SKAŅAUGSTUMA UN RITMA STRUKTŪRAS DZIRDES UZMANĪBAS TRENIŅAM

Transcription

1 Valdis Bernhofs SKAŅAUGSTUMA UN RITMA STRUKTŪRAS DZIRDES UZMANĪBAS TRENIŅAM Promocijas darba kopsavilkums Mākslas doktora zinātniskā grāda (Dr. art.) iegūšanai Mākslas zinātnes apakšnozares Muzikoloģija specializācijas jomā Sistemātiskā muzikoloģija PITCH AND RHYTHM STRUCTURES FOR AURAL ATTENTION TRAINING Summary of doctoral dissertation Submitted for the degree of Doctor of Arts Subfield: Musicology, Specialization field: Systematic Musicology Rīga

2 Promocijas darbs izstrādāts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Doktorantūras nodaļā laika posmā no līdz gadam un Erasmus programmas ietvaros Hannoveres (Hannover, Vācija) Mūzikas, mākslas un mediju augstskolā no gada oktobra līdz gada aprīlim. Promocijas darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projekta nr. 2009/0169/1DP/ /09/IPIA/ VIAA/001 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas EIROPAS SAVIENĪBA doktorantūras studiju programmas atbalsts darbības programmas Cilvēkresursi un nodarbinātība papildinājuma apakšaktivitātes Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai ietvaros. Promocijas darba raksturs disertācija Promocijas darba struktūra ievads, trīs nodaļas, noslēgums, literatūras saraksts, pielikums kopā 221 lpp. Zinātniskā vadītāja profesore Dr.art. Ilma Grauzdiņa Recenzenti Univ. Prof. Dr. med. Ekarts Altenmillers (Eckart Altenmüller), Hannoveres Mūzikas, mākslas un mediju augstskolas (HMMM) profesors, HMMM Mūzikas fizioloģijas un mūziķu medicīnas institūta vadītājs Dr.art. Anda Beitāne, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Dr.art. Ēvalds Daugulis, Daugavpils universitātes profesors This dissertation has been developed at Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music, Doctoral studies department, in the time period of year , and, in the course of Erasmus exchange programme, at Hanover University of Music, Drama and Media in the time period of October 2009 April The dissertation has been developed with the support of Europe Social fund nr. 2009/0169/1DP/ /09/IPIA/ VIAA/001 Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music doctoral EIROPAS SAVIENĪBA studies support activity programme s Human Resources and Employment amendment within sub-activity Support for realising doctoral studies. Structure of dissertation introduction, three chapters, conclusion, list of literature, appendix in total 221 pp. Scientific advisor professor Dr.art. Ilma Grauzdiņa Reviewers Univ. Prof. Dr. med. Eckart Altenmüller, Professor and Director of the Institute of Music Physiology and Musicians Medicine and the University of Music and Drama, Hanover Dr.art. Anda Beitāne, professor at Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music Dr.art. Ēvalds Daugulis, professor at Daugavpils University Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas bibliotēkā un tiešsaistē Promocijas darba aizstāvēšana notiks Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Promocijas padomes atklātā sēdē gada 24. oktobrī plkst.15.00, Rīgā, K.Barona ielā 1, Ērģeļu zālē Valdis Bernhofs Skaņaugstuma un ritma struktūras dzirdes uzmanības treniņam Promocijas darba kopsavilkums ISBN Valdis Bernhofs, 2013 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 2013 The dissertation and its abstract can be viewed at Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music academic library or online at The defence of the dissertation shall happen in the public session of the Promotion Council at the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music Organ Hall on October 24, 2013, at 3 pm. Address: K. Barona Street 1, Riga, Latvia Valdis Bernhofs Pitch and rhythm structures for aural attention training Summary of Doctoral dissertation ISBN Valdis Bernhofs, 2013 Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music,

3 Saturs Table of Contents Ievads 7 1. Dzirdes uzmanība un mūzikas parametri Struktūrsistēmas un treniņprogrammas modeļa izveide Skaņaugstuma un ritma dzirdes uzmanības treniņprogrammas efektivitātes pētījums 22 Secinājumi 28 Introduction Aural attention and music parameters The development of structure system and training programme model Research regarding the efficiency of the pitch and rhythm aural training programme 47 Conclusion 53 Pētījuma tēmas un rezultātu aprobācija Conference papers and publications 56 Īsa bibliogrāfija Brief bibliography

4 Ievads Gan redzes, gan dzirdes uzmanība ir selektīvās uzmanības veidi un kopējās uzmanības sistēmas komponenti. Uzmanības sistēma ir svarīgs cilvēka funkcionēšanas aspekts. Uzmanību raksturo kompleksa darbība, kuru iespaido smadzeņu dažādu centru funkcionāla mijiedarbība un savstarpēja kooperēšanās. Uzmanība ietekmē centrālos procesus kopumā, atbild par cilvēka vispārēju aktivizēšanos, par informācijas uztveri un izvērtēšanu, patstāvīgu plānošanu. Uzmanības traucējumus var novērot dažādu izglītības sistēmu un pakāpju mācību iestāžu audzēkņiem. Tomēr jāņem vērā, ka sākumskolā bērna uzmanības spējas vēl nav nostabilizējušās, tātad ir attīstāmas, pilnveidojamas. Pedagogi praktiķi ir novērojuši, ka bieži vien labas koncentrēšanās spējas ir priekšnoteikums sekmīgas muzikālās izglītības uzsākšanai. Un otrādāk jaunākie pētījumi neiropsiholoģijā liecina par mūzikas pozitīvu iedarbību uz cilvēka psihi. Atsevišķi muzikālie parametri ritms, skaņaugstums, tembrs, dinamika, skanējuma reģistrs spēj ietekmēt tos centrus smadzeņu garozā un smadzeņu sistēmā kopumā, kas ir atbildīgi par uzmanības sistēmas aktivizēšanu. Literatūras avotos vairākkārt uzsvērts, ka uzmanības spējas, izmantojot dažāda veida akustiskus vingrinājumus, iespējams trenēt un attīstīt. Literatūras avotu pētījumi sniedz atziņas par to, ka saistē ar uzmanības spējām divi visbiežāk minētie mūzikas parametri ir skaņaugstums un ritms. Daudzos avotos tiek minēta šo mūzikas parametru saistība ar uzmanības aktivizēšanas iespējām, turklāt uzsvērta arī to atšķirīgā lokalizēšanās vieta smadzenēs. Tas ļauj izvirzīt hipotēzi, ka noteiktā veidā, izmantojot īpaši atlasītas skaņaugstuma un ritma struktūras, iespējams ietekmēt noteiktus centrus smadzenēs, kas, tostarp, atbild arī par uzmanības spējām. No selektīvās uzmanības veidiem (redzes, dzirdes, telpiskā) līdz šim mazāk pētīta ir dzirdes uzmanība un tās saistība ar noteiktiem mūzikas parametriem. Promocijas darbā, saistībā ar sensorās uztveres un dzirdes uzmanības procesu īpatnībām, ir izstrādātas skaņaugstuma un ritma struktūras, izveidota treniņprogramma un pārbaudīta tās efektivitāte. 6 7

5 Līdz ar to, dzirdes uzmanība un tās attīstības iespējas ir promocijas darba pētījuma objekts, bet pētījuma mērķis ir izveidot dzirdes uzmanības treniņprogrammu, kas balstīta uz skaņaugstuma un ritma parametriem, kā arī izpētīt tās iedarbību uz 7 8 gadu vecu bērnu mūzikas skolas audzēkņu dzirdes uzmanību. Lai realizētu pētījuma mērķi, tika izvirzīti šādi uzdevumi: 1) apkopot pētnieku gūtās atziņas par uzmanības un jo īpaši dzirdes uzmanības procesu, kā arī par skaņaugstuma un ritma parametru ietekmi uz dzirdes uzmanības procesu kopumā; 2) izveidot struktūrsistēmu divām relatīvi patstāvīgām skaņaugstuma struktūru un ritma struktūru apakšsistēmām, lai veidotu teorētisku bāzi treniņprogrammas modeļa izveidei; 3) izstrādāt dzirdes uzmanības treniņprogrammas veidošanas kritērijus un izveidot treniņprogrammas datorversiju; 4) izvēlēties pētījumam atbilstošas metodes un pētījuma dalībnieku iekļaušanas kritērijus; 5) saistībā ar izvēlētajām pētījuma metodēm: izvēlēties standartizētu neverbālu dzirdes uzmanības pārbaudes instrumentu (testu), kas atbilst grupās iekļauto pētījuma dalībnieku vecumam un kultūrvidei, ar standartizēta neverbāla dzirdes uzmanības testa palīdzību pārbaudīt jaunizveidotās skaņaugstuma un ritma treniņprogrammas efektivitāti; 6) realizēt pētījumu izveidot grupas, organizēt uzmanības treniņu un reģistrēt datus; 7) izanalizēt iegūtos rezultātus, veikt to interpretāciju un izdarīt secinājumus. Par izvirzītajiem uzdevumiem piemērotāko pētījuma veidu, dizainu un metodi tika atzīts t.s. eksperimentālais hibrīdais pētījums (Geske et al., 2006). Atbilstoši sistemātiskās eksploratīvās pētniecības pamatnostādnēm (Bortz et al, 2006) šī pētījuma ietvaros: 1) līdz ar vienotas skaņaugstuma un ritma struktūrsistēmas izveidi ir radīta teorija; 2) izstrādājot dzirdes uzmanības treniņprogrammu un tās datorversiju ir izveidots modelis; 3) jaunizveidotās dzirdes uzmanības treniņprogrammas efektivitāte ir pārbaudīta ar kvantitatīvo pētījumu. Kvantitatīvajā pētījumā iekļauti 85 respondenti 7 8 gadus veci vienas mācību iestādes audzēkņi. Ar standartizēta uzmanības testa AUDIVA palīdzību veikts dzirdes uzmanības pirmtests trijās grupās skaņaugstuma, ritma un kontroles grupā. Skaņaugstuma grupas un ritma grupas dalībnieki, līdzās mūzikas nodarbībām skolā, piecu mēnešu laikā apguva jaunizveidotās AUT treniņprogrammas desmit līmeņus. Kontroles grupas dalībnieki turpināja apmeklēt mūzikas nodarbības skolā, taču uzmanības treniņu nesaņēma. Treniņa beigās, sešus mēnešu pēc uzmanības pirmtesta, veikts dzirdes uzmanības pēctests visās grupās. Dati iegūti ar standartizētu uzmanības kontroles mērinstrumentu AUDIVA. Papildus tika vākti un sistematizēti visi dati, kas iegūti treniņa desmit līmeņu uzdevumu izpildes laikā. Datu apstrāde veikta, izmantojot SPSS versiju, EXCEL programmu un speciāli šim pētījumam izveidotu datorprogrammu AUT. Dati, kas ievākti treniņa laikā, ievērojamā apjoma dēļ promocijas darbā nav analizēti. Datu analīzē tika izmantota izlašu rangu salīdzināšanas metode, neparametrisko testu kritērijanalīze, korelāciju analīze, faktoranalīze, kā arī veikti efektivitātes aprēķini starp grupām un katras grupas ietvaros. Pētījuma teorētisko un metodoloģisko bāzi veido atziņu kopums par: 1) uzmanības sistēmas darbību, 2) dzirdes uzmanības procesiem un to saistību ar atmiņu, 3) skaņaugstuma un ritma parametra lomu uzmanības sistēmas funkciju aktivizēšanā, 4) skaņaugstuma un ritma strukturēšanu un kognitīvo apstrādi, kā arī par 5) treniņa nozīmi uzmanības procesu attīstībā. Promocijas darba struktūru veido ievads, trīs nodaļas, noslēgums, literatūras saraksts un pielikuma daļa. Darbā ietverti 29 attēli un 40 tabulas. Pētījuma ietvaros gūtajām teorētiskajām un empīriskajām atziņām ir īpaša nozīme vairāku sistemātiskās muzikoloģijas nozaru mūzikas psiholoģijas, mūzikas terapijas un mūzikas pedagoģijas kontekstā. Pētījuma ietvaros izstrādātā dzirdes uzmanības treniņprogramma AUT ir pētījumu praksē jauns neverbāls instruments dzirdes uzmanības procesu veicināšanai. 8 9

6 1. Dzirdes uzmanība un mūzikas parametri Pirmā nodaļa raksturo pētījuma teorētisko bāzi. Tajā izskatīti un paskaidroti pētījumā lietotie jēdzieni un termini tiklab no psiholoģijas un neirofizioloģijas, kā no mūzikas teorijas viedokļa. Te salīdzinātas un analizētas arī literatūrā rodamās atziņas par uzmanības sistēmu, dzirdes uzmanību kā selektīvās uzmanības veidu, izvēlēto mūzikas parametru skaņaugstuma un ritma saistību ar agrīnās uzmanības (early attention) procesu un šo mūzikas parametru kognitīvo apstrādi smadzenēs. Nodaļas ietvaros aplūkotas ar dzirdes uzmanības procesu izpēti saistītas problēmsituācijas un diskutēts par dzirdes uzmanības treniņa iespējām. Uzmanībai, līdzīgi citām bioloģiskajām sistēmām, piemīt tai atbilstoša anatomija, regulētājmehānismi un attīstība (Posner, 2004a:3). Tas raksturo uzmanību kā vienotu sistēmu. Uzmanības sistēmas pētījumi mūsdienās balstās uz vairākkārtīgi pārbaudīto uzmanības trīskomponentu teoriju (Posner et al., 1990). Funkcionāli un anatomiski atšķirīgie trīs uzmanības komponenti pētniecības praksē ieguvuši funkcionālus apzīmējumus: aktivizēšanas funkcija (alerting) nodrošina uzmanības aktivizēšanos, pozicionēšanas funkcija (orienting) nodrošina uzmanības fokusēšanu uz notikumu (kairinājumu), izpildošā funkcija (executive function) nodrošina uzmanības rīcību sarežģītā situācijā, kas prasa ātru izšķiršanos (reakciju). Visi trīs komponenti uzskatāmi par uzmanības sistēmas apakšsistēmām un veido uzmanības sistēmas kopumu. Jebkurš kairinājums spēj aktivizēt uzmanības sistēmu. Uzmanības pozicionēšana uz noteiktu kairinājumu tiek dēvēta par selektīvo uzmanību. Ar jēdzienu selektīvā uzmanība parasti saprot fokusēto uzmanību, kas vērsta uz indivīdam nozīmīgu, svarīgu kairinājumu, vienlaikus apslāpējot traucējošos kairinājumus. Strukturētas selektīvās uzmanības gadījumā tiek runāts par uzmanības noturīgumu jeb vigilanci (t.i. modrību), kas norāda uz spējām noturēt uzmanību noteikta uzdevuma izpildei zināmā laika periodā. Viens no selektīvās uzmanības veidiem, līdzās vizuālajai jeb redzes uzmanībai, ir audiālā jeb dzirdes uzmanība. Dzirdes uzmanība ļauj indivīdam ātri un precīzi orientēties telpā un noteikt viņu interesējošās skaņas avotu apkārtējā vidē (Fritz et al., 2007). Neskatoties uz dzirdes uzmanības pētniecības intensitāti 20. gadsimta piecdesmitajos gados, pagājušā gadsimta gadu kognitīvās psiholoģijas uzmanības pētījumi galvenokārt vērsti uz redzes modalitātes izzināšanu. Dzirdes uzmanības pētniecībai tika piešķirta mazāka nozīme. Viens no skaidrojumiem ir saistāms ar atšķirībām redzes un dzirdes informācijas apstrādes procesā (Neumann et al., 1986: ). Pēc vairāku pētnieku domām, dzirdes informācija ir strukturēta vienkāršākā veidā: skaņas kairinājumiem, pretēji redzes informācijai (objekts parasti ietver informāciju gan par krāsu, gan formu un saturu), trūkst kompleksas hierarhiskas struktūras. Štofers turpretim norāda, ka kompleksitātes dzirdes uzmanības procesā, iespējams, pietrūkst skaņai kā atsevišķai vienībai, taču šo noliegumu nekādi nevar attiecināt uz skaņu struktūru vai struktūrām, kas līdzīgi vizuālam objektam spēj sasniegt augstu kompleksitātes līmeni (Stoffer, 2005: ). Mūsdienās, turpretim, dzirdes uzmanības procesu izpētei ir aizvien pieaugoša tendence. To sekmē metožu daudzveidība mūsdienu pētniecībā, kas, iekļaujot dažāda veida akustiskos stimulus jeb kairinātājus (piemēram, dažādu frekvenču un tembru skaņas vai skaņu struktūras) ļauj analizēt gan agrīnās uzmanības stadijas, kam raksturīga uzmanības patvaļīga aktivizēšanās akustiska kairinātāja iespaidā, gan uzmanības sekmētus kognitīvos procesus. Uzmanības procesu analīzei mūsdienu pētniecības praksē galvenokārt izmanto t.s. skaņu vai skaņu struktūru atšķiršanas (discrimination) uzdevumus. Pētniecības praksē galvas smadzeņu atbildes reakciju mēdz dēvēt par notikuma izraisītiem potenciāliem (Event Related Potential, ERP), un tie ir cilvēka smadzeņu atbildes signāli uz jušanas orgānu, tostarp dzirdes orgāna, kairinājumu (Näätänen, 2011). Notikuma izraisītie potenciāli raksturo arī dzirdes agrīnās uzmanības procesus. Galvas smadzeņu garozā pēc dzirdes orgāna stimulācijas, atbilstoši aktivizētajam specifiskajam jušanas ceļam, pēc kairinājuma sākuma ( ms) var reģistrēt potenciālu. Agrīnās uzmanības stadija ir individualizēts process, to būtiski ietekmē akustiskās informācijas saturs, taču agrīnās uzmanības reakcijas uz pazīstamu vai nepazīstamu kairinājumu mēdz būt atšķirīgas. Akustiska kairinājuma izraisītus atbildes signālus, neatkarīgi no muzikālās sagatavotības pakāpes, iespējams fiksēt jebkuram indivīdam un tas liecina par dzirdes uzmanību kā universālu procesu

7 Lai novērotu ar agrīnās uzmanības aktivizāciju saistītus efektus, parasti tiek izmantoti skaņaugstuma atšķiršanas uzdevumi. Zinātnieki atzīst, ka tikai akustisku kairinātāju (skaņu) struktūras spēj izraisīt efektu, ko pētniecībā dēvē par nesaskaņas negatīvo līkni (Mismatch Negativity (MMN)). MMN efektu var novērot ne tikai standarta un atšķirīgo skaņu augstuma nesakritības gadījumā, bet arī atšķirīgu ilgumu rezultātā (Näätänen et al., 2007). Iekļaujot uztverei piedāvāto akustisko kairinājumu noteiktā muzikālā struktūrā un piedāvājot struktūras elementu iekšējas maiņas, vērojams agrīnās labās priekšējās puslodes negatīvās līknes (Early Right Anterior Negativity, ERAN) efekts ar amplitūdas maksimālo virsotni ms pēc atšķirīgā kairinājuma saņemšanas (Koelsch et al., 2000). Agrīnās uzmanības aktivizēšana skaņaugstuma un ritma uztveres procesā ir cieši saistīta ar atmiņu. Sensorā atmiņa vienmēr elastīgi reaģē uz izmaiņām. Zinātnieki norāda, ka liela nozīme informācijas aprites procesā ir gan talāmiskajām struktūrām smadzenēs, gan īslaicīgajai atmiņai, kuru mēdz dēvēt par atmiņas taku (memory trace). Vairāki pētnieki norāda uz īpašu dzirdes sensorās atmiņas veidu t.s. eho jeb atbalss atmiņu (īslaicīgās sensorās dzirdes atmiņas komponents, kas ļauj kopēt neliela apjoma informāciju un neilgu laika sprīdi paturēt to atmiņā) ar aptuveni 10 sekunžu kapacitāti jauniešu vecumā (Näätänen et al., 2011). Kā zināms, mūzikā līdzdarbojas dažādi parametri skaņaugstums, ritms, harmonija, faktūra, dinamika, artikulācija, temps u.c. Tuvākai analīzei pētījumā izvēlēti divi mūzikas parametri skaņaugstums un ritms, jo tieši šie parametri literatūras avotos visbiežāk saukti par galvenajiem mūzikas uztveres aspektiem, kas vistiešākā veidā spēj aktivizēt uzmanības sistēmu (McDermott et al., 2008; Parsons, 2007; Krumhansl, 2000). Apzīmējuma parametrs lietojums attiecībā uz skaņaugstumu un ritmu atrodams gan mūzikas psiholoģisko procesu pētniecībā, gan mūsdienu mūzikas analīzē (Ценова, 2007). Minētais apzīmējums arī vislabāk raksturo skaņaugstuma un ritma iekļāvumu šajā dzirdes uzmanības pētījumā. Skaņaugstuma un ritma parametriem pētījumā nepiemīt mūziku raksturojoša izteiksmes līdzekļa funkcija. Tie aplūkoti kā divi uztveres rādītāji, kas mijiedarbojas ar dzirdes uzmanības komponentiem. Gan skaņaugstuma, gan ritma satura atkodēšanas principi ir mūzikas kultūrām pakļauti jēdzieni, un tie veidojas muzikālās pieredzes rezultātā. Tieši atšķirīgas muzikālās pieredzes aspekts rosina zinātniekus izvirzīt īpašus respondentu grupu veidošanas priekšnoteikumus gan skaņaugstuma, gan ritma kognitīvās strukturēšanas principu izpētē. Grupu nošķiršana ir būtiska, jo intensīva muzikālā treniņa rezultātā smadzeņu anatomiskās struktūras spēj mainīt formu. Akustiskas informācijas apstrāde neirālās plasticitātes rezultātā iegūst atšķirīgus apstrādes mehānismus respondentu grupā, kuru muzikālā pieredze ir veidojusies uz muzikāla treniņa bāzes (Altenmüller et al., 2007: ). Vairāki autori norāda uz treniņa efekta noturīgumu treniņa laikā un noteiktā laika posmā pēc treniņa beigām. Skaņaugstuma un ritma struktūru treniņa efektu var novērot grupās ar atšķirīgu muzikālo pieredzi. Būtiskas atšķirības starp mūziķiem un nemūziķiem iespējams novērot eksperimentos, kur skaņu atšķiršana notiek vienas struktūras ietvaros (intervālu atšķirības vai melodijas virziena maiņas atšķiršana). Muzikāls treniņš un muzikālā apdāvinātība spēj pozitīvi ietekmēt sarežģītāku komponentu atšķiršanu, taču muzikāls treniņš neietekmē patvaļīgās agrīnās uzmanības reakcijas uz atsevišķu skaņaugstumu atšķiršanu struktūrā (Fujioka et al., 2004). Uzsākot iecerēto promocijas pētījuma darbu, tika konstatēts, ka uzmanības treniņa metodes skolas vecuma bērniem bez klīniska konteksta nav pieejamas. Viens no iespējamiem skaidrojumiem ir saistāms ar uzmanības treniņa terapeitisko mērķi uzmanības treniņš visbiežāk vērsts uz kāda patoloģiska procesa, tostarp uzmanības deficīta (hiperaktivitātes) sindroma pazīmju novēršanu. Uzmanības treniņš kā viens no terapijas veidiem lielākoties pētīts klīniskā aspektā. Šo pētījumu praksē ir atrodamas arī treniņa metodes, kas ietekmē uzmanības sistēmas sazarojumu attīstību, taču šīs metodes lielākoties balstītas uz vizuālās uzmanības sistēmas attīstību. Mūsdienu pētniecības praksē eksistē arī atsevišķas sistematizētas metodes, kas vērstas uz dzirdes uzmanības treniņu, taču tās lielākoties paredzētas bērniem ar uzmanības deficīta (hiperaktivitātes) sindromu. Nodaļas noslēgumā tiek secināts, ka: 1) aktivizēta uzmanība ir kognitīvo procesu priekšnosacījums. Uzmanības spējas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu jebkuru kognitīvo darbību uzmanība nav atdalāma no citiem uztveres un kognīcijas procesiem; 12 13

8 2) uzmanības process saistīts ar vairāku apakšsistēmu aktivizēšanas, pozicionēšanas un izpildošās funkcijas gandrīz vienlaicīgu mijiedarbību: uzmanības apakšsistēmām ir cieša savstarpēja saistība; 3) dzirdes uzmanību selektīvās uzmanības veidu kopējā uzmanības sistēmā, tāpat kā visu uzmanības sistēmu kopumā, var aktivizēt jebkurš akustisks kairinājums atsevišķas skaņas vai skaņu kopums; 4) īpaša loma uzmanības un kognitīvo procesu aktivizēšanā ir agrīnās uzmanības stadijai, kas tiek raksturota kā individualizēts process un kuru būtiski ietekmē akustiskās informācijas saturs; 5) literatūras avotos skaņaugstums un ritms ir visbiežāk minētie parametri, kas vistiešākā veidā spēj aktivizēt uzmanības sistēmu. Skaņaugstuma un ritma mūzikas parametriem ir atšķirīga kognitīvās apstrādes lokalizācija smadzeņu garozā un citās smadzeņu struktūrās; 6) uzmanības procesu analīzei mūsdienu pētniecības praksē galvenokārt izmanto atsevišķu akustisku kairinājumu vai strukturētu kairinājumu skaņaugstuma un ritma struktūru atšķiršanas uzdevumus. Tikai strukturēta informācija spēj aktivizēt uzmanības procesus, izraisot specifiskus efektus, kas literatūras avotos tiek dēvēti par MMN un ERAN efektiem un kuri raksturo gan agrīnās uzmanības aktivizēšanos, gan akustiskas informācijas kognitīvo apstrādi smadzenēs; 7) uzmanības process akustisku kairinājumu struktūru atšķiršanas uzdevumos ir cieši saistīts ar sensoro īslaicīgo atmiņu. Īpašam dzirdes sensorās atmiņas veidam eho jeb atbalss atmiņai ir kapacitātes ierobežojums, kas jauniešu vecumā atbilst 10 sekundēm; 8) uzmanības nespēja ir viens no problēmjautājumiem skolā, tādēļ būtiski ir izpētīt, kādā veidā noteiktas skaņaugstuma un ritma struktūras korelācijā ar uzmanības funkcijām spēj ietekmēt un attīstīt dzirdes uzmanības sistēmu kopumā; 9) uzmanības sistēma, kā arī dzirdes uzmanība pakļaujas treniņam uzmanības treniņa efektu lielā mērā nosaka tā saturs, intensitāte un regularitāte; 10) vienlaikus nākas secināt, ka līdz šim nav bijušas izstrādātas metodes, kas vērstas uz dzirdes uzmanības treniņu bez klīniska konteksta. Maz pētīta ir skaņaugstuma un ritma parametru sasaiste ar dzirdes uzmanības procesu treniņa iespējām. 2. Struktūrsistēmas un treniņprogrammas modeļa izveide Otrā nodaļa pamato divu mūzikas parametru skaņaugstuma un ritma iekļāvumu vienotā struktūrsistēmā. Šeit tiek izvirzīti struktūrsistēmas izveidošanas kritēriji, izskaidroti jaunizveidotie termini, tiek pamatoti skaņaugstuma un ritma struktūru un struktūrgrupu atlases principi, tātad argumentēta teorētiskā bāze dzirdes uzmanības treniņprogrammai. Šajā nodaļā izklāstīti dzirdes uzmanības treniņprogrammas veidošanas principi, kā arī raksturota pati jaunizveidotā dzirdes uzmanības treniņprogramma un tās līmeņi. Jaunizveidotās sistēmas pamatvienība ir struktūra (S). Struktūras var būt atšķirīgas un to daudzveidībai nav robežu. Viena vai vairākas struktūras var kļūt par treniņstruktūrām (T), un no tā brīža izvēlētās struktūras nosaka šo un citu struktūru apvienošanās nosacījumus. Treniņstruktūru (T) atlase balstīta uz mūzikas teorētiskām atziņām par skaņaugstumu un ritmu raksturojošām īpašībām, kā arī neiropsiholoģijā bāzētām atziņām par skaņaugstuma un ritma struktūru uztveres un kognitīvās apstrādes īpatnībām. Konkrētajai treniņprogrammai izvēlētās treniņstruktūras ir šādas: T1 T2 T3 Attēls 1: Skaņaugstuma (pitch) un ritma (rhythm) treniņstruktūras (T1, T2, T3) Kā redzams attēlā 1, jaunveidotajā programmā skaņaugstuma treniņstruktūru loma ir piešķirta trijām autora brīvi izvēlētām intonatīvām struktūrām, kas ietver: lejupejošu tīras kvartas lēcienu (T1), gammveida motīvu pa veseltoņiem uz augšu (T2), gammveida motīvu pa veseltoņiem uz leju (T3)

9 Savukārt ritma struktūrsistēmas pamatā liktās, autora brīvi izvēlētās trīs treniņstruktūras raksturo atšķirīgs pulsa vienības dalījums: pulsa sitiena dalījums divās vienāda ilguma ritma vienībās (T1), pulsa sitiena dalījums divās ritma vienībās ar pirmās vienības punktējumu (T2), pulsa sitiena dalījums divās ritma vienībās ar otrās vienības punktējumu (T3). Vairāku struktūru virknējums veido struktūrfāzi. Atkarībā no struktūrfāžu piepildījuma no garuma, treniņstruktūru un citu struktūru attiecībām, tajās ietverto elementu līdzības pakāpes u.tml. struktūrfāzes tiek iedalītas trijās struktūrgrupās (A, B un C). Treniņstruktūrām vistuvākās ir A struktūrgrupas struktūrfāzes tās veidojas kā treniņstruktūru organisks turpinājums. A grupas struktūras ir radniecīgas treniņstruktūrām, bet vienlaikus neiekļauj sevī pašas treniņstruktūras. Struktūrfāzēm kļūstot izvērstākām, parādās tendence attālināties no treniņstruktūrām A struktūrgrupa transformējas B struktūrgrupā. Jaunās struktūrgrupas struktūrfāzes atkāpjas no treniņstruktūru nulles punkta (S0P) un tām raksturīgajiem struktūrelementiem (SE) struktūrfāzes kļūst apjomīgākas un brīvākas. Līdzība ar kontroles struktūrām tiek saglabāta tikai intonatīvā vai ritma zīmējuma pamatkontūras līmenī jaunajām struktūrām vienas struktūrfāzes ietvaros ir treniņstruktūrai līdzīgs intonatīvās attīstības virziens vai divu nepilnu struktūru atkārtojuma iezīme. Vienlaikus, B struktūrgrupa saglabā A struktūrgrupas iesākto principu vienas struktūrfāzes ietvaros iekļaut struktūru, kas līdzīga treniņstruktūrai, taču nav identiska ar to. B struktūrgrupa attīsta šo principu tālāk struktūrfāzes iekļauj ne tikai treniņstruktūrām līdzīgas uzbūves, bet arī treniņstruktūrām identiskas struktūras. Treniņstruktūrām svešo struktūrelementu apvienojums ar pašu treniņstruktūru vērsts uz uzmanības sistēmas aktivizēšanu visu tās apakšsistēmu līmenī. Uztverei jaunas prasības izvirza C struktūrgrupa. Tās pamatā ir vairāku struktūru apvienojums ar akustiskiem ietekmes faktoriem (AF). C struktūrgrupa ir vērsta uz atteikšanos no treniņstruktūrām svešiem struktūrelementiem, vienlaikus uztverei piedāvājot jaunu akustisko papildslāni. C struktūrgrupas struktūrfāžu apjoms ir mazāks nekā B grupas struktūrfāzēm. Vienlaikus tiek palielināts identisko treniņstruktūru skaits vienā struktūrfāzē. Kontroles struktūrās iekļauto struktūrelementu attiecības ar struktūrfāzēs ietvertajiem citiem elementiem nosaka struktūrfāzes horizontālās un vertikālās kompleksitātes līmeni, kas var būt zems, vidējs vai augsts. Kopējam kompleksitātes līmenim ir tendence pieaugt, ja struktūrrindā samazinās struktūrpaužu skaits (t.i. struktūru virknējums ir blīvāks) un biežāk atkārtojas struktūrelementi, kas ir identiski vai līdzīgi treniņstruktūrās ietvertajiem. Horizontālo kompleksitāti nosaka pēc diviem kritērijiem: 1) kāds ir struktūrfāzē iekļauto struktūrelementu daudzums un struktūru dažādība; 2) kāds ir struktūras apjoms laika intervālos (LI). Augstāka horizontālā kompleksitāte ir izvērstām struktūrfāzēm, kas apvieno vairākus, savā starpā atšķirīgus struktūrelementus. Vertikālo kompleksitāti raksturo divi kritēriji: 1) struktūrfāzes attiecības pret treniņstruktūru, t.i., cik izteikta ir relevanto (T) un irrelevanto akustisko kairinājumu korelācija vienas struktūrfāzes ietvaros; 2) cik izklāsta līmeņu ir vienā struktūrfāzē, kas var būt izklāstīta vienā vai divos līmeņos (t.i., ar papildus akustiskajiem faktoriem). Augstāks vertikālās kompleksitātes līmenis ir uzbūves ziņā garākai struktūrfāzei, kas iekļauj vairākas treniņstruktūrai līdzīgas vai identiskas pilnas struktūras un izklāstīta divos līmeņos. Struktūrgrupu un treniņstruktūru savstarpējo attiecību raksturošanai tika izveidoti līdzību līmeņu kritēriji. Saskaņā ar šiem kritērijiem tika noteikti septiņi līdzību līmeņi, kas savukārt iedalāmi trijās radniecībās: pirmo radniecību (I III līdzību līmenis) veido līdzības nepilnas treniņstruktūras ietvaros. Pirmie trīs līmeņi raksturīgi visām trim augšminētajām struktūrgrupām (A, B un C); otro radniecību (IV VI līdzību līmenis) veido struktūru sakritības vienas pilnas treniņstruktūras ietvaros. Līdzības var būt viena vai divu LI ietvaros; trešo radniecību veido tikai viens līmenis un tas raksturo struktūrfāzē ietvertās struktūras līdzību ar pilnu treniņstruktūru (T). Abu veidu akustiskā informācija savā starpā atšķiras ar vienu struktūrelementu pauzi struktūrfāzē

10 Ņemot vērā augšminētos principus, faktorus un kritērijus, precīzāk iespējams raksturot skaņaugstumu treniņsistēmas jau pieminēto triju struktūrgrupu saturu. A struktūrgrupu veido 10 struktūrfāzes, kas struktūrelementu ziņā turpina treniņstruktūrām raksturīgos attīstības paņēmienus (atkārtojums), saglabā balssvirzes tipu un diapazonu. To apjoms atbilst 2 10 laika intervāliem. A grupas struktūrfāzēm raksturīgs zems kompleksitātes līmenis. B struktūrgrupu veido 10 skaņaugstuma struktūrfāzes, kas struktūrelementu ziņā būtiski atkāpjas no treniņstruktūrām raksturīgajiem attīstības paņēmieniem. Struktūrfāžu apjoms atbilst 8 20 laika intervāliem un kopējā sistēmā tā ir garāko struktūrfāžu grupa. B grupas struktūrfāžu kompleksitātes līmenis ir vidējs. C struktūrgrupu veido sešas skaņaugstuma struktūrfāzes un tā ir salīdzinoši mazākā struktūrgrupa. Grupas struktūrfāzes saglabā B struktūrgrupai raksturīgo apjomu tās veido 8 18 laika intervāli, taču struktūrelementu ziņā būtiski atšķiras no B. Apvienojot vairākus akustiskos faktorus, struktūrfāzes izklāstītas divos līmeņos. Ņemot vērā uztveres īpatnības, par otro līmeni tiek uzskatīts ne tikai papildus skaņu fons vai trokšņi, bet arī dinamiskās gradācijas, skaņas atbalss efekti un tembru maiņas visa veida akustiskie t.s. traucējošie faktori, kas ietekmē gan uztveri, gan dzirdes uzmanību. Jaunveidotās dzirdes uzmanības treniņprogrammas otra apakšsistēma ritma struktūrsistēma ir veidota līdzīgi skaņaugstumu apakšsistēmai. Arī tās pamatā ir trīs autora brīvi izvēlētas ritma struktūras (S), kam konkrētajā pētījumā piešķirtas ritma treniņstruktūru (T) funkcijas (skat. attēlu 1), un kuras kopā ar citām struktūrām iekļaujas struktūrfāžu uzbūvēs. Atbilstoši ritma struktūru uztveres īpatnībām (Gruhn et al., 2007, Krumhansl, 2000) šai apakšsistēmai ir pievienots vēl viens papildus struktūrkomponents pulss (P), un pieņemts, ka viena pulsa vienība atbilst vienai sestajai daļai no LI. Ritma struktūrfāzēm nav noteikta skaņaugstuma struktūrelementi ir tembrāli identiski. Tie savā starpā izklāstīti ar identiskām laika atstarpēm un katrs atbilst 0,5 sekundēm. Arī ritma, tāpat kā skaņaugstuma struktūrfāzes ir iedalītas trijās struktūrgrupās. A struktūrgrupu veido 10 struktūrfāzes, kas struktūrelementu ziņā turpina treniņstruktūrām raksturīgos attīstības paņēmienus. To apjoms atbilst 2 10 laika intervāliem. A grupas struktūrfāžu kompleksitātes līmenis ir zems. B struktūrgrupu veido 10 ritma struktūrfāzes, kas struktūrelementu ziņā būtiski atkāpjas no treniņstruktūrām raksturīgajiem attīstības paņēmieniem. To apjoms atbilst 8 20 laika intervāliem un kopējā sistēmā tā ir garāko struktūrfāžu grupa. C struktūrgrupu veido 6 ritma struktūrfāzes un tā ir salīdzinoši mazākā struktūrgrupa. Grupas struktūrfāzes saglabā B struktūrgrupai raksturīgo apjomu tās veido 8 18 laika intervāli, taču struktūrelementu ziņā būtiski atšķiras no B struktūrgrupas. Apvienojot vairākus akustiskos faktorus, struktūrfāzes izklāstītas divos līmeņos. Ņemot vērā uztveres īpatnības, par otro līmeni tiek uzskatīts ne tikai papildus ritma skaņu fons vai trokšņi, bet arī dinamikas gradācijas, skaņas atbalss efekti un tembru maiņas visa veida akustiskie t.s. traucējošie faktori, kas spēj ietekmēt gan uztveres, gan uzmanības procesus kopumā. Promocijas pētījuma gaitā, balstoties uz jaunveidoto skaņaugstuma un ritma struktūrsistēmu teorētisko modeli, tika izveidota dzirdes (audiālās) uzmanības treniņprogrammas (AUT) datorversija. Tā izstrādāta sadarbībā ar Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes maģistru Rūdolfu Kreicbergu (maģistra darbs). Jaunizveidotās treniņprogrammas pamatuzdevums ir trenēt dzirdes uzmanību, šim mērķim aktivizējot īslaicīgās atmiņas procesus skaņaugstuma vai ritma struktūru uztverei un atšķiršanai. Promocijas darba ietvaros izstrādātā treniņprogramma paredzēta 7 8 gadus veciem bērniem. Treniņprogramma ietver skaņaugstuma un ritma struktūru atšķiršanas uzdevumus un tā veidota pēc pakāpenības principa: uzdevumos noteiktā secībā iekļauta daudzveidīga satura akustiskā informācija, piesaistīti akustiskie ietekmes faktori un pakāpeniski palielināts vingrinājumu izpildes laiks. Treniņstruktūras ar neregulāriem atkārtojumiem gan atsevišķi, gan struktūrfāžu ietvaros tiek izklāstītas desmit treniņuzdevumos, kas pētījumā nosaukti par uzmanības attīstības līmeņiem (ATL). AUT paredzēta lietošanai vairākiem testu vadītājiem (treneriem) tā ietver arī skatus testa dalībniekiem. Lai atvērtu programmu, nepieciešams aktivizēt JAR datni. Programma automātiski no mapes files ielasa visus 18 19

11 iepriekš ievadītos datus. Uzsākot programmas darbību, vispirms tiek atvērta galvenā izvēlne (Attēls 2). Tajā lietotājs var izvēlēties gan treneri (trainer), gan dalībnieku (participant), filtrēt dalībniekus, pievienot treneri, pievienot un rediģēt dalībnieku datus. koda kvalitāte. Ar treniņprogrammas palīdzību var reģistrēt uzmanības sistēmas komponentus: uzmanības aktivizēšanās reakcijas, kā arī uzmanības noturīgumu uz standarta un atšķirīgajām skaņaugstuma un ritma struktūrām. Datorprogramma automātiski reģistrē un grupē visus ievades datus, dodot iespēju veikt detalizētu analīzi par skaņaugstuma un ritma parametru iespējamo mijiedarbību ar dzirdes uzmanības sistēmas komponentiem. Attēls 2: AUT 2.versijas lietotāja saskarne Nodaļas noslēgumā secināts, ka: 1) ņemot vērā mūzikas parametru skaņaugstuma un ritma kognitīvās apstrādes atšķirības, tika izveidotas divas patstāvīgas, desmit līmeņus aptverošas treniņprogrammas (ATL). Taču tās abas balstās uz vienotiem, vienas kopējas struktūrsistēmas principiem. Abas treniņprogrammas veidotas pēc struktūrsistēmas kompleksitātes kritērijiem desmit līmeņos ar aizvien pieaugošu dzirdes uzmanības treniņa intensitāti (5 10 min.). 2) no treniņprogrammas teorētiskā modeļa izriet datorizētais modelis AUT 2.versija. Datorprogramma veidota uz Java platformas, tādēļ to var izmantot plašs lietotāju loks. Datorprogrammai piešķirts īpašs vizuālais dizains, to ir ērti lietot. Visiem izvades datiem ir augsta 20 21

12 3. Skaņaugstuma un ritma dzirdes uzmanības treniņprogrammas efektivitātes pētījums Trešajā nodaļā aprakstīta pētījuma metode un pētījumā iekļautais instrumentārijs, kā arī respondentu atlase un pētījuma gaita. Atbilstoši pētījuma uzdevumiem, hipotēzei un pētījuma jautājumiem, atspoguļoti aprēķinātie rezultāti, veikta pētījuma instrumentārija ticamības rādītāju pārbaude, kā arī pamatota dzirdes uzmanības treniņprogrammas efektivitāte. Šīs nodaļas ietvaros tika apstiprināta hipotēze: strukturēts skaņaugstuma un ritma treniņš būtiski ietekmē dzirdes uzmanību 7 8 gadus veciem mūzikas skolas audzēkņiem. Pētījumā piedalījās 85 respondenti (N=85). 68 skolēni jeb 80% respondentu pētījuma sākumā bija 7 gadus veci, 17 skolēniem jeb 20% respondentu bija 8 gadi. No visiem respondentiem 35 jeb 41,2% bija zēni, bet 50 jeb 58,8% meitenes. Pētījumā piedalījās visi Rīgas Doma kora skolas 1. un 2. klases audzēkņi, kuri pētījuma sākumā bija 7 8 gadus veci. Pēc iespējas saglabājot klašu dalījumu 1, tika izveidotas trīs pētījuma grupas: skaņaugstuma grupa (SG (n=30)), ritma grupa (RG (n=30)) un kontroles grupa (KG (n=25)). Visi respondenti pētījuma norises laikā turpināja ierasto mūzikas mācību procesu, bet divu SG un RG grupu respondentiem bija iespēja papildus mūzikas nodarbībām apgūt arī dzirdes uzmanības treniņu. 2 Pētījums norisinājās trīs posmos. Pirmajā un trešajā posmā notika datu vākšana ar kontroles mērinstrumentu AUDIVA visās trijās pētījuma grupās. Otrajā posmā divas pētījuma grupas (SG un RG) apguva jaunizveidoto treniņprogrammu AUT 2. versijā. Treniņprogrammas aprobācija norisinājās no gada janvāra līdz gada maijam. 1 Klašu dalījuma saglabāšana bija būtiski svarīgs apstāklis treniņprogrammas darba organizēšanas procesā: treniņš norisinājās nodarbību laikā un vienas nodarbības laikā treniņu individuāli apguva 4 5 audzēkņi. Treniņgrupas maiņa bija iespējama pēc treniņa pirmā līmeņa apguves, ja to vēlējās respondents. 2 Pēc KG grupas dalībnieku (un viņu vecāku) lūguma, arī šiem respondentiem pētījuma noslēgumā bija iespēja apgūt treniņprogrammas sešus līmeņus. Pētījuma datu vākšanai izmantots standartizēts dzirdes uzmanības instruments Vācijā izveidotais un adaptētais Dzirdes un dalītās uzmanības testēšanas instruments jeb AUDIVA, ADT 3000, 42. AUDIVA tests ir neverbāls instruments, paredzēts bērniem vecumā no 4 līdz 8 gadiem. Ar AUDIVA 42. versijas izmantojumu veikti dzirdes uzmanības mērījumi pētījuma sākumā un beigās. Tā kā AUDIVA instruments pētījuma norises laikā Latvijas populācijā nebija adaptēts, visi iegūtie rezultāti ir attiecināmi tikai uz pētījuma grupām. Uzmanības līmeni nosakot, parasti tiek vērtēti trīs komponenti: 1) dzirdes uzmanības aktivitāte; 2) uzmanības selektivitāte un noturīgums; 3) uzmanības sadalījums. Ar AUDIVA 42. versijas dzirdes testa palīdzību iespējams noteikt četrus dzirdes uzmanības komponentus: 1) vispārējo nomoda stāvokli (alertness); 2) fokusētās jeb selektīvās uzmanības stāvokli; 3) uzmanības noturīgumu jeb uzmanības vigilanci; 4) dalīto uzmanību, kas tiek mērīta, testa izpildes gaitā iekļaujot papildus vizuālu kairinājumu (lampiņa aparātā). Pētījuma mainīgie lielumi izriet no standartizētā dzirdes uzmanības mērinstrumenta AUDIVA. Pētījumā dzirdes uzmanības raksturojumam ir izvirzīti trīs kritēriji, seši rādītāji un trīspadsmit pazīmes. Iegūto datu apstrādē tika aprēķināta pētījuma grupu statistika par dzirdes uzmanības rādītājiem un pazīmēm pētījuma sākumā un to izmaiņām piecu mēnešu laikā bez un ar dzirdes treniņprogrammas iekļāvumu. Datu apstrādei izmantota Kolmogorova Smirnova (Lilifora modifikācijā) metode (One Sample Kolmogorov Smirnov Test), nosakot datu sadalījuma atbilstību normālajam sadalījumam katras grupas ietvaros. Ar Manna Vitnija (Mann Whitney) metodi tika veikta izlašu rangu salīdzināšana starp divām neatkarīgām izlasēm treniņgrupām (katru atsevišķi) un kontroles grupu, nosakot pētījuma grupu savstarpējo atšķirību būtiskumu pētījuma sākumā un beigās. Ar Vilkoksona (Wilcoxon Signed Ranks) neparametriskā testa metodi noteikts atšķirību būtiskums katras pētījuma grupas ietvaros (starp divām savā starpā saistītām grupām) pētījuma sākumā un beigās

13 Ar Pīrsona pāru korelācijas analīzes metodi noteikts, vai pastāv būtiska sakarība starp pazīmēm katras grupas ietvaros pētījuma sākumā un beigās. Ar faktoranalīzes (Factor Analysis) metodi tika mērīta pazīmju kopa, nosakot pazīmju savstarpējās saistības un pastāvošās likumsakarības gan pētījuma sākumā, gan beigās. Pētījuma efektivitātes noteikšanai piemērots Kohena d (Cohen d) koeficients. Visi dati izskaitļoti ar SPSS versijas palīdzību. Visos testos izmantots nozīmības līmenis p=,05. 3 Kvantitatīvā pētījuma rezultāti un nodaļas ietvaros veiktā analīze ļauj izvirzīt šādus secinājumus: 1. Dzirdes uzmanības pētījuma rezultāti sasaucas ar citu autoru atziņām par uzmanības problemātiku skolas vecuma posmā un norāda uz ievērojamām dzirdes uzmanības gradāciju atšķirībām gan vienas grupas, gan vienas mācību iestādes ietvaros. Pētījuma rezultāti apstiprina arī darba autora iepriekš izvirzīto apgalvojumu: nav tiešas saiknes starp bērna muzikālo apdāvinātību un uzmanību. Statistika liecina, ka arī 7 8 gadus veciem bērniem, kuri ikdienā apgūst mūzikas mācību priekšmetus, vērojamas būtiskas atšķirības uzmanības aktivitātē, noturībā un sadalījumā. 2. Literatūras avotu analīzes rezultātā secināts, ka līdz šim nebija vienotas metodikas dzirdes uzmanības treniņam bez klīniska konteksta. Lai gan dzirdes uzmanība sākumskolas vecumā ir trenējama un būtiska ietekme treniņa procesā ir skaņaugstuma un ritma parametriem, līdz šim maz pētīta ir skaņaugstuma un ritma struktūru sasaiste ar dzirdes uzmanības procesiem un šo procesu treniņa iespējām. 3. Izveidojot sistēmisku pieeju dzirdes uzmanības treniņam, kvalitatīvā pētījuma ietvaros tika izstrādāts skaņaugstuma un ritma dzirdes uzmanības treniņprogrammas teorētiskais pamatojums un izveidota treniņprogrammas datorversija. Empīriskā kvantitatīvā pētījuma ietvaros pierādīts, ka strukturēts skaņaugstuma un ritma treniņš būtiski ietekmē dzirdes uzmanību 7 8 gadus veciem bērniem mūzikas skolā. Būtiskas atšķirības pētījuma beigās novērotas starp eksperimenta grupām un kontroles grupu. Skaņaugstuma 3 Šeit un turpmāk skaitļiem, kas mazāki par 1, pilnais skaitlis pirms komata netiek dots. grupai pētījuma beigās ir būtiski uzlabojušies dzirdes uzmanības aktivitātes rādītāji (P (p=,014) un P (p=,005)). Maksimāli būtiski uzlabojušies rādītāji, kas raksturo ritma grupas respondentu dzirdes uzmanības precizitāti (P (p=,000)) un dzirdes uzmanības noturīgumu (P (p=,001), P2.3.1.(p=,001), P (p=,001)). Abas eksperimenta grupas, atšķirībā no kontroles grupas, atkārtotajā mērījumā uzrādījušas būtiskus līdz maksimāli būtiskus uzlabojumus divos kritērijos: dzirdes uzmanības aktivitāte un dzirdes uzmanības noturīgums. 4. Kā norāda literatūras avoti, dzirdes uzmanības treniņš parasti tiek saistīts ar diviem mūzikas parametriem skaņaugstumu un ritmu. Taču veidojot treniņprogrammas saturu, abi parametri visbiežāk netiek atdalīti. Šī pētījuma ietvaros, turpretim, skaņaugstums un ritms veidoja vienotas treniņprogrammas divus patstāvīgus atzarus, tādēļ kvantitatīvajā pētījumā tika iekļautas divas eksperimenta skaņaugstuma un ritma grupas un pārbaudīta abu parametru ietekme uz dzirdes uzmanību. Atkārtota mērījuma rezultāti norāda uz būtiskām atšķirībām starp eksperimenta grupām gandrīz visu selektīvās uzmanības noturīguma pazīmju ietvaros. Ritma grupas respondentu rezultāti, kas raksturo selektīvās uzmanības noturīgumu, pētījuma beigās būtiski pozitīvi atšķiras no skaņaugstuma grupas respondentu rādītājiem (Manna Vitnija tests, P (p=,048), P (p=,036), P (p=,036)) (P (p=,048)). Uz eksperimenta grupu atšķirībām norāda arī efektivitātes mērījuma rādītāji (Kohena efektivitātes koeficients). Vidējs efekts (P (d=,51), P (d=,53) un P (d=,77)) un liels efekts (P (d=,97)) raksturo ritma grupas respondentu rādītājus uzmanības aktivitātes un selektīvās uzmanības noturīguma komponentos, savukārt skaņaugstuma grupa uzrāda vidēju efektu (P (d=,64)) tikai uzmanības aktivitātes rādītājā. Tādējādi, pamatots apgalvojums par nepieciešamību veidot divas eksperimenta grupas un nodalīti pētīt skaņaugstuma un ritma mūzikas parametru un dzirdes komponentu savstarpējo saistību. 5. Vilkoksona testa rezultāti atkārtotajā mērījumā parādīja būtiskas līdz maksimāli būtiskas izmaiņas vienīgi grupās, kuras piedalījās dzirdes uzmanības treniņā. Vienlaikus, arī šeit vērojamas atšķirības starp eksperimenta grupām: summārie rezultatīvie rādītāji ir augstāki grupai, kura piedalījās ritma 24 25

14 treniņprogrammā grupas rezultatīvie rādītāji pētījuma beigās maksimāli būtiski uzlabojušies visās ar selektīvās uzmanības noturīgumu saistītās pazīmēs (P (p=,000), P (p=,001), P (p=,000), P (p=,000), P (p=,001), P (p=,001)). Skaņaugstuma grupas respondenti pētījuma beigās uzrādīja būtiski atšķirīgus rezultātus uzmanības aktivitātes un selektīvās uzmanības noturīguma komponentos (P (p=,017), (P (p=,014)). Būtiskas un maksimāli būtiskas izmaiņas eksperimenta grupās norāda uz jaunizveidotās skaņaugstuma un ritma treniņprogrammas pozitīvu ietekmi. 6. Par eksperimenta grupu atšķirībām salīdzinājumā ar kontroles grupu liecina efektivitātes mērījuma rezultāti (Kohena efektivitātes koeficients d). Abās eksperimenta grupās, atšķirībā no kontroles grupas, pētījuma beigās novērots vidējs un liels efekts. Liels efekts raksturo skaņaugstuma grupas dzirdes uzmanības reakcijas laiku un reakcijas atbildes precizitāti: skaņaugstuma grupas respondenti treniņa rezultātā uzrādīja īsāku reaģēšanas laiku un lielāku izpildes precizitāti (P (d=,81), P (d=,94)). Liels efekts raksturo ritma grupas uzmanības aktivitāti un selektīvās uzmanības noturīgumu (P (d=1,22), P (d=,81), P (d=,81)) treniņa rezultātā ritma grupas respondenti uzrādīja augstāku atbildes precizitāti un izteiktāku atbildes reakcijas vienmērīgumu. Vidējs efekts raksturo ritma grupas uzmanības aktivitāti (P (d=,59). Liels un vidējs efekts raksturo abu, arī treniņprogrammā iekļauto dzirdes uzmanības kritēriju uzmanības aktivitāte un selektīvās uzmanības noturīgums pazīmes. Novērotais efekts visos dzirdes uzmanības komponentos norāda uz skaņaugstuma un ritma dzirdes uzmanības treniņprogrammas efektivitāti. 7. Treniņā iesaistītajās grupās pētījuma beigās tika novērota būtiska dzirdes uzmanības komponentu mijiedarbība, kas nebija vērojama kontroles grupas dalībnieku rezultātos. Skaņaugstuma grupas rezultāti norāda uz reakciju precizitātes un samazināta reaģēšanas laika korelācijām un raksturo uzmanības aktivitātes kritērija pozitīvās izmaiņas (Pīrsona pāru korelācijas analīze, r=-,361, p=,05). Saistība starp relevanto audiālo atbilžu precizitāti un absolūto relevanto audiālo atbilžu skaitu (r=,466, p=,01) norāda uz darba precizitātes un kvantitatīvo rādītāju pareizo atbilžu skaita mijiedarbību. Sakarības starp relevanto audiālo atbilžu precizitāti un absolūto irrelevanto audiālo atbilžu skaitu (r=,557, p=,001) raksturo darba izpildes vienmērīgumu. Vienmērīgāks darbs savukārt negatīvi mijiedarbojas ar pareizo atbilžu skaitu (r=-,466, p=,01). Tas ļauj secināt, ka skaņaugstuma grupas respondentu darbs treniņa rezultātā kļuvis vienmērīgāks, taču to raksturo lēnāks izpildes temps. Ritma grupā savukārt novērota pozitīva saistība gan starp audiālo un vizuālo atbilžu precizitāti (r=,40, p=,028), gan vizuālo atbilžu precizitāti un audiālo kļūdu skaitu. Var secināt, ka, samazinoties audiālo kļūdu skaitam, palielinās arī dalītās uzmanības precizitāte (korelācijas analīzē samazināts laika diapazons vizuālo atbilžu reakcijām, r=,42, p=,021). Treniņā iesaistīto grupu dalībnieku sniegumam pētījuma beigās raksturīga līdzīga pazīmju saistība, kur izteikti mijiedarbojas dzirdes uzmanības aktivitātes un selektīvās dzirdes uzmanības noturīguma kritēriju pazīmes, taču, atšķirīgi ir gan pazīmju pāri, gan šo pāru saistības būtiskums. Tas norāda uz divu atšķirīgu mūzikas parametru skaņaugstuma un ritma iekļāvumu vienotā dzirdes uzmanības treniņā un raksturo šo parametru atšķirīgās saistības ar dzirdes uzmanības komponentiem. 8. Pētījuma beigās uzmanības treniņam pakļauto uzmanības komponentu pazīmes izteikti slāņojas vienkopus: samazinoties kļūdu skaitam, ne vien pieaug pareizo atbilžu skaits, bet arī samazinās atbildes reakcijas laika diapazons uz relevanto audiālo kairinājumu. Faktoranalīzes rezultāti norāda uz līdzīgiem pazīmju slāņojumiem eksperimenta grupās: pētījuma beigās abās eksperimenta grupās nav novērota uzmanības sadalījumu raksturojošo pazīmju slāņošanās viena faktora ietvaros. Kontroles grupā savukārt mijiedarbojas pazīmes, kas raksturo gan audiālo, gan vizuālo uzmanību. Dzirdes uzmanības aktivitāti un selektīvās dzirdes uzmanības noturīgumu raksturojošo pazīmju līdzīga slāņošanās abās eksperimenta grupās norāda uz dzirdes uzmanības treniņa ietekmi

15 Secinājumi Teorētiskās un praktiskās atziņas ļauj izvirzīt promocijas darba galvenos secinājumus. 1. Literatūras avotos rastās atziņas par aktivizētas dzirdes uzmanības lomu kognitīvo procesu nodrošinājumā radušas apstiprinājumu arī praktiskā pētījumā labas dzirdes uzmanības spējas ir nepieciešamas, lai reaģētu uz akustiskiem kairinājumiem, spētu relevantus strukturētus kairinājumus atšķirt citu irrelevantu kairinājumu starpā. 2. Labas uzmanības spējas bieži vien ir priekšnosacījums mācību uzsākšanai skolā. Vienlaikus nākas secināt, ka uzmanības spējas, uzsākot mācības skolā, vēl nav stabilizējušās. Mūzikas izglītības nodarbību primārais mērķis nav uzmanības spēju attīstība. To pierāda arī šī pētījuma analīzes rezultāti arī 7 8 gadus veciem bērniem, kuri ikdienā apgūst mūzikas mācību priekšmetus, vērojamas būtiskas atšķirības uzmanības aktivitātē, noturībā un sadalījumā. 3. Izveidojot teoriju vienotu struktūrsistēmu skaņaugstuma un ritma parametriem, bija iespējams radīt atbilstošu platformu atsevišķu struktūrsistēmas komponentu sasaistei ar dzirdes uzmanības procesiem un iekļaut šīs mijiedarbes komponentus dzirdes treniņa modelī. 4. Izveidojot modeli dzirdes uzmanības treniņprogrammu ar diviem patstāvīgiem skaņaugstuma un ritma atzariem, bija iespējams atsevišķi pētīt skaņaugstuma un ritma parametru ietekmi uz dzirdes uzmanības sistēmas funkcijām, kā arī veikt līdzību un atšķirību analīzi. 5. Empīriskā pētījuma rezultāti apstiprina pētniecības praksē zināmo atziņu par agrīno uzmanību kā individualizētu procesu. Uzmanības aktivizācijas mērījumi pētījuma sākumā un beigās norāda uz būtiskām atšķirībām starp respondentiem gan vienas grupas ietvaros, gan vairāku grupu salīdzinājumā. Reakcijas ātrumu uz akustisku kairinājumu raksturo plaša rezultātu amplitūda arī vienas grupas ietvaros. Tas vērš uzmanību uz vienas grupas vai klases respondentu uztveres un uzmanības procesu neviendabīgumu un rosina veidot atšķirīgas pieejas dzirdes uzmanības procesu attīstīšanai. 6. Strukturēta skaņaugstuma un ritma informācija aktivizē uzmanības sistēmu, taču atšķirīgs ir šīs aktivizācijas un noturīguma efekts. To pierāda atšķirīgie efekta analīzes rezultāti abās eksperimenta skaņaugstuma un ritma grupās. Iespējamais skaidrojums atrodams pētnieciskās literatūras atziņās: skaņaugstuma un ritma mūzikas parametriem ir ne tikai atšķirīga kognitīvās apstrādes lokalizācija smadzeņu garozā un citās smadzeņu struktūrās, bet tie izraisa arī atšķirīgus efektus agrīnās uzmanības aktivizēšanās procesā. 7. Treniņprogrammas efektivitātes analīzes atziņas norāda uz svarīgāko dzirdes uzmanības komponentu aktivizēšanās un modrības funkcijas elastīgumu strukturēta un līmeņota akustiska treniņa laikā. Šo atziņu pamato abu eksperimenta grupu atkārtotā mērījuma rezultāti, kas uzrāda būtiskus līdz maksimāli būtiskus uzlabojumus divos kritērijos: dzirdes uzmanības aktivitāte un dzirdes uzmanības noturīgums. 8. Līmeņotas datorizētas dzirdes uzmanības treniņprogrammas lietojums praksē paver iespēju jauna veida efektīvam dzirdes uzmanības treniņam gan skolā, gan mūzikas psiholoģijas un terapijas praksē. No galvenajiem secinājumiem izriet, ka promocijas darbā ir sniegtas atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem. Izpildot pētījuma uzdevumus un apstiprinot pētījuma hipotēzi, pētījuma mērķis ir sasniegts ir izveidota skaņaugstuma un ritma dzirdes uzmanības treniņprogramma un izpētīta tās iedarbība uz dzirdes uzmanību 7 8 gadus veciem bērniem mūzikas skolā. Vienlaikus var secināt, ka promocijas darbā gūtās atziņas un rezultāti nākotnē piedāvā daudz plašākas analīzes iespējas. Jaunizveidotā treniņinstrumenta efektivitātes pētījums tika balstīts uz rezultātiem, kas iegūti ar standartizēta instrumenta AUDIVA palīdzību. Tomēr, arī treniņprogrammas AUT 2. versijas visu desmit līmeņu izpildes laikā tika iegūti vērtīgi un apjomīgi rezultāti, kas prasa ilgstošu un rūpīgu turpmāku analīzes darbu kāda cita pētījuma ietvaros. Šo rezultātu analīze ļaus veidot atziņas par jaunizveidotās treniņprogrammas atsevišķu līmeņu efektivitāti, atsevišķu skaņaugstuma un ritma struktūrsistēmas komponentu saistību gan ar dzirdes uzmanības, gan dzirdes atmiņas procesiem. Turpmākie pētījumi, izmantojot esošo rezultātu bāzi, dos iespēju diskutēt par dzirdes uzmanības treniņprogrammas pilnās versijas vai atsevišķu tās moduļu iekļaušanu dažāda tipa un veida izglītības iestāžu pedagogu un psihologu darbā