KONCEPTU MŪZIKA LATVIEŠU JAUNĀKĀS PAAUDZES KOMPONISTU DARBOS CONCEPT MUSIC BY LATVIAN COMPOSERS OF THE YOUNGEST GENERATION

KONCEPTU MŪZIKA LATVIEŠU JAUNĀKĀS PAAUDZES KOMPONISTU DARBOS CONCEPT MUSIC BY LATVIAN COMPOSERS OF THE YOUNGEST GENERATION

J ZEPA V TOLA LATVIJAS M ZIKAS AKAD MIJA Ieva Gintere KONCEPTU M ZIKA LATVIEŠU JAUN K S PAAUDZES KOMPONISTU DARBOS CONCEPT MUSIC BY LATVIAN COMPOSERS OF THE YOUNGEST GENERATION Promocijas darba kopsavilkums M kslas zin tnes doktora zin tnisk gr da (Dr.art.) ieg šanai muzikolo ij Summary of Doctoral Dissertation in Musicology Darba vad t js: Profesors, Dr.phil. M rti š Boiko Supervisor: Professor, Dr.phil. Martin Boiko R ga 2014

Promocijas darbs izstr d ts J zepa V tola Latvijas M zikas akad mijas Doktorant ras noda laika posm no 2009. l dz 2014. gadam. Promocijas darbs izstr d ts ar Eiropas Soci l fonda atbalstu projekta nr. 2009/0169/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/001 J zepa V tola Latvijas M zikas akad mijas doktorant ras studiju programmas atbalsts ietvaros. Promocijas darba raksturs: disert cija Promocijas darba strukt ra: ievads, etras noda as, nosl gums, literat ras saraksts, pielikumi kop 185 lpp. Zin tniskais vad t js profesors Dr.phil. M rti š Boiko Recenzenti: Dr.art. J nis Kudi š, J zepa V tola Latvijas M zikas akad mijas asoci tais profesors, Dr.art. Stella Pelše, Latvijas M kslas akad mijas M kslas v stures instit ta vadoš p tniece, Ph.D. Kevin C. Karnes, Emorija Universit tes (Atlanta, ASV) profesors. Promocijas darba aizst v šana notiks 04.12.2014 plkst. 14:00 LMT kamerz l. Ar promocijas darbu un t kopsavilkumu var iepaz ties J zepa V tola Latvijas M zikas akad mijas bibliot k un tiešsaist www.jvlma.lv. Ieva Gintere, 2014 J zepa V tola Latvijas M zikas akad mija, 2014 ISBN 978-9934-8456-2-8 2

Saturs Saturs... 3 Ievads... 4 1. Koncepta j dziens: t izp tes st voklis muzikolo ij un saist ba ar vizu lo konceptu lo m kslu... 10 2. Konceptu m zikas v sturiskais konteksts... 11 3. Koncepts rzemju m zik un t sal dzin jums ar latviešu m ziku. Koncepta ien kšana Latvij... 14 4. Konceptu m zika Latvij 21. gadsimta pirmaj desmitgad... 16 Nosl gums... 17 Literat ras saraksts... 23 Latviešu komponistu ska darbu partit ras... 30 Refer ti konferenc s un semin ros... 30 Promocijas darba rezult tus atspogu ojošo zin tnisko publik ciju saraksts... 31 CONCEPT MUSIC BY LATVIAN COMPOSERS OF THE YOUNGEST GENERATION... 32 Introduction... 34 1. The term concept: the situation of its research in musicology and relation to visual conceptual art... 40 2. Historical context of concept music... 41 3. Concept in the foreign music and its comparison to the Latvian version. Emergence of concept in the Latvian music... 44 4. Concept music in Latvia during the first decade of the 21st century... 46 Conclusion... 47 Brief Bibliography... 51 Scores by the Latvian composers... 56 Conference and seminar papers... 56 Publications on the subject of thesis... 57 3

Ievads Par t mas izv li. Promocijas darba t mas izv li noteikusi autores interese par jaun ko m ziku Latvij un starpdisciplin r m teorij m (m zikas semiotiku, m zikas filosofiju), k ar jaun s m zikas situ cija Latvij : pirmatska ojumu koncertos apm ram p d jo desmit gadu laik arvien biež k tiek organiz tas nelielas komponistu intervijas ar m r i skaidrot jaundarbu idejas, it seviš i, ja tie nepieder tipiz tam žanram vai tiem ir k ds ori in ls nosaukums. Š prakse liecina par to, ka jaunajai m zikai nepieciešams v rdisks koment rs. Tom r opusi parasti ir oti sarež ti veidoti, nereti kriptogr fiski, t p c autoru un muzikologu t lain valoda, kas adres ta plašam koncerta klaus t ju lokam, parasti nesp j sniegt pietiekoši izsme ošu priekšstatu par ska darba ideju. Anal ze pal dz to saprast lab k. Jaun k s paaudzes komponisti Armands Strazds (1970), M rti š Vi ums (1974), Ruta Paidere (1977), Santa Ratniece (1977), Andris Dzen tis (1978), J nis Petraškevi s (1978), Kristaps P tersons (1982), Santa Bušs (1981) u. c. intervij s atkl j, ka vi u m zika nereti ir teor tiski noslogota, tai ir intertekstu las atsauces, un inform cija par šo rpusmuzik lo materi lu ir b tiska ska darbu uztveres proces. Autori pasniedz savus darbus ne tikai k skaniskus fenomenus, bet ar k plaš noz m filosofiskas idejas, kas aizg tas no cit m kult r m, k ar humanit r m un eksakt m zin tn m. Katram šaj p t jum analiz tajam ska darbam ir racion li p rdom ts rpusmuzik ls saturs, kas ietverts darba strukt r un ir noz m ga ska darba anal zes sast vda a. J piebilst, ka termins jaun k paaudze tiek attiecin ts uz 20. gs. 70. un 80. gados dzimušajiem latviešu autoriem, bet anal zes proces izmantoti p rsvar 70. gadu p rst vju opusi. Š da izv le izskaidrojama ar to, ka 70. gados dzimušo komponistu radoš s nost dnes kopum ir objekt v k nov rt jamas laika distances d : vi i jau ieguvuši idejisko stabilit ti, k ar noz m gus starptautiskus pan kumus un atpaz stam bu, bet vair kiem 80. gados dzimušajiem v l nav notur gas lomas jaun s m zikas vid : vi i nav pabeiguši kompoz cijas studijas un sasnieguši radoš s darb bas briedumu, t p c iesp jams v rt t vi u darba s kumstadiju bez plaš ka ieskata dai rades kontekst. 70. gados dzimušo autoru idejas izpauduš s jau sal dzinoši ilgstoš laika period, liel k darbu skait un v rt jamas k stabila par d ba latviešu m zik. 4

Konceptu m zikas defin cija un j dziena raksturojums. Konceptu m zika Latvij ir apm ram p d j s div s desmitgad s v rojama kompoz cijas paradigma rpusmuzik l s semantikas jom. T s ietvaros tapušajiem ska darbiem rakstur gas specifiskas paš bas, kas formul tas komponistu interviju, ska darbu un to v sturisk konteksta anal zes proces. Konceptu m zikai piem t v rdiski izkl st ta, rpusmuzik la ideja, kas iemiesota dzi kajos strukt ras sl os, holistiska 1 materi la uzb ve, laiktelpiska 2 att st ba, semantiska sl gt ba, koda atsl gšanas iesp ja, k ar pretenzija uz maksim lu ori inalit ti. P t jum apzin ti lietots koncepta, nevis koncepcijas j dziens, ar kuru parasti tiek saprasta ska darba iecere p d jais b tu attiecin ms uz programmas veida ska darbiem, k ar uz son tes, simfonijas u. c. m zikas žanru idej m, saturiskiem risin jumiem, formveides principiem, ta u koncepts ir šaur k defin jams termins. M sdienu latviešu konceptu m zika atseviš os aspektos l dzin s ASV un Rietumeiropas konceptu m zikas (angl. concept music) trad cijai, kas uzplauka 20. gs. 60.-70. gados. Džons Keidžs to aizs ka jau 50. gados ar plaši paz stamo opusu 4 33 (1952). Konceptu m zikai piem t holistiski jeb viengabalaini struktur ta ideja, temats, bet ne narat vs, un semantiska necaurredzam ba. Latviešu konceptu m ziku tom r nevar uzskat t par Keidža iedibin t s konceptu m zikas tiešu atdarin jumu, jo, atš ir b no pirmajiem konceptu m zikas paraugiem, latviešu m zikai nav rakstur ga skanisk medija iekavošana, nenopietns rota gums, performances elementi un materi la vienk rš ba. Plaš k m rog latviešu konceptu m zika radniec ga avangarda m zikas trad cijai, kas Rietumeirop aizs kas 50. gados un ilgst l dz pat 80. gadiem, bet Krievijas un Lietuvas m sdienu m zik spilgti par d s v l 90. gados. K jebkuras tendences, ar avangarda perioda robežas laik nav stingri nosak mas: Latvij tas iesniedzas 21. gs. pirmaj dek d. Latviešu m ziku ar Rietumeiropas avangardu vieno materi la dzi kajos sl os iestr d ta rpusmuzik la ideja un konceptu m zikas principu sarež t bas pieaugums, piem ram, koda aspekt. Bet, atš ir b no konceptiskajiem opusiem Rietumeiropas avangarda m zik (Štokhauzens, Ligeti u. c.), latviešu m zikai nav tipiska kompoz cijas tehnikas valdoš loma. Promocijas darbs atspogu o konceptu m zikas p t juma rezult tus Latvijas m zik, nor dot t s v sturisko radniec bu vizu lajam konceptu lismam 3. Muzikolo ij koncepts nav tik plaši un prec zi aprakst ts k m kslas un semantikas teorij (Godfrey 1998; Lippard 1973; 1 Holistisks no gr. val. hólos: vesels, nedal ms (Barnhart 2000: 486). 2 Laiktelpa ir muzik l materi la att st bas metaforisks apz m jums, kas paredz materi la iekš j s strukt ras izmai as att st bas proces, tom r saglab jot t pamataprises (Christensen 1996: 66-67). 3 Konceptu l m ksla ir laikmet g s vizu l s m kslas str vojums, kas aizs cies 20. gs. 60. gados ASV un Eirop. Latvij konceptu l m ksla par d jusies 20. gs. beig s. To p rst v K. elzis, J. Putr ms, V. Johansons u. c. 5

Goldie & Schellekens 2010; Corris 2004 u. c.). T s izmantotas šaj p t jum ar m r i teor tiski nostiprin t konceptu m zikas j dzienu, izv rt jot aspektus, kas piem roti muzikolo iskam p t jumam. P t juma objekts ir jauna latviešu m zikas paradigma 4 konceptu m zika jaun k s paaudzes komponistu darbos 21. gs. s kum. M r is ir š s jaun s paradigmas raksturojums, kas ietver konceptu m zikas teorijas izstr di: konceptu m zikas paš bu uzr d šanu, balstoties ska darbu anal z, v sturisk konteksta, vienotas anal zes sist mas un defin cijas izveidi. Uzdevumi. 1. V kt materi lus (partit ras, koncertu programmas, teor tiskus avotus), tos apkopot, atrast kopsauc jus. Analiz tos opusus atlas t gan p c p t juma autores, gan ar p c latviešu komponistu izv les, inform jot vi us par darba teor tisko ievirzi. 2. Komponistu koment ru v kšanas uzdevumu veikt ar intervijas pal dz bu. Izmantot divus interviju tipus: t. s. da ji struktur to un dzi o (Kroplijs, Raš evska 2004: 98-99; Taylor & Bogdan 1984: 76-105) 5. P t jum saglab t cit tus no komponistu intervij m, ori in los j dzienus, papildus skaidrot to noz mi. 3. Veikt teor tisk materi la anal zi. P t t teorijas, kas skaidro konceptu m zikas j dzienu. Atrast latviešu un rzemju m ziku raksturojošas teorijas (Henrijs Flints, Deivids Koups, Irina S itkova, Ga ina Grigorjeva u. c.). emot v r to, ka konceptu m zika v sturiski veidojusies m zikas, m kslas un semantikas teorijas mijiedarb, promocijas darba teor tisko materi lu balst t šaj s nozar s. 4. Veikt ska darbu nošu materi la anal zi. P t t harmoniju, fakt ru, ritmu, dinamiku, formveides principus, dramatur iju, kompoz cijas tehniku u. c. 4 Komponists J nis Petraškevi s jau 21. gs. pirm s desmitgades s kum, rakstot par jauno latviešu m ziku, lieto apz m jumu paradigma, ar to saprotot jaunas trad cijas s kumu, kompoz cijas un p tniec bas paradumu kopumu (Petraškevi s 2003 b). Paradigmas j dziens tiek lietots daž d s discipl n s kopš ant kajiem laikiem (sengr. paradeigma modelis, paraugs). Tas bieži izmantots, atsaucoties uz zin tnes filosofa Tomasa K na (Thomas Kuhn, 1922-1996) teoriju (angl. paradigm, Kuhn 1962: 10; Hardcastle 2000: 546). K na aprakst paradigmai piem t š das iez mes: jauna par d ba, iepriekš j s trad cijas nomai a, jauni apz m jumi un izp tes metodes. Ar m zikas zin tnieki atsaucas uz K na paradigmas defin ciju, piem ram, Karls D lhauzs gr mat Absol t s m zikas ideja (Dahlhaus 1978: 7; McClary 1994; Coenen 1994). Ar K na pied v t paradigmas j dziena pal dz bu iesp jams skaidrot konceptu m zikas situ ciju m zikas zin tn. Tas ir jauns, bet jau iesak ojies fenomens, kura daudzie piem ri liecina par trad cijas ieviešanos un jauniem sp les noteikumiem. 5 Da ji struktur t intervija: saruna virza respondentu noteikt virzien, tom r neierobežojot vi a person go ieskatus; pirms intervijas tiek sagatavots sarunas pl ns, ta u jaut jumu sec ba var b t main ga. Dzi intervija (in-depth interwieving): noris vair kk rt jas tikšan s ar respondentu; sarunu gait interv t js dokument respondenta sniegto inform ciju. 6

Anal zes aspektus izv l ties atkar b no to noz mes koncepta realiz cij, p tot tos, kuri visuzskat m k atkl j komponista ideju. 5. Latviešu konceptu m zikas raksturojum izveidot sist misku pieeju, darba 4. noda analiz to ska darbu paš bas v rt jot p c vienotas anal zes sist mmas, kas tabulas form nor d ta p t juma 2. noda (konceptu m zikas ide ltips, sk. 5. att.). Metodes. Galven metode ir m zikas semiotisk anal ze, par ko liecina ska darbu raksturojumos izmantot terminolo ija un konceptu noz mes interpret cijas veids. Skaidrojot komponistu idejas un to realiz ciju m zik, izmantoti j dzieni z me, reprezent cija, kods, kas aizg ti no kult ras semioti u rlza Sandersa P rsa (Charles Sanders Peirce, 1839-1914), Ferdin na de Sos ra (Ferdinand de Saussure, 1857-1913) teorij m un adapt ti m zikas semiotik. Sos rs p t jis z mes valodniec b, lingvistik, bet P rss z mes plaš noz m, ar rpus verb l s valodas. Neatkar gi no pieder bas konkr tam semiotiskam laukam z me 6 ir fig ra, kas p rst v k du noz mi. Z mes formas ir daudzveid gas: t var par d ties grafisk, piktogr fisk, mutv rdu, žestu vai muzik lu ska u veid, t p c šo j dzienu izmanto ar muzikolo ij. Z mes m zik visupirms ir ska u pieraksta elementi, kas grafisk form izteic ska as akustisko veidolu ska augstums, ritma vien ba, sp les pa miens u. tml. Bet muzik lai z mei var b t ar rpusmuzik la noz me. Mot vs, harmoniska strukt ra, ritma fig ra var izteikt p rdz vojumu, dabas par d bu u. c. Š dus rpusmuzik lu realit ti reprezent jošus jeb p rst vnieciskus t lus p t juši muzikologi Deivids Lidovs, Žans Žaks Natj, ro Tarasti u. c. (Lidov 1986: 578; Lidov 1987: 74; Peirce, cit ts: Nattiez, 1990: 6; Tarasti 2002: 59; Coker 1972: 34, 61). Ta u t du z mju, kas b tu tieš veid atpaz stamas, piem ram, dzeguzes balss atdarin jums, m zik ir oti maz, un ar t s var tikt izmantotas daž d s noz m s atkar b no komponista ieceres. T p c viens no centr lajiem terminiem m zikas semiotik ir kods 7. K to formul jis Sos rs, kods ir hieroglifa tipa z me jeb t da, kas pieder specifiskam valodas veidam, un attiec g s valodas neprat jiem t neb s saprotama (Saussure 1916: 101). Ar m zik kods ir specifiskas valodas elements. Valoda šaj kontekst var b t kompoz cijas tehnika, retorisks vai kriptogr fisks izteiksmes veids. M zik var b t iemiesota k da no t s t la valoda, piem ram, tenisa, šaha sp les noteikumi, matem tiska sist ma. M sdienu komponisti bieži izgudro ar paši savu valodu jeb z mju sist mu, kas nel dzin s cit m. 6 Z me: semiotikas galvenais j dziens, no gr. s meion (Cumming 2001: 66). 7 Kods dažreiz tiek lietots k šifra, atsl gas vai simbola sinon ms (Peirce 1894: 4-10; Cumming 2000: 87; Tagg 1999: 11: 6; Tarasti 2002: 11, Monelle 1992: 198, Karbusicky 1987: 24). 7

Kod tas z mes, k nor da ar m zikas semioti i, funkcion tikai k das semiotisk s sist mas ietvaros un nav nolas mas š s sist mas nezin t jam (Francès 1988: 318; Monelle 2000: 17). Kods ir semantiski nosl gts, proti, t ir z me, kuras noz me nav caurredzama. Lai to izlas tu, j zina principi, p c kuriem kod t z me veidota. Kods ir interesants z mes veids savas polarit tes d : t ir nosl pumaina z me, taj paš laik tam ir tendence l dz ar katru atšifr šanas m in jumu ieg t konvencion lu, visp rpie emtu noz mi, zaud jot nosl pumain bu. Kods ir sl pts, tom r vienlaikus funkcion k noz mes atsl ga. Tas ir viens no centr lajiem š p t juma j dzieniem, jo pal dz formul t konceptu m zikas defin ciju, paši izce ot tai rakstur go polarit ti. Konceptu m zikas opusu nosaukumi ir semantiski necaurskat mi, ideja pasl pta materi la dzi kaj strukt r, vienlaikus autori labpr t atkl j savu ska darbu idejas un atsl dz tajos izmantotos kodus. Semiotisk metode ir kl tesoša vis s promocijas darba strukt ras da s. Z me un kods k specifisks z mes tips p t jum izmantots, lai raksturotu gan programmatisko m ziku (tikai, sal dzinot ar konceptu m ziku, programmatism kods nav pasl pts materi la dzi kajos sl os), gan m zikas kriptogr fiju, kas ir viena no sen kaj m kod šanas sist m m m zikas v stur. Promocijas darb analiz tas koda tipa z mes un kodu sist mas latviešu, Rietumeiropas, krievu un lietuviešu komponistu konceptu m zikas paraugos. K semiotisk s metodes papildin jums izmantota hermeneitisk anal ze. Kaut bieži kritiz ta interpret cijas subjektivit tes d, promocijas darb hermeneitisk anal ze ir neizb gama, jo komponistu idejas tiek p t tas vi u subjekt v redz juma kontekst. Semiotisk metode pati par sevi ne auj br vi stenot konceptu m zikai rakstur go person go z mju anal zi, jo parasti zin tniskaj praks tiek izmantota, lai p t tu t das z mju sist mas, kas iemantojušas stabilu interpret cijas veidu, nevis, lai atkl tu subjekt vas, komponistu individu li izt lotas noz mes. Hermeneitisk anal ze papildina semiotisko metodi, jo ska darba attiec bas ar klaus t ju un anal zes veic ju ir s kotn ji distanc tas 8 : p tnieks sp l Hermeja lomu, veicot kod to z mju tulkošanu ar komponista dal bu, un šaj skaidrošanas proces rodas priekšstats par to, k veidotas konceptu m zikas z mes un k t s funkcion. Anal z izmantota hermeneitisk divl me u pieeja: pirmk rt, z mes tiek aprakst tas muzik los j dzienos (t. s. gramatiskais l menis); otrk rt, z mes tiek interpret tas rpusmuzik li un v rdiski, ar komponista skaidrojumu pal dz bu (t. s. alegoriskais l menis) (Bent 2001: 419; Kramer 2003), izmantojot intervij s ieg tos datus un ska darbu anot cijas. 8 Ja tiek skaidrots sen pag tn sarakst ts teksts, tad to no las t ja š ir laiks, savuk rt, ja tas tiek atz ts par augst ka sp ka vai k das pašas, izredz tas personas izteiktu, tad attiec b pret las t ju teksts novietots augst k, t laini izsakoties distanc ts telpiski. Š da bij ba pret hermeneitikas objektu saglab jusies kopš sengrie u un viduslaiku perioda, kad tekstam tika pieš irts sakr ls statuss, un t nosaka hermeneita jeb skaidrot ja nepieciešam bu. 8

Promocijas darba teor tisko b zi veidojošie avoti iedal mi š dos blokos: 1) konceptu m zikas j dziens, t v sture un noz me; 2) konceptu m zika rzem s un t s ien kšana Latvij ; 3) konceptu m zika Latvij 21. gs. s kum. Atspogu ojot koncepta j dziena izcelsmi, izmantota vizu l s konceptu l s m kslas teorija un taj bieži atrodam s atsauces uz Ludviga Vitgenšteina semantikas teoriju (Wittgenstein 1921; Wittgenstein 1953). L dz s t mas izp tei muzikolo ij b tiski ir ar vizu l s konceptu l s m kslas teor ti u darbi, kuros skaidrota koncepta j dziena noz me: Džozefa Košuta eseja M ksla p c filosofijas (Kosuth 1969), Maikla Korisa sast d tais rakstu kr jums (Corris 2004) un Tonija Godfrija monogr fija (Godfrey 1998). Balstoties šajos avotos, izdar ti secin jumi par 20. gs. 60.-70. gadu konceptu l s m kslas un konceptu m zikas radniec bu, to l dz go idejisko b zi. Lai raksturotu konceptu m zikas v sturisko kontekstu m zikas jom, paši p t ts programmatisms un m zikas kriptogr fija. Svar g kie avoti šaj p t juma da ir Rodžera Skratona raksts Programmatisk m zika (Scruton 2001), Georgija Krauk a un Leslijas Orejas monogr fijas par programmatisko m ziku (Krauklis 1999; Orrey 1975), rika Semsa raksts par kriptogr fiju m zik (Sams 2001: 753-758). Analiz ta rzemju konceptu m zika, atsaucoties uz Henrija Flinta, Deivida Koupa, Glena Votkinsa u. c. konceptu m zikas defin cij m (Flynt 1961; Cope 1971; Watkins 1995; Grigorjeva 2007; S itkova 1999). B tiski avoti, kas apkopo Rietumeiropas avangarda m zikas p t jumu rezult tus, uzr dot konceptiskas iez mes, ir Aleksandra Sokolova monogr fija Ievads 20. gadsimta m zikas kompoz cij (Sokolov 2004), Roberta Morgana sast d t 20. gadsimta m zikas antolo ija (Morgan 1992) un Laikmet g s m zikas teorija, kuras galven redaktore ir Val rija Cenova (TSK 2007). Izmantoti ar Rietumeiropas avangarda m zikas p t jumi JVLMA studentu darbos (Petraškevi s 2009; Za upe 2011). Raksturots konceptu m zikas v sturiskais konteksts Latvij un pirmie t s paraugi, atsaucoties uz latviešu muzikologu publik cij m un studentu darbiem (Kloti š 1987; Šarkovska-Liepi a 2009; Kudi š 2007; Kronlaks 2009; Petraškevi s 2003 b). Apskat tas JVLMA studentu veikt s ska darbu anal zes, kur s netieši nor d tas konceptu m zikas paš bas (Renemanis 2008; Strupiša 2003; Vasi jeva 2001; Šmite 2009). Jauno ska darbu anal zes proces l dz s nošu materi lam b tiski avoti ir komponistu intervijas, k ar partit r s un koncertu programm s public tie ska darbu koment ri. Promocijas darba strukt ru veido ievads, etras noda as, nosl gums un pielikumi. 9

1. noda raksturots koncepta j dziena diskurss un konceptu m zikas izp tes situ cija rzemju un Latvijas muzikolo ij, k ar termina koncepts noz me vizu l s m kslas teorij. Uzr d tas koncepta iez mes vizu laj m ksl, kas sasaucas ar konceptu m ziku, un izdar ti secin jumi par to kop go teor tisko ietvaru. 2. noda iez m ts konceptu m zikas ide ltips, kas ir teor tisks visp rin jums un uzr da š s m zikas paz mes. Tas raksturots attiec b pret programmatisko m ziku: programma l dzin s konceptam rpusmuzik l s semantikas zi, bet muzik l materi la izkl sta un semiotisk zi tiem ir vair kas b tiskas atš ir bas. Raksturotas ar konceptu m zikas un kriptogr fijas attiec bas, jo koncepts, t pat k kriptogramma, ir semantiski diskr ts, tom r no t s atš ir gs z mju funkcion šanas aspekt. 3. noda sniegts ieskats rzemju komponistu konceptos, kas jau uzskat mi par 20. gs. m zikas klasiku, par dot rzemju un latviešu komponistu konceptu l dz bas un atš ir bas. Raksturota Latvijas m zikas situ cija 20. gs. p d j desmitgad, izce ot svar g k s tendences, kas veido konceptu m zikas fonu : neoromantisms, minim lisms u. c. 4. noda a velt ta konceptu m zikas anal zei latviešu jaun k s paaudzes komponistu darbos. Tie p t ti p c vienotas anal zes sist mas, kas izstr d ta 1. un 2. noda. Nosl gum veidots plaš ks konceptu m zikas teor tisks visp rin jums, iedalot to div s grup s: kods un laiktelpa. 1. Koncepta j dziens: t izp tes st voklis muzikolo ij un saist ba ar vizu lo konceptu lo m kslu Koncepta paš bas 20. un 21. gs. muzikologu p t jumos ir radniec gas koncepta j dzienam vizu l s konceptu l s m kslas teorij un praks. Tam piem t, pirmk rt, teor tiska ideja, kurai ir domin joša loma ska darba un vizu l s m kslas darba satura izpratn. Ideja nereti formul ta v rdiski, un t ir intertekstu la: to pavada plašs bibliogr fisko atsau u loks. M kslas teorij v rdiskums atz ts par vienu no galvenaj m koncepta paš b m (Lippard 1973: VII; Kosuth 1969: 853). M zik l dz gi veidoti Džona Keidža, La Montes Janga un Toma Džonsona ska darbi, kas vienlaikus ir teor tiski darbi ar kritisku funkciju. To v st jums ir v rdiski skaidrojamas, revolucion ras un konceptu li noslogotas idejas (Kostelanetz 2003: 70; Cage 1973: 175; Cope 1977: 273). Otrk rt, koncepta j dziens paredz antiline ru ideju: koncepts nav st sts, bet holistiska domas strukt ra. Šis aspekts par d ts, piem ram, 20. gs. 60. un 70. gadu konceptu m zikla 10

(concept musical) anal z, kas auj izcelt promocijas darb tik b tisko koncepta narat va tr kumu, proti, t v st jums nav sec gs st sts (Larkin 1999: 141; Schubert 1997: 706). Darba galven ideja p rvalda m zikla saturisko aspektu kopum, bet nav izkl st ta k line rs sižets. Trešk rt, koncepts ir ideja, kas bieži vien nav saklaus ma bez anal tiskas pieejas, jo ir kod ta. Koncepts ir racion li, intelektu li veidots, un tas j uztver kognit vi, izzi as ce, ne tikai asociat vi. K uzsv rusi muzikolo e Ga ina Grigorjeva, izzin t konceptu noz m atkl t t netieši izteikto noz mi (Grigorjeva 2007: 29). Pirmajos konceptu m zikas opusos intelektu l ideja m dz pat aiz not darba est tisko v rt bu. Koncepts muzikolo ij nav tik bag t gi aprakst ts k m kslas teorij, t p c t skaidrojums sniegts, izmantojot konceptu l s m kslas teoriju un dažus vizu lo konceptu piem rus (Džozefa Košuta, Aligj ro Boeti u. c. autoru darbus). Tiem rakstur g s paš bas konstat tas ar konceptu m zik. Konceptu m zikai, l dz gi k konceptam vizu laj m ksl, rakstur gas min t s paz mes: v rdiski izkl st ta ideja bez line ra sižeta; holistiski jeb viengabalaini struktur ta forma; semantiski necaurredzamas z mes (kodi). Ar latviešu muzikolo ij ar terminu koncepts apz m ta ne tikai ska darba ideja visp r g noz m, bet specifiskas t paš bas: jauna satura izteiksmes forma, kas atš iras no programmatisma, rpusmuzik li kodi jeb z mes, kas iemiesotas nošu teksta dzi kajos sl os, laiktelpiska att st ba (Vasi jeva 2001: 27; Strupiša 2003: 23; Šmite 2011: 143; Boitmane 2000: 8). 2. Konceptu m zikas v sturiskais konteksts Otraj noda apskat ti konceptu m zikas ied g i sen k m zikas v stur, uzsverot attiec bas ar tai l dz go programmatisko m ziku un kriptogr fiju, lai noskaidrotu šo jomu kop g s un atš ir g s paz mes un pamatotu sal dzinoši jaun konceptu m zikas termina lietošanas un izstr des nepieciešam bu. Atseviš os aspektos konceptu m zika uzr da l dz bu ar programmatisko, kas tom r ne auj izdar t secin jumu, ka t b tu konceptu m zikas v sturiska priekštece, jo nav konstat jama tieša konceptu m zikas izaugsme no t s. T p c, veidojot konceptu m zikas teoriju, tiek iez m ta robežl nija ar programmatisko m ziku. Programmai, t pat k konceptam, piem t rpusmuzik ls saturs un kods, bet to atš ir bas izpaužas š d s poz cij s. 11

Idejas strukt ra. Konceptu m zikas idejai nav line ra narat va formas. Koncepts ir tematisks, bet ne st stošs. Atš ir b no programmas ideja var b t skeletiska : iez m ta tikai idejas kont ra vai iekš j strukt ra; koncepts var b t izteikti racion ls, konstrukt vs, lo isks. Kods. Koncepta idejai ir š das semiotiskas paš bas: t ir reprezent joša, atdarinoša un kod ta, l dz gi k programma, ta u koncepta z mes var b t sl pti kod tas, iestr d tas materi la dzi kajos sl os, un t nosaukums parasti ir semantiski necaurskat ms, kam r programmai semantiska necaurredzam ba nav rakstur ga. Koncepta gad jum klaus t jam tiek pieš irtas z mju atsl gas, jo tiek pie emts, ka bez t m vi š to nevar s atkod t. Programmas autors savuk rt pa aujas uz klaus t ja iesp j m t s izprast, asoci ciju vad tam. Idejas iemiesojums materi l. Koncepts ir holistisks: ideja attiecas uz materi lu kopum, nevis izkl st ta taj sec gi; materi la att st ba ir laiktelpiska, dažk rt statiska, tai rakstur ga kust ba noteiktas vides, izteiksmes l dzek u ietvaros, bet programmai horizont la att st ba, sekojot line rajai idejai. Ori inalit te. Konceptam ir pilnv rt ga autordarba statuss, ori inalit tes, pat unikalit tes pretenzija. Gad jumos, kad koncept ir atsauce uz citu tekstu 9, aizg t ideja tiek p c iesp jas deform ta. Programmatisk s m zikas autori savuk rt nereti seko jau zin miem sižetiem, atkl ti atsaucoties uz cita autora tekstu. Atš ir bas v rojamas ar žanru un stilu zi : programmatiskajai m zikai rakstur gs tradicion lu žanru un stilu izmantojums, bet konceptu m zikas autori p c iesp jas no tiem izvair s. Zem k redzam tabula (Nr. 1Tabula Nr. 1) atspogu o konceptu m zikas teor tisk s paš bas l dz s programmatiskajai m zikai. Koncepta paš bas izmantotas k promocijas darba anal zes principi, par dot to izpausmes konkr tos ska darbos, individu los realiz cijas veidus (p t juma teor tiskaj da izmantots konceptu un programmatisk s m zikas ide ltipa j dziens 10. Tam ir abstrakta noz me un katrs individu lais gad jums var no t nians ti atš irties). 9 Teksta j dziens lietots plaš noz m, kas formul ta 20. gs. literat ras teorij : teksts ir jebkurš izlas ms, v st jumu sniedzošs objekts, t. sk. partit ra, verb ls, vizu ls materi ls vai cita veida z mju kopums (Barker 2004: 199; Derrida 1967 a; Derrida 1967 b). 10 Ide ltipa j dziens aizg ts no soci l s teorijas un guvis atpaz stam bu, pateicoties sociologa Makša V bera (Max Weber) p t jumiem (Weber 1997: 88, Idealtyp, v cu v.). Ide ltips ir teor tisks modelis, kas par da praks sastopamos gad jumus visp r g, abstrakt veid. 12

Tabula Nr. 1 paš bas Programmatisk s m zikas ide ltips Konceptu m zikas ide ltips Idejas strukt ra ideja izkl st ta line ri, st sta form tematiska ideja bez narat va strukt ras; skeletiska, shematiska Kods atkl ti nolas mas z mes, nosaukums noz mes zi caurredzams z mes iekod tas, iestr d tas dzi kajos materi la sl os; semantiski necaurredzams nosaukums; komponists atšifr kodus, nepa aujoties uz klaus t ja zin šan m un sp j m z mes atkod t Materi la izkl sts line r s idejas iemiesojums muzik laj materi l ar line rs, ideja holistiski iemiesota, materi la izkl sts laiktelpisks horizont la att st ba Ori inalit tes pretenzija tradicion ls žanru un stilu ietvars, atkl ta atsauce uz cita autora tekstu ori inalit tes / unikalit tes pretenzija; ja atsaucas uz citu tekstu, tad deform t veid emot v r konceptu m zikas slepenraksta iez mes, raksturotas t s attiec bas ar m zikas kriptogr fiju (sl pt m burtu, ciparu, vizu lu z mju sist m m, kas p rv rstas ska s). Atš ir b no kriptogr fijas, konceptu m zikas paraugos v rojama, pirmk rt, radoša pieeja slepenraksta veidošan (izteikti individu li kod šanas pa mieni, arvien jaunas kodu sist mas). Otrk rt, koncepta semantisk s atsl gas tiek pied v tas l dz ar kod to materi lu, nepa aujoties uz klaus t ja person gaj m zin šan m un sp j m t s atkod t, k tas rakstur gs kriptogr fijai. Ja v sturisk s m zikas kriptogrammas ir noklus tas z mes, kuras klaus t js vai p tnieks atkl j savas kompetences ietvaros, bez komponista nor d m, vai izvirza spekulat vus pie mumus (Sams 2001: 755), tad konceptu m zik z mju atsl gas klaus t jam nodod pats autors. Š apzin t, autora pašroc g slepenraksta atsl gšana ir b tiska v sturisk s kriptogr fijas un konceptu m zikas atš ir ba. Autora nor des par z mju atsl gšanu nav pirmajai rakstur gas. Konceptu m zikai kopum nav rakstur gs ar misticisms, kas ir viens no m zikas kriptogr fijas aspektiem (lai gan nereti latviešu konceptu m zikai piem t nosl pumaina daudznoz m ba un mistiskas pieredzes aura, paši Santas Ratnieces un M rti a Vi uma m zikai). Kriptogr fisk aspekt latviešu konceptu m zika ir oti tuva krievu komponistu kriptofonijai. T s tipisk k s iez mes ir v rdisks autora koment rs, rpusmuzik la noz me, šifr t veid izteikts saturiskais kodols un intelektu las idejas domin još loma ska darba uzb v. Krievu kriptofonija par d jusies nedaudz agr k k latviešu konceptu m zika (jau 20. gs. 80. gados), turpin jusi eksist t tai paral li, un idejisk zi ir tai l dz ga: izmantotas verb l s sist mas un ar m zikai t las kodu sist mas, t pat ab s v rojams poliglotisms un 13

izteikta jaunu kodu izgudrošanas tendence, izvair šan s no simbolu atkl ta izmantojuma un vienlaic gi semantisko atsl gu nodošana klaus t jam (Grigorjeva 2007: 29; S itkova 1999: 98). Šo iez mju paral lisms auj secin t, ka jaun paradigma latviešu m zik ir viens no laikmet g s m zikas str vojumiem, kas ir aktu ls plaš k kult ras are l, un kura kompoz cijas metodes tiek akt vi izmantotas m sdienu m zik. Daudzie skait u kriptogr fijas un citi kod t s m zikas p t jumi apliecina slepenraksta tendences aktualiz šanos Eiropas m zik kopš 20. gs. 60. gadiem. Secin jums, ka ciparu kodi un tajos balst tas kompoz cijas tehnikas ir b tiska m sdienu m zikas iez me, ieg ti, vadoties p c lietuviešu p tnieces Rimas Povilionienes publik cij m, kur s veikts daudzpus gs v sturisk s kriptogr fijas raksturojums. Vi as darbos rodama plaša starpdisciplin ro attiec bu anal ze: p t ta 20. gs. otr s puses m zika saist b ar matem tiku, arhitekt ru u. c. jom m. Analiz ta ar kod tu principu realiz cija m sdienu lietuviešu komponistu autoru darbos, kas liecina par š s tendences aktualit ti kaimi zemes m zik (Povilioniene 2006: 285-289; Povilioniene 2008: 77). Povilionienes izdar tie secin jumi balsta šaj promocijas darb g to atzi u: kriptogr fija daudzpus g s izpausm s ir atz stama par aktu lu m sdienu m zikas fenomenu un t s izpausmes Latvijas, Lietuvas un citu zemju m zik par starptautiska m roga par d bas lok lu izpausmi. Konceptu m zikas kriptogrammas to sarež t bas d ir ne vienm r uzreiz sadzirdamas un saprotamas bez r p gas ska darba izp tes. Šaj aspekt konceptu m zika b tiski atš iras ar no programmatisk s m zikas, jo programmatisk s z mes, k jau min ts, veidotas t, lai b tu p c iesp jas atkl ti nolas mas. K raksta Ga ina Grigorjeva, koncepts atš iras no romantisk laikmeta programmatisma ar sl ptu j gu (kr., Grigorjeva 2007: 28, 31). 3. Koncepts rzemju m zik un t sal dzin jums ar latviešu m ziku. Koncepta ien kšana Latvij Paz mes, kas rakstur gas konceptu m zikai Latvij, piem t ar Rietumeiropas komponistu darbiem, kas atz ti par 20. gs. m zikas klasiku, piem ram, Karlheinca Štokhauzena, r a Ligeti, Jana Ksenaka, Žer ra Griz m zikai. Promocijas darba 3. noda raksturoti daži no šiem piem riem ar m r i par d t rzemju un latviešu komponistu darbu kop g s un atš ir g s iez mes. Latviešu 21. gs. konceptu m zikai piem t kod t un laiktelpisk dom šana. T raksturo ar Rietumeiropas komponistu konceptus, tikai Rietumeiropas m zik ideju bieži nosaka kompoz cijas tehnika, bet latviešu komponistu darbos tai nav vadoš s lomas. 14

Rietumeiropas laikmet gajai m zikai piem t programmatismam rakstur g rpusmuzik l satura vien ba, bet idejas bieži ir p c seri lisma, spektr lisma vai citas tehnikas noteikumiem rad tas. Ska darba noz me vairs nav tikai ilustrat va un asociat va k programmatiskaj m zik, bet prim ri konstrukt va. Domin apr in ta, racion li pl nota doma. T k st lakoniska, nereti shematiska vai matem tiska, un p c iesp jas piln g k iemiesota visos muzik l materi la sl os, kas programmai nav rakstur gi. Racion l ideja, kas promocijas darb saukta par konceptu, laikmet gaj trad cij nereti ir identa kompoz cijas tehnikai, bet programma nav piel dzin ma tehnisku pa mienu kopumam. Turkl t, ja programmai gandr z vienm r ir žanra konteksts, tad m zik, kur valda tehnika, žanrs zaud noz m bu: darba stilu, formu un saturu veido tehnika. No programmatisma to atš ir ar idejas neline r forma. Jau agr najai konceptu m zikai rakstur ga br v ba no narat va un liter r m strukt r m (Eno 1999: XII). Džonsona, Janga un Keidža ska darbos ideja nav sec gi izkl st ta, bet risin ta k viendab gs process, piem ram, viena akorda skan jums vai pat klusums, ko p rtrauc attiec gajai videi rakstur g s ska as. Š ds att st bas veids sastopams ar, piem ram, Ligeti Pieminekl, kura materi ls tematisk zi nemain s (opuss no cikla Monument, Selbstportrait, Bewegung, 1976), un T lum (Lontano, 1967), kur harmonija un sp les pa mieni main ti tik pak peniski, ka ska darba att st ba l dzin s l ni sl došam ska u m konim (Bušs 1995: 46; Petraškevi s 2003 a: 7). Ligeti, Štokhauzena u. c. avangarda autoru darbos koncepta paš bas izstr d tas daudz dzi k k agr najos Džonsona, Janga opusos, kas uzskat mi tikai par konceptu m zikas ce a s kumu. Šie autori provokat v veid tiecas ieviest jaunus m zikas satura un materi la veidošanas principus. Ta u konceptu m zikai rakstur g viendab g idejas strukt ra un materi la viengabalainais risin jums Džonsona un Janga konceptos izpaužas ski veid gi, sal dzinot ar Rietumeiropas nopietn avangarda m ziku 20. gs. 60.-80. gados. Taj v rojama, k min ts, valdoša tendence pak aut visu materi lu vienai tehnikai, piem ram, spektra vai s riju sist mai, un šo tehniku kodus var izlas t tikai anal zes ce. Tie var b t metaforiski un nekonkr ti izteikti nosaukum, piem ram, Ksenaka Atl cieni (Rebonds, 1988), Štokhauzena Grupas (Gruppen, 1957) un Krusta sp le (Kreuzspiel, 1951), Griz Da as (Partiels, 1975), bet nosaukums nepal dz atsl gt kodu. T p c viens no galvenajiem uzdevumiem š s m zikas p t šanas proces ir kodu identific šana un anal ze. Latviešu konceptu m zik v rojamas paral les ar 20. gs. otr s puses Rietumeiropas m ziku. Piem ram, fakt r iemiesot fotogr fiju izbalošanas metafora M rti a Vi uma opus Pag tnes izj ta (Sense of the Past, 2001) realiz ta l dz gi pak peniski izretin tajai, bet kvalitat vi nemain gajai fakt rai Ligeti Pieminekl, kas ir viens no laiktelpas paraugiem. 15

Vi uma opuss Simurg (2005) savuk rt p rst v Rietumeiropas m zik bieži sastopamu skaitliski kod tu ideju. Pa mienu pak aut materi lu matem tiskam, izskait otam principam labpr t izmanto ar Santa Bušs, piem ram, darb Kan lis (La cannelle..., 2007). L dz s sal dzin jumam ar Rietumeiropas m ziku 3. noda iez m ts konceptu m zikas konteksts Latvij, t s attiec bas ar cit m tendenc m. Tematikas un izteiksmes l dzek u zi konceptu m zika nereti tuva neoromantismam (cilden, p rpasaul g ide lu tematika, liriski m zikas izteiksmes l dzek i, kas izmantoti gar gu mekl jumu izteikšanai, m zikas valodas emocionalit te). Joproj m aktu li ir ar minim lisma pa mieni (maz akt va, ar atk rtojumu pal dz bu ritualiz ta att st ba, š ietami bezgal ga procesualit te). Konceptu m zika da ji atbilst jaun s sarež t bas virzienam, kam rakstur ga racion la pieeja. Ar starpdisciplin ro ska u m kslu to vieno skanisk auduma viendab gums un neline ra idejas strukt ra. 21. gs. s kuma jaun k s paaudzes komponistu m ziku nevar uzskat t par krasi atš ir gu no vid j s un vec k s, ta u taj vairs nav aktu la 20. gs. 80. gados uzsv rt latviskuma t ma, nacion l identit te. Jaun m zika atš iras ar kompoz cijas pa mienu zi : l dz s aleatorikai un sonorikai par d s spektr lisms un citas m sdienu kompoz cijas tehnikas. Noz m gi konceptu m zikas paraugi ir Armanda Strazda vizu lie ska darbi, kas atbilst 60.-70. gadu ASV un Rietumeiropas konceptu m zikas principiem, bet latviešu m zik š tendence uzskat ma par iz mumu. Strazds ir vien gais autors, kura dai rad tiek iekavots akustiskais medijs un vizu lais materi ls var tikt uztverts ar bez ska as. Citu latviešu komponistu m zik rpusmuzik l m idej m ir noz m ga, bet ska ai pak rtota loma, un ska a vi u darbos, protams, ir galvenais medijs. 4. Konceptu m zika Latvij 21. gadsimta pirmaj desmitgad Konceptu m zika Latvij k valdoša tendence par d s 21. gs. s kum M rti a Vi uma, Santas Bušs, J a Petraškevi a, Santas Ratnieces, Rutas Paideres u. c. komponistu darbos. Anal zes proces atk rtoti konstat tas š das konceptu m zikas paš bas: - ska darba kodols ir rpusmuzik la, v rdiski vai dažk rt vizu li izteikta ideja. Idejas strukt ra ir shematiska un neline ra (tai piem t temats, bet ne narat vs); - darbam rakstur gs konstrukt vs kods, kas iestr d ts materi la dzi kaj strukt r, t p c nav atkl ti nolas ms, un koda atsl gšanas iesp ja; - materi ls organiz ts holistiski, att st ba veidota laiktelpiski, - ska darbam piem t pretenzija uz maksim lu ori inalit ti. 16

Laiktelpisko muzik l materi la uzb vi nosaka shematiski izteikt darba pamatdoma: materi ls strukt ras zi veidots atbilstoši shematiskajai idejai. T p c s kotn jais ska darba materi ls parasti ir minim la, iekš ji augoša telpa, kas nenovirz s no kompakti struktur t kodola ar tad, kad kvantitat vi izaugusi par oti sarež tu, daudzsl ainu fakt ru. Š du materi la uzb vi dikt holistisk, viendab g ideja, kurai nav line ra narat va formas. Dažos konceptu m zikas paraugos, piem ram, Vi uma darbos, laiktelpa realiz ta uzskat m k nek citos. Ar kods piem t visiem darbiem, bet dažos par d s uzskat m k, t p c analiz tos latviešu komponistu darbus iesp jams grup t p c diviem principiem (laiktelpa un kods), kas veido konceptu m zikas paš bu teor tisko visp rin jumu un pal dz p rskat mi sak rtot anal zes materi lu. V rdiski vai vizu li izteikta rpusmuzik la ideja, kas ir viena no koncepta paš b m, tom r nepal dz formul t to k specifisku tendenci, ja vien idejas raksturs netiek skat ts saist b ar div m galvenaj m koncepta paz m m, laiktelpisko iemiesojumu un necaurskat mo kodu. T s pieš ir konceptu m zikai pašu vietu plašaj m zikas v stures rpusmuzik l s semantikas lauk. T pat ori inalit tes, unikalit tes pretenzija, kas piem t konceptu m zikai, pati par sevi nav uzskat ma par pašas paradigmas v stnesi. T b tu atz stama par visp r gu radoš s darb bas, nevis atseviš as kategorijas paz mi, ta u konceptu m zikas gad jum ori inalit tes pretenzija liel koties izpaužas k autora izgudroti, arvien jauni kodi, kas auj izcelt konceptu m ziku k jaunu kriptogr fijai l dz gu laikmet g s m zikas paradigmu. Nosl gums Veidojot teor tisku visp rin jumu, secin ts, ka kods atrodams visu šaj p t jum analiz to latviešu m zikas konceptu strukt r, tom r atseviš os opusos tas izpaužas uzskat m k. Otra b tisk k koncepta paš ba, laiktelpas princips, savuk rt var neb t kl tesošs vis ska darba materi l, bet izpausties tikai atseviš os t posmos. Atkar b no šo paz mju piln guma un uzskat m bas ska darbus iesp jams nosac ti dal t div s grup s (Tabula Nr. 2). Kods (šifr ta z me, kas iemiesota muzik laj materi l ) novietots materi la dzi kajos sl os un visbiež k nav saklaus ms. Tas saist ts ar citu semiotisko sist mu, piem ram, matem tiku, arhitekt ras principiem, lingvistiku u. c. Kods var b t tieši vai metaforiski apz m ts darba nosaukum, bet nosaukums nesniedz idejas atsl gu. Š laikmet g s m zikas paš ba tiek t laini d v ta par sl pto atsperi un nedzirdam fenomenu, jo to nav iesp jams konstat t tikai klausoties, bez partit ras anal zes (Karaev 2007: 236; Kjuregjan 2007: 605). 17

Laiktelpas j dziens šaj p t jum tiek lietots saska ar Erika Kristensena defin ciju (Christensen 1996: 66). Materi lu var d v t par laiktelpisku, ja taj ir gan iekš ja kust ba, darb ba, kas nor da uz laika dimensiju, gan ar skaidri uztveramas vides robežas vienas ska as, vienas harmonijas u. c. izteiksmes l dzek u telpa (Kjuregjan 2007: 606-607; Giacco 2001: 39-40, 44 u. c.). Laiktelpa izpaužas k vienas ska as vai ska u kopuma iekš j s vides apg šana: spektra, sp les pa mienu, mikrohromatikas, tembr lo iesp ju procesu ls izv rsums lielu posmu ietvaros. T d gad jum laiktelpas att st ba notiek, nians ti vari jot un iekš ji transform jot attiec go izteiksmes l dzek u kopumu. Laiktelpa var izpausties ar k sam r monotona materi la kust gums, kas rada pl duma il ziju, kaut ir kvalitat vi nemain gs. Laiktelpas principa pamat ir lakoniska, shematiska ideja bez line ra st sta iez m m, kur nav sižetiska virkn juma. Š viengabalaini struktur t ideja materi l tiek iemiesota k izteiksmes l dzek u zi ierobežota, dažk rt pat statiska vide. Zem k redzamaj tabul (Nr. 2) att loti šiem principiem atbilstoši latviešu konceptu m zikas paraugi, si formul jot to idejas. 18

Tabula Nr. 2 Latviešu konceptu m zikas paraugi Ska darbu nosaukumi Vi ums Vi ums Bušs Dzen tis Petraškevi s Ratniece Simurg Pag tnes Ad(vanta)GE Stanza I Mezzogiorno Muqarnas izj ta on ClaY 31.12.1999 paš bas KODS 30=1 jeb atmi as tenisa telpas kods, gaism nu tr sdimensionali- daudzskaitl gais kods noteikumu stanza kods t tes kods ir viens kods LAIKTELPA viscaur viscaur mal jos klavieru viscaur viscaur posmos partij Laiktelpa, k jau teikts, var neizpausties vis materi l, bet liela m roga posmos, piem ram, Santas Bušs opus Ad(vanta)GE on ClaY (Priekšroc ba [jeb iesp ja] uz m la sp les laukuma, 2009) par laiktelpu d v jami mal jie posmi. Andra Dzen ša ska darb Stanza I. 31.12.1999 (1999) laiktelpas principu uzskat mi ilustr klavieru partija, kas funkcion neatkar gi no otras, st gu kvarteta partijas. Prec zs laiktelpas paraugs ir M rti a Vi uma Pag tnes izj ta (2001). Darba pamat ir ideja par atmi u k arhitektonisku telpu, t s dzi uma, perspekt vas dimensiju un iekš jo transform ciju. T lu izniršanas un izgaišanas metafora veido f žu att st bu, kas l dzin s iekš ji kust g m telp m. To materi ls main s kvalitat vi, bet ne kvantitat vi. Š ds materi la izkl sts Vi uma kompoz cij m ir oti rakstur gs: att st ba posmu ietvaros notiek, pak peniski izv ršot iepriekš noteiktu pa mienu kl stu un to tikai nians ti att stot, piem ram, mikrohromatiski mainot ska as augstumu, apg stot ska as iekš jo telpu, vari jot artikul ciju, dinamiku, ritmu, bet saglab jot ska u pamataugstumu. si par uzskat m kajiem ska darbu kodiem: z m m, kas saklaus mas tikai atšifr šanas proces. M rti a Vi uma opus Simurg (2005) kods iesl pts ska darba harmonij. Katra posma harmonisk strukt ra veidota p c principa 30=1. Harmonisk s strukt ras ir š das: simetriski veidots akords, virsto u rinda un kvintu aplis (j atz st gan, ka ska u summa 30 nav oti prec zi matem tiski realiz ta). Idejas pamat ir sena persiešu le enda par dievu Simurgu, kurš iemiesojies tr sdesmit putnos. Santas Ratnieces Muqarnas (1999) materi lu nosaka tr sdimensiju kods, kas iemiesots muzik laj materi l sarež ta, fakt ras dzi kajos sl os iesl pta z me. Idejas pamat ir 19

isl ma tradicion l s arhitekt ras ornamenti mukarnas, kas pielietotas kupolu, kolonnu, arku, v rtu un citu arhitekt ras elementu dekor šanai un telpas aizpild šanai. Mukarna ir tr sdimension ls veidojums: tai ir divas simetriskas s nmalas un dzi ka vidussieni a. Muzik li to p rst v smalks tr sdesmitdivda nošu raksts un kontrapunkta ska a, kas nošu materi l nav uzskat mi re istr ta un nezin t jam nav ieraug ma t apz m dzi uma dimensiju. Ar repet cijas mot vs pieder trešajai dimensijai, bet nav atkl ti uztverams, jo neman mi iep ts fakt r. Sarež t s strukt ras d tr sdimensiju z me bez ska darba detaliz tas anal zes nav uztverama. Nosl gum v lreiz atgriez šos pie latviešu konceptu m zikas v sturisk s identit tes. T ir plaš kas, starptautiskas m kslas par d bas lok la versija. Taj valdoš s tendences atbilst avangarda m zikas trad cijai kod t s idejas, intelektu l satura, sarež t s saturisko vien bu pasniegšanas veida zi, k ar laiktelpisk s materi la konstru šanas d. Latviešu m zika atš iras no Rietumeiropas avangarda vien gi ar kompoz cijas tehnikas valdoš s lomas tr kumu. P t juma s kum izvirz tais m r is ir latviešu konceptu m zikas raksturojums un teorijas izstr de. Konceptu m zika raksturota k specifiska rpusmuzik l s semantikas paradigma latviešu jaun k s paaudzes (20. gs. 70. gados un 80. gadu s kum dzimušo) komponistu darbos, kas tapuši 21. gs. s kum. To svar g k s paš bas ir sl pti kod ta un neline ra ideja, kas iestr d ta muzik laj materi l laiktelpiski. Epizodiski š das iez mes v rojamas ar latviešu m zik l dz 21. gs., ta u nav v rt jamas k p rliecinoša tendence. Konceptu m zikas teorija veidota š d s poz cij s: t s v sturiskais konteksts, defin cija un vienota ska darbu anal zes sist ma. P t jum analiz ta nesen tapusi m zika specifisk griezum. Taj iek auti vair ku l dz šim nep t tu ska darbu raksturojums, uzsverot to konceptisko veidolu, un t d j di iez m jot tos k jaunu latviešu m zikas paradigmu, vienlaikus paskaidrojot v sturisk s atsauces, lai ierakst tu šo paradigmu m zikas v stures kontekst, un defin jot t s teor tisk s paš bas. Izdar tie secin jumi turpina latviešu muzikolo ij jau apm ram desmit gadus v rojamo tendenci raksturot jauno m ziku k idejiski pies tin tu mediju, k ar turpina koncepta j dziena lietojumu, kas latviešu muzikologu p t jumos nav ticis teor tiski noslogots, pamatots un skaidrots. Konceptu m zikas, š latviešu muzikolo ij jaun j dziena izmantošana bijusi nepieciešama, lai apvienotu anal zes proces konstat t s paš bas zem viena apz m juma. Dažos aspektos tam l dz gais programmas j dziens šaj p t jum atz ts par neieder gu ska darbos iemiesot s idejas strukt ras un muzik l materi la att st bas atš ir bu d. Tom r p t juma autores nol ks nav stingri klasific t jauno m ziku un d v t k du no kompoz cij m 20

tikai un vien gi konceptu m zikas v rd, t d j di ievietojot to zin m ietvar, bet gan uzr d t jaun s m zikas iez mes un izpausmes veidus latviešu m zik, par dot t s atš ir bu no l dzšin j s, un pied v jot anal zes veidu. Par š p t juma sarež t ko posmu j atz st ska darbu idejisk aspekta izp te un ar to saist t muzik l materi la anal ze, kas pras jusi laika zi izv rstu darbu. Tom r izp tes procesa smaguma centru veido un liel kos laika resursus pat r jusi komponistu ideju izpratne un skaidrojums. Jauno komponistu attieksme ideju v kšanas proces v rt jama k viennoz m gi atsauc ga un oti atkl ta, kas apstiprina p t jum izteikto t zi, ka ideju atsl gas tiek atkl ti pasniegtas klaus t jam. P t jum iek auto opusu skaits nav liels, tom r pietiekošs, lai izdar tu secin jumus par jaun s m zikas tendenc m ( emot v r ar citos p t jumos uzr d t s). Sam r nelielo skaitu var pamatot ar to, ka sadarb ba ar komponistiem darba gait veidojusies oti pak peniski un ideju v kšanas process piel dzin ms antropolo iskam p t jumam, kur j em v r individu l s person bas patn bas. Tas iev rojami paildzin jis pl noto datu ieguves laiku. Š darba teor tisko slodzi noteikušas konceptu m zikas attiec bas ar programmatismu. P t juma s kuma stadij galven teor tisk probl ma bijusi programmas un koncepta robežl nijas novilkšana un jaut jums par to, vai nepieciešams izmantot j dzienu koncepts, ja past v tradicion lais programmas j dziens. P d jais da ji atbilst jaun s m zikas veidolam: raksturo t s rpusmuzik lo semantiku un atsauces principu uz citiem tekstiem. Tom r secin ts, ka apz m jums programmatisms nav konceptu m zikai prec zi piem rots. Programmatisms ir teor tiski izpl dis j dziens: ir tikai daži ska darbi, kas atbilst s kotn jai defin cijai, Lista pieš irtajai noz mei (Liszt 1883: 285; Scruton 2001: 396), un programmatisma j dzien tiek ietilpin ts oti liels opusu skaits ar rpusmuzik lu saturu, neskatoties uz to, vai tiek iev rots Lista nor d tais m zikas un atsauces teksta paral lisms. Par programmatiskiem dažk rt tiek d v ti ar ska darbi, kas reprezent k du rpusmuzik lu t lu bez atsauces uz citu tekstu vai vizu lu darbu, l dz ar to rodas gr t bas noš irt programmatisko m ziku no reprezent cijas m zik visp r. T p c d v t konceptu m ziku par jaunu programmatisma paveidu noz m tu to v l vair k sazarot. Koncepts atš iras no programmas iekš j s uzb ves d : ja programmatisks t ls veidots line ri, tad koncepta idejas un att st bas strukt ra ir laiktelpiska. Turkl t koncepta kods, atš ir b no programmas, ir semantiski necaurskat ms. Ar nosaukums un atsauces teksta identifik cija, kas programmas gad jum pal dz saprast t s ideju, atkl jas tikai konceptu m zikas anal zes ce, jo t s semantika ir apzin ti sl pta, sarež ti iestr d ta nošu materi l. 21

Raksturojot konceptu m zikas v sturisko kontekstu, par d ta t s l dz ba programmatiskajai m zikai, tom r programmatisma paš bas nav tikušas nov rt tas k tieš veid p rmantotas konceptu m zik. T s var tikt uzskat tas par paral l m un dažos parametros tuv m tendenc m. V rojama dažu paš bu p rliecinoša sakrit ba, tom r min to atš ir bu d nav pamatota iemesla uzskat t, ka konceptu m zika b tu programmatisma turpin jums, t s laikmet ga forma. Taj pat laik nav šaubu, ka programmatisms ir b tiska konceptu m zikas v sturisk konteksta da a. Promocijas darbs konceptu m ziku raksturo ne tikai k jaunu latviešu m zikas paradigmu, bet ar k autoru subjekt v s domas demonstr ciju, kas atš iras no intravert s semantikas un po tisk s daudznoz m bas latviešu m zikai tik noz m gaj neoromantiskaj trad cij. Ja citos aspektos konceptu m zika turpina neoromantismu (cilden, p rpasaul g ide lu tematika, liriski m zikas izteiksmes l dzek i, m zikas valodas emocionalit te), tad idejas pasniegšanas zi t s ir atš ir gas. Konceptu m zika s kotn ji ir aizkl ta un m klaina, bet saprast gribošam klaus t jam taps piln b idejiski caurskat ma. Semantiska necaursp d ba un atkl ts kods ir š s m zikas paradokss un vienlaikus ori inalit tes paz me, kas var tu tikt ierakst ta latviešu m zikas v stur. Konceptu m zikas ideja ir paši interesanta ar šo paradoksu. T var tikt t laini sal dzin ta ar durvju kodu, kas nosl dz un vienlaikus dod iesp ju piek t nosl gtajai telpai, ska darba idejai. P t juma perspekt va saist ta ar 21. gs. otro desmitgadi un taj tapušajiem opusiem gan 20. gs. 70. gados dzimušo latviešu autoru dai rad s, gan ar ar šobr d pašas jaun k s paaudzes komponistu m ziku. 80. gados dzimušie latviešu komponisti ir Platons Buravickis (1989), Laura Gustovska (1986), Oskars Herli š (1980), Anastasija Kadiša (1985), Ieva Klingenberga (1986), Sab ne ezbere (1985). Vi u darbi šaj p t jum netiek izmantoti, tom r tiek patur ti pr t k potenci ls p t jumiem n kotn, jo vi i sal dzinoši nesen ien kuši m zikas dz v un vi u radoš darb ba nav tik stabili v rt jama k 70. gados dzimušo autoru darbi, kas liel koties analiz ti šaj p t jum. Dom jams, ka konceptiska pieeja b s aktu la un stabila tendence ar 21. gs. otraj desmitgad, kas noz m ar plašas jaunas p tniec bas iesp jas un š s p tniec bas aktualit ti. 22