkrētas pasakas vai leģendas ( Peleass un Melizande, Septiņas princeses, Zilais putns 20 ), gan rada pasakas pats, galvenokārt ar teiksmainu gaisotni un tēliem, kuros gan nevaram atpazīt konkrētu pasaku tēlus, bet jaušam to pasakainību ( Tentažila nāve, Aladina un Palomīds, Aglavene un Selizete 21 ). Ja sižeta līnija un notikumi ar nelielām nobīdēm arī atgādina zināmos stāstus, tad varoņu izturēšanās un attieksme drīz vien ved prom no tradicionālās intrigas, kas kalpojusi kā atvērums ar aci neuztveramās metapasaules ienākšanai. Pasakās iekļautās primitīvās apziņas bailes no nezināmā, no nāves ir M. Māterlinka daiļrades sākumposma centrālā ass. Cilvēka dzīvības trauslums, bezspēcība neizprotamo, neizzināmo likteņa spēku priekšā izvēršas plūstošā ļaušanās straumē un nezināmā noskaidrošanās gaidās, kas noslēdzas ar nāvi. Luga Aglavene un Selizete iezīmē pagriezienu M. Māterlinka daiļradē. Kopumā metafiziskās domas attīstība tiecas uz optimistisku pasaules redzējumu. Tam apstiprinājumu rodam M. Māterlinka pirmajā eseju krājumā Pazemīgo dārgumi (Le Trésor des humbles, 1896) un arī dažus gadus vēlāk uzrakstītajā lugu kopojuma priekšvārdā (Théâtre. 3 volumes, 1901 1902): Mēģināsim [..] variēt mums apkārt 17 Maeterlinck, Maurice. Préface du Théâtre de 1901 In: Maeterlinck, Maurice. Serres chaudes. Quinze Chansons. La Princesse Maleine. Paris : Gallimard, 2004, p. 297. 18 Turpat. 19 Ariane et Barbe-Bleue, 1902. 20 Pelléas et Mélisande, 1892; Les Sept princesses, 1891; L Oiseau bleu, 1909. 21 La Mort de Tintagiles, 1894; Alladine et Palomides, 1894; Aglavaine et Sélysette, 1896. 17

esošā nezināmā veidolu un atklāt tajā jaunu jēgu dzīvot un turpināt dzīvi, mēs vismaz būsim ko ieguvuši, mijot mūsu skumjas ar cerībām, kas dziest un atkal iedegas. 22 Pametot pirmā daiļrades posma nāves tēmu, M. Māterlinks pievēršas cilvēciskām attiecībām, to patiesumam un savstarpējai atbildībai. Mīlestība sevi piesaka skaistos un muzikālos vārdu plūdos. Izvērstie teikumi, vietām lasāmais aleksandrīnietis pamatīgi atšķiras no pirmā teātra naivās leksiskās atkārtošanās un monotonās muzikalitātes. Ar Māterlinka otro eseju krājumu Gudrību un Likteni (La Sagesse et la Destinée, 1898) aizsākas rinda pārdomu grāmatu ar filozofisku ievirzi par cilvēkam lemto, tā iespējām un spēju robežām ( Slēptais templis, 1902; Dubultais dārzs, 1904; Nāve, 1913; Nezināmais viesis, 1917; Lielais noslēpums, 1921), par visuma noslēpumiem ( Visuma dzīve, 1928; Lielā fērija, 1929; Lielais likums, 1933), metafiziskas un reliģiskas pārdomas ( Pirms lielā klusuma, 1934, Smilšu pulkstenis, 1936; Spārnu ēna, 1936; Dieva priekšā, 1937; Lielās durvis, 1939; Cita pasaule vai zvaigžņu pulkstenis, 1942) 23. Dabas pasaules vērojumi lasāmi Bišu dzīvē, kas iemanto lielu popularitāti un savu turpinājumu rod Termītu dzīvē un Skudru dzīvē 24. Šeit rodam dabas pētnieka un morālista atziņas, bet nemainīgi klātesošs ir viņa antropomorfiskais redzējums un poētiskais stils. Lai gan darbi veltīti sabiedriskiem insektiem, nojaušam, ka runa ir par cilvēku, par tā vietu, sūtību un likteni. 2. NODAĻA. MORISS MĀTERLINKS LATVIEŠU LITERATŪRKRITIKĀ Latviešu periodikā, atsevišķās brošūrās un sējumos iespiestos rakstus par M. Māterlinku un viņa darbiem varam iedalīt sekojoši: vispārīgi literatūrkritiski un iepazīstinoši raksti, paziņojumi par konkrētu darbu klajā nākšanu, to satura atstāsts un analīze, M. Māterlinks un sabiedrība, atsauksmes par tulkojumiem latviešu valodā un 22 Maeterlinck, Maurice. Préface du Théâtre de 1901. In : Maeterlinck, Maurice. Serres chaudes. Quinze Chansons. La Princesse Maleine, Préface de Paul Gorceix. Paris : Éditions Gallimard, 1984, imprimé 2004, p. 298. 23 Le Temple enseveli, 1902 ; Double jardin, 1904 ; La Mort, 1913; L Hôte inconnu, 1917; Le grand secret, 1921; La Vie de l Espace, 1928; La grande Féerie, 1929; La grande Loi, 1933; Avant le grand Silence, 1934, Le Sablier, 1936; L Ombre des Ailes, 1936; Devant Dieu, 1937; La grande Porte, 1939; L Autre Monde ou le Cadran stellaire, 1942. 24 La Vie des Abeilles, 1901; La Vie des Termites, 1927; La Vie des Fourmis, 1930. 18

atsauksmes par uzvestajām lugām. Pēdējais segments ir ārpus mūsu analīzes lauka, taču dažas kritikas ir izmantotas kopējās situācijas raksturojumam. Pētāmais laiks no pirmā raksta par M. Māterlinku līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā, sadalīts trīs posmos: iepazīstinošajā 1895. 1900. gads, dramaturģiskajā 1901. 1914. gads un eseju 1914. 1940. gads. Kultūrsituācijas analīze Latvijā ļauj izsekot literāro darbu vērtēšanas kritēriju izveidei un briestošajiem literārā lauka autonomizācijas procesiem. 2.1. Latvijas konteksts sabiedriskais un literārais Literatūras pakļautība nacionālajiem un sabiedriskajiem kritērijiem ierobežo rakstnieku individuālo radošo brīvību un līdz ar to kavē literatūrai vien piemītošas vērtību sistēmas izveidošanos un nostiprināšanos. Francijā un Beļģijā XIX gadsimts ir laiks, kad literatūra pakāpeniski atbrīvojas no valsts un sabiedrības ideoloģiju diktāta un veido savu aksioloģisko hierarhiju, kuras produkti literārie darbi, tostarp M. Māterlinka, nonāk latviešu literātu uzmanības lokā un balsta analogus procesus vietējā mērogā. Jaunie centieni pēc brīvības un tiecība uz ideālismu literatūrā saduras ar sabiedrisko determinismu, kas cenšas literatūru virzīt pa ideoloģijas ceļu. Taču literārie individuālisti XX gadsimta pirmās desmitgades revolucionārajā atmosfērā arvien sparīgāk dodas vienībai pretējā virzienā un tādēļ tiek apveltīti ar nievājošo dekadentu vārdu. Dekadence Francijā un dekadence Latvijā kā literāru tendenču devalorizējošs apzīmējuma ārpusliterārās izcelsmes avotiem ir kopīgais apzīmējums vispirms tiek lietots, lai raksturotu politiskās jomas dekadenci, un atšķirīgais Francijā monarhisti to piešķir republikāņiem, Latvijā marksisti kapitālistiem. Franču sociologs P. Burdjē, pētot literatūras vēsturi, ievieš literārā lauka terminu. Viena no šī literārā lauka raksturiezīmēm ir tieksme pēc autonomijas, proti, atteikšanās pakļaut literatūru politikas un morāles kanoniem un vēlme balstīt literāro jaunradi uz darbu ar valodu. 25 Lauka autonomijas pakāpe atbilst laika gaitā uzkrātajam simboliskajam kapitālam, kas ļauj kultūras radītājiem justies tiesīgiem un pat uzskatīt par savu pienākumu noraidīt ārējo varu ieteikumus un prasības, pat tās 25 Bourdieu, Pierre. Le champ littéraire. Actes de la recherche en sciences sociales. Vol. 89, (09.1991.), p. 7. Autora izcēlums. Pieejams: http://www.persee.fr/web/revues/home/prescript/article/arss_0335 5322_1991_num_89_1_2986 [sk. 17.09.2012.]. 19

apkarot savas pārliecības vārdā. 26 Par būtiskāko sava simboliskā kapitāla pieteikumu var uzskatīt žurnālā Dzelme publicēto un vēlāk par dekadences manifestu nodēvēto Mūsu mākslas motīvi 27, taču šis principu apliecinājums tiecas ne tikai definēt savu autonomiju no latviešu sabiedrībā valdošajām vērtībām, bet arī gūt jaunas, labākas pozīcijas latviešu literārajā laukā, redefinējot specifisko kapitālu. Literārajā laukā norit nerimtīga cīņa par monopolu, kas izvēršas definīcijas konfliktā, kurā katrs cenšas novilkt lauka robežas. Literāro cīņu likme ir literārās leģitimitātes monopols un tiesības definēt kas ir rakstnieks. Universālas definīcijas nav, viss atkarīgs no cīņas iznākuma. 28 Dzelmes manifests publiski sniedz jaunu rakstnieka un literārās radīšanas aprakstu, kas norobežojas no sabiedriskā derīguma un paziņo par savām literārajām vērtībām. Šeit mēģināts nospraust divus mērķus radīt autonomu literāru lauku un sniegt jaunu rakstnieka un literatūras koncepciju, kuru sasniegšanai Mūsu mākslas motīvos sniegti priekšnoteikumi: literāta individuālisms ( kā rakstnieki un dzejnieki mēs stāvam un stāvēsim uz individuāliem principiem ) un mākslas neatkarība ( Mēs vairs ilgāk nevarējām atstāt mākslu kalpones lomā ). Gan pirms, gan pēc Dzelmes manifesta literārajā telpā izskan asas kritikas par jaunajām literārajām tendencēm un tiek kritizēti arī latviešu autoru iedvesmotāji, arī M. Māterlinks, kas spēlē būtisku lomu jaunas literāro vērtību sistēmas izveides mēģinājumos. Tās elementu uzkrājums aizsākas līdz ar pirmajām ziņām par vecās Eiropas aktuālajām literatūras strāvām un jauno daiļdarbu ieplūšanu latviešu literārajā vidē. XIX gadsimta beigās parādās neliterārais dekadenta vārds, un līdztekus tam cits simbolists. Latvijā izpratne par simbolisma formas un saturiskajām izpausmēm veidojas pakāpeniski, ārzemju literatūras apgūšanas gaitā, to aprakstot, tulkojot un radošajās izpausmēs eksperimentējot ar jauno materiālu. Simbolisma ienākšana latviešu literatūrā veicina vēlmi atsvabināties no sabiedriskā determinisma un virzību uz literārā lauka autonomiju, kas ietver arī literārās valodas pašnoteikšanos. Šajā savdabīgas nacionālas un no ideoloģijām brīvas literatūras tapšanas procesā pārsteidzošā kārtā veidojas denacionalizācijas tendence 29 literatūra tiecas būt 26 Bourdieu, Pierre. Le champ littéraire. Actes de la recherche en sciences sociales. Vol. 89, (09.1991.), p. 8. Autora izcēlums. 27 Mūsu mākslas motīvi. Dzelme, Nr. 5 (1906), 193. 197. lpp. 28 Bourdieu, Pierre. Le champ littéraire. Actes de la recherche en sciences sociales. Vol. 89, (09.1991.), p. 13. 29 Plašāk par nacionālo literatūru autonomizāciju sk.: Denis, Benoît ; Klinkenberg, Jean-Marie. La Littérature belge, précis d histoire sociale. Bruxelles : Éditions Labor, 2005, pp. 25 32. 20

neatkarīga no nacionālajiem kritērijiem, kas bija tās rašanās priekšnoteikumi. Un pārnacionālu slavu ieguvušā beļģu simbolisma metra M. Māterlinka devuma apgūšana ir latviešu literatūras attīstības procesa sastāvdaļa un tālākvirzītāja. 2.2. Pirmstulkojumu metatekstuālās interpretācijas Māterlinka tulkojumu metatekstuālajā priekšvēsturē ietilpst J. Kreicberga, Raiņa un Zeltmata raksti, šiem vēl varam piepulcēt beļģu literāta pieminējumus tekstos, kuri tieši viņam nav veltīti. Franču literatūras pētnieka Ž. Ženeta definētā metatekstualitāte vieno pirmtekstu un metatekstu, kas ir tā komentārs vai kritika. M. Māterlinka metateksts latviešu presē saistīts ar pirmtekstu, kas sastāv no vairākiem segmentiem, jo runa ir par paša beļģu literāta darbiem un arīdzan par tiem veltītām kritikām, tādejādi veidojas vairākas metapakāpes. Tās savukārt paver kultūras transfēra analīzes lauku, kurā iesaistīti tiklab frankofonie, kā vācu un krievu tekstrades avoti. Pie tiem varam pieskaitīt presē vai atsevišķos sējumos izdotus tulkojumus, kritikas, komentārus un tulkojumu un teātra uzvedumu vērtējumus, kā arī vērtējošus izteikumus, kas figurē sludinājumos par autora darbu klajā nākšanu, lugas inscenējumu, literāru vakaru, filmu, u.c. Latviešu kritiķu viedokli veido personīgais vērtējums un cittautu kritiķu pienesums. M. Māterlinka recepcija notiek netradicionāli latviešu lasītājs tiek iepazīstināts ar beļģu dižgaru vēl pirms tā darbu lasīšanas, un metateksts eksistē valodas telpā vēl pirms latvisko tulkojumu parādīšanās. Latviešu lasītāja viedokli par M. Māterlinka daiļdarbiem pirms to tulkojumu klajā nākšanas veido presē publicētie raksti un tie ietekmē arī lasītāja gaidu apvārsni, jau iepriekš radot priekšstatu par beļģu literātu. Latviešu literatūrkritikas pastarpinātais M. Māterlinka daiļrades integrācijas process veido ne vien binārus (frankofonais latviešu), bet arī ternārus (frankofonais vācu latviešu, frankofonais krievu - latviešu) kultūras transfēra modeļus. Kultūras transfēra jēdziens ietver izmaiņas, kas saistītas ar uzņemošajās struktūras mainīgo konjunktūru. Latvijas kultūrsituācijai nepieciešamajā informācijā par M. Māterlinku ietilpst selektīvi izraudzīti beļģu simbolista daiļrades aspekti, kas veido no vienas puses, vai drīzāk teiksim, pilnveido Rietumeiropas un īpaši frankofonās literatūras ainu ar tās jaunajām tendencēm, bet no otras puses, sagatavo beļģu teksta integrāciju latviešu kultūrtelpā un līdz ar to arī asimilācijas iespējamību latviešu literatūrā. 21

No pirmās M. Māterlinka vārda pieminēšanas latviešu presē līdz viņa daiļdarba pirmajai tulkotai rindai latviešu valodā izveidojies savdabīgs beļģu literāta daiļrades tēls. Metateksta forma latviešu presē nav strukturēta pēc stingri noteiktas argumentācijas un kognitīvi tendēta, tā izvērsta emocionāla atstāsta formā, kas liecina par literārā jaunuma neskaidriem vērtēšanas kritērijiem, vēlmi balstīt savu spriedumu atzinību guvušas literatūras un pat antīkās literatūras veidotos modeļos, kā pamatā ir žanriskā piesaistītība. M. Māterlinka lugu metafiziskais aspekts un teātra valodas novatorisms vērtēts samērojumā ar tradicionālajām formām, uz kuru fona tās pasniegtas kā svešādas un pat ērmotas. Vērtējumā jūtama piesardzība, jo, lai gan novatorisms netiek pilnībā apjausts, eksistē bažas, ka latviešu literātu vietumis izteiktais negatīvais vērtējums varētu būt nekompetents. Oktāva Mirbo (Octave Mirbeau) slavinājums, respekts pret franču literāro tradīciju un arī pret jaunās literatūras eksperimentiem kavē sniegt klaji negatīvu atsauksmi. No otras puses, laikā, kad pamazām formējas jaunas latviešu literatūras strāvas, ko XX gadsimta pirmajos gados nosauks par dekadenci, galvenās literātu rūpes ir iegūt literārās izteiksmes brīvību un ideoloģisku neatkarību. Tomēr tā ir ne vien atsvabināšanās no ideoloģiju diktāta, bet arī mācīšanās būt brīviem un veidot literāro vērtību hierarhiju. Šis aksioloģiskais process strauji noris ārvalstu literatūras asimilācijas balstīts un vērtības literārajā jomā nav paguvušas nostiprināties, bet ir tapšanas stadijā, trūkst arī skaidras izpratnes par literārajiem virzieniem, jo dažos jautājumos tās trūkst arī Francijā (piemēram, kā atšķirt simbolismu no dekadences). Laika distance vēlāk visu saliek savās vietās. Izvērtējot beļģu autora atspoguļojumu latviešu literatūrkritikā līdz 1900. gadam, vispirms jāatzīmē, ka M. Māterlinku pieskaita franču literatūrai, un tam ir savi iemesli, jo šajā laikā beļģu frankofonā literatūra attīstās ciešā sasaistē ar francisko tradīciju. Otrkārt, M. Māterlinks galvenokārt saistīts ar misticismu literatūrā un pat vairāk, viņš stādīts priekšā kā misticisma aizsācējs, J. Kreicberga un Raiņa interpretācijā literāts mistiķis, Zeltmata interpretācijā domātājs mistiķis. Treškārt, M. Māterlinks, lai arī viņa daiļdarbu forma nerod pilnīgu atbalstu, aplūkots kā pirmā plāna jaunās literatūras pārstāvis ar nenoliedzamām literārām kvalitātēm. Visbeidzot, viņa daiļrades skaidrošanai izmantots cits daiļrades segments, proti, esejas un vācu literatūras kritiķu darbi, tātad beļģu autors stādīts priekšā kā novatorisks, daudzpusīgs un starptautiski populārs literāts. 22

2.3. Literārās kvalitātes vērtējums dramaturģiskajā posmā XX gadsimta sākumā latviešu lasītājam ir iespējams iepazīties ar M. Māterlinka eseju tulkojumiem, taču to klāsts ir fragmentārs un arī apcerēs lielāka uzmanība tiek pievērsta dramaturģiskajam materiālam, tādēļ gan tulkojumu, gan metatekstuālo interpretāciju ziņā varam šo M. Māterlinka recepcijas laiku Latvijā dēvēt par dramaturģisku. Šī perioda ritmu iezīmē ziņa par M. Māterlinka lugas Monna Vanna (Monna Vanna, 1902) klajā nākšanu, uzvedums vācu teātrī, darba tulkojums latviešu valodā (1903) un tam sekojošā pievēršanās arī pirmā teātra lugu tulkošanai (1905). 1908. gads iezīmīgs ar Konstantīna Staņislavska (Константин Станиславский) uzvedumu Maskavas Dailes teātrī un tūlītēju Zilā putna tulkojuma parādīšanos latviešu preses slejās. M. Māterlinkam veltītās vispārīgās apceres visas iezīmē viņa daiļrades hronoloģisko secību, tomēr skats uz tās aktualitāti atšķiras. Aspazija 1902. gadā beļģu literātu pozicionē kā tagadnes aktualitāti, savukārt 1905. gadā J. Asara publikācijā 30, kuru no iepriekšminētajām šķir tikai daži gadi, viedoklis ir diametrāli pretējs. Zeltmatis, stāda priekšā M. Māterlinku kā gluži jaunu literāru fenomenu, turpretī J. Asars kā rakstnieku no tālas pagātnes. Latvieši vēl neko nav dzirdējuši par Morisu Meterlinku. Zeltmatis (1900). 31 Kurš gan, lasīdams tagadnes literatūru, tūlīt nesastaptos ar Morisu Meterlinku? Aspazija (1901). 32 Tas notika tais laikos, kad jaunu dzejnieku atrašana un jaunu virzienu dibināšana stāvēja uz dienas kārtības. J. Asars (1905) 33 Zeltmata un J. Asara raksti ievada M. Māterlinka lugu tulkojumus, atšķirība slēpjas redzējumā. Zeltmatis vispārējos vilcienos iepazīstina latviešu publiku ar pirmo tulkojumu, tekstu, kas tiešām varētu stipri atšķirties no lasītāja gaidu apvāršņa, kam ir īpaša loma tulkota daiļdarba recepcijā. 30 Faktiski šis laika sprīdis varētu būt vēl mazāks, jo J. Asars jau 1902. gada sākumā atturības biedrībā Auseklis nolasa referātu par M. Māterlinku, kam dots tāds pats nosaukums, kā minētajai publikācijai Meterlinks baiļu un sapņu dzejnieks. No priekšlasījumiem, kas šinī gadā priekšā celti, sevišķu atzinību izpelnas [..] J. Asara Meterlinks baiļu un sapņu dzejnieks.. Sk.: Biedrību sadzīve. Pēterburgas Avīzes, Nr. 18 (02.03.1902.). 31 Kārkliņu Ernests. Moriss Meterlinks. Austrums, Nr. 11 (01.11.1900.), 994. lpp. 32 Asp. [Aspazija]. Dzeja un dzīve. Moriss Meterlinks. Dienas Lapa, Nr. 261 (15.11.1901.), 3. lpp. 33 Asars, Jānis. Moriss Materlinks, dvēseles un sapņu dzejnieks. Mājas Viesa Mēnešraksts, Nr. 4 (01.04.1905.), 242. lpp. 23